Ja 207: Assakajātakavaṇṇanā

Ayamassakarājenā ti idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu satthārā: “Saccaṁ kira, tvaṁ bhikkhu, ukkaṇṭhitosī” ti puṭṭho: “Saccan”-ti vatvā: “Kena ukkaṇṭhāpitosī” ti vutte: “Purāṇadutiyikāyā” ti āha. Atha naṁ satthā: “Na idāneva tassā bhikkhu itthiyā tayi sineho atthi, pubbe pi tvaṁ taṁ nissāya mahādukkhaṁ patto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kāsiraṭṭhe pāṭalinagare assako nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tassa uparī nāma aggamahesī piyā ahosi manāpā abhirūpā dassanīyā pāsādikā atikkantā mānusavaṇṇaṁ, apattā dibbavaṇṇaṁ. Sā kālamakāsi, tassā kālakiriyāya rājā sokābhibhūto ahosi dukkhī dummano. So tassā sarīraṁ doṇiyaṁ nipajjāpetvā telakalalaṁ pakkhipāpetvā heṭṭhāmañce ṭhapāpetvā nirāhāro rodamāno paridevamāno nipajji. Mātāpitaro {2.156} avasesañātakā mittāmaccabrāhmaṇagahapatikādayo pi: “Mā soci, mahārāja, aniccā saṅkhārā” ti ādīni vadantā saññāpetuṁ nāsakkhiṁsu. Tassa vilapantasseva satta divasā atikkantā. Tadā bodhisatto pañcābhiññaaṭṭhasamāpattilābhī tāpaso hutvā himavantapadese viharanto ālokaṁ vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā jambudīpaṁ olokento taṁ rājānaṁ tathā paridevamānaṁ disvā: “Etassa mayā avassayena bhavitabban”-ti iddhānubhāvena ākāse uppatitvā rañño uyyāne otaritvā maṅgalasilāpaṭṭe kañcanapaṭimā viya nisīdi.

Atheko pāṭalinagaravāsī brāhmaṇamāṇavo uyyānaṁ gato bodhisattaṁ disvā vanditvā nisīdi. Bodhisatto tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Kiṁ, māṇava, rājā dhammiko” ti pucchi. “Āma, bhante, dhammiko rājā, bhariyā panassa kālakatā, so tassā sarīraṁ doṇiyaṁ pakkhipāpetvā vilapamāno nipanno, ajja sattamo divaso, kissa tumhe rājānaṁ evarūpā dukkhā na mocetha, yuttaṁ nu kho tumhādisesu sīlavantesu saṁvijjamānesu rañño evarūpaṁ dukkhaṁ anubhavitun”-ti. “Na kho ahaṁ, māṇava, rājānaṁ jānāmi, sace pana so āgantvā maṁ puccheyya, ahamevassa tassā nibbattaṭṭhānaṁ ācikkhitvā rañño santike yeva taṁ kathāpeyyan”-ti. “Tena hi, bhante, yāva rājānaṁ ānemi, tāva im-eva nisīdathā” ti māṇavo bodhisattassa paṭiññaṁ gahetvā rañño santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocetvā: “Tassa dibbacakkhukassa santikaṁ gantuṁ vaṭṭatī” ti āha.

Rājā: “Upariṁ kira daṭṭhuṁ labhissāmī” ti tuṭṭhamānaso rathaṁ abhiruhitvā tattha gantvā bodhisattaṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno: “saccaṁ kira tumhe deviyā nibbattaṭṭhānaṁ jānāthā” ti pucchi. “Āma, mahārājā” ti. “Kattha nibbattā” ti? “Sā kho, mahārāja, rūpasmiṁ yeva mattā pamādamāgamma kalyāṇakammaṁ akatvā imasmiṁ yeva uyyāne gomayapāṇakayoniyaṁ nibbattā” ti {2.157}. “Nāhaṁ saddahāmī” ti. “Tena hi te dassetvā kathāpemī” ti. “Sādhu kathāpethā” ti. Bodhisatto attano ānubhāvena: “Ubho pi gomayapiṇḍaṁ vaṭṭayamānā rañño purato āgacchantū” ti tesaṁ āgamanaṁ akāsi. Te tatheva āgamiṁsu. Bodhisatto taṁ dassento: “Ayaṁ te, mahārāja, uparidevī, taṁ jahitvā gomayapāṇakassa pacchato pacchato gacchati, passatha nan”-ti āha. Bhante: “‘uparī nāma gomayapāṇakayoniyaṁ nibbattissatī’ ti na saddahāmahan”-ti. “Kathāpemi naṁ, mahārājā” ti. “Kathāpetha, bhante” ti.

Bodhisatto attano ānubhāvena taṁ kathāpento: “Uparī” ti āha. Sā manussabhāsāya: “Kiṁ, bhante” ti āha. “Tvaṁ atītabhave kā nāma ahosī” ti? “Bhante, assakarañño aggamahesī uparī nāma ahosin”-ti. “Kiṁ pana te idāni assakarājā piyo, udāhu gomayapāṇako” ti? “Bhante, so mayhaṁ purimajātiyā sāmiko, tadā ahaṁ imasmiṁ uyyāne tena saddhiṁ rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbe anubhavamānā vicariṁ. Idāni pana me bhavasaṅkhepagatakālato paṭṭhāya so kiṁ hoti, ahañhi idāni assakarājānaṁ māretvā tassa galalohitena mayhaṁ sāmikassa gomayapāṇakassa pāde makkheyyan”-ti vatvā parisamajjhe manussabhāsāya imā gāthā avoca:

1. Ayamassakarājena, deso vicarito mayā,
Anukāmaya kāmena, piyena patinā saha.

2. Navena sukhadukkhena, porāṇaṁ apidhīyati,
Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamā ti.

Tattha ayamassakarājena, deso vicarito mayā ti ayaṁ ramaṇīyo uyyānapadeso pubbe mayā assakarājena saddhiṁ vicarito. Anukāmaya kāmenā ti anū ti nipātamattaṁ, mayā taṁ kāmayamānāya tena maṁ kāmayamānena {2.158} sahā ti attho. Piyenā ti tasmiṁ attabhāve piyena. Navena sukhadukkhena, porāṇaṁ apidhīyatīti, bhante, navena hi sukhena porāṇaṁ sukhaṁ, navena ca dukkhena porāṇaṁ dukkhaṁ pidhīyati paṭicchādīyati, esā lokassa dhammatāti dīpeti. Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamā ti yasmā navena porāṇaṁ pidhīyati, tasmā mama assakarājato sataguṇena sahassaguṇena kīṭo va piyataroti.

Taṁ sutvā assakarājā vippaṭisārī hutvā tattha ṭhito va kuṇapaṁ nīharāpetvā sīsaṁ nhatvā bodhisattaṁ vanditvā nagaraṁ pavisitvā aññaṁ aggamahesiṁ katvā dhammena rajjaṁ kāresi. Bodhisatto pi rājānaṁ ovaditvā nissokaṁ katvā himavantam-eva agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā uparī purāṇadutiyikā ahosi, assakarājā ukkaṇṭhito bhikkhu, māṇavo sāriputto, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Assakajātakavaṇṇanā sattamā