Ja 208: Susumārajātakavaṇṇanā

Alaṁ metehi ambehī ti idaṁ satthā jetavane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā: “Devadatto vadhāya parisakkatī” ti sutvā: “Na, bhikkhave, idāneva devadatto mayhaṁ vadhāya parisakkati, pubbe pi parisakki yeva, santāsamattam-pi pana kātuṁ na sakkhī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente himavantapadese bodhisatto kapiyoniyaṁ nibbattitvā nāgabalo thāmasampanno mahāsarīro sobhaggappatto hutvā gaṅgānivattane araññāyatane vāsaṁ kappesi. Tadā gaṅgāya eko susumāro vasi. Athassa bhariyā bodhisattassa sarīraṁ disvā {2.159} tassa hadayamaṁse dohaḷaṁ uppādetvā susumāraṁ āha: “ahaṁ sāmi, etassa kapirājassa hadayamaṁsaṁ khāditukāmā” ti. “Bhadde, mayaṁ jalagocarā, eso thalagocaro, kinti naṁ gaṇhituṁ sakkhissāmā” ti. “Yena kenaci upāyena gaṇha, sace na labhissāmi, marissāmī” ti. “Tena hi mā soci, attheko upāyo, khādāpessāmi taṁ tassa hadayamaṁsan”-ti susumāriṁ samassāsetvā bodhisattassa gaṅgāya pānīyaṁ pivitvā gaṅgātīre nisinnakāle santikaṁ gantvā evamāha: “vānarinda, imasmiṁ padese kasāyaphalāni khādanto kiṁ tvaṁ niviṭṭhaṭṭhāne yeva carasi, pāragaṅgāya ambalabujādīnaṁ madhuraphalānaṁ anto natthi, kiṁ te tattha gantvā phalāphalaṁ khādituṁ na vaṭṭatī” ti? “Kumbhīlarāja, gaṅgā mahodakā vitthiṇṇā, kathaṁ tattha gamissāmī” ti? “Sace icchasi, ahaṁ taṁ mama piṭṭhiṁ āropetvā nessāmī” ti. So saddahitvā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. “Tena hi ehi piṭṭhiṁ me abhirūhā” ti ca vutte taṁ abhiruhi. Susumāro thokaṁ netvā udake osīdāpesi.

Bodhisatto: “Samma, udake maṁ osīdāpesi, kiṁ nu kho etan”-ti āha. “Nāhaṁ taṁ dhammasudhammatāya gahetvā gacchāmi, bhariyāya pana me tava hadayamaṁse dohaḷo uppanno, tamahaṁ tava hadayaṁ khādāpetukāmo” ti. “Samma, kathentena te sundaraṁ kataṁ. Sace hi amhākaṁ udare hadayaṁ bhaveyya, sākhaggesu carantānaṁ cuṇṇavicuṇṇaṁ bhaveyyā” ti. “Kahaṁ pana tumhe ṭhapethā” ti? Bodhisatto avidūre ekaṁ udumbaraṁ pakkaphalapiṇḍisañchannaṁ dassento: “Passetāni amhākaṁ hadayāni etasmiṁ udumbare olambantī” ti āha. “Sace me hadayaṁ {2.160} dassasi, ahaṁ taṁ na māressāmī” ti. “Tena hi maṁ ettha nehi, ahaṁ te rukkhe olambantaṁ dassāmī” ti. So taṁ ādāya tattha agamāsi. Bodhisatto tassa piṭṭhito uppatitvā udumbararukkhe nisīditvā: “Samma, bāla susumāra, ‘imesaṁ sattānaṁ hadayaṁ nāma rukkhagge hotī’ ti saññī ahosi, bālosi, ahaṁ taṁ vañcesiṁ, tava phalāphalaṁ taveva hotu, sarīram-eva pana te mahantaṁ paññā pana natthī” ti vatvā imamatthaṁ pakāsento imā gāthā avoca:

1. Alaṁ metehi ambehi, jambūhi panasehi ca,
Yāni pāraṁ samuddassa, varaṁ mayhaṁ udumbaro.

2. Mahatī vata te bondi, na ca paññā tadūpikā,
Susumāra vañcito mesi, gaccha dāni yathāsukhan-ti.

Tattha alaṁ metehī ti yāni tayā dīpake niddiṭṭhāni, etehi mayhaṁ alaṁ. Varaṁ mayhaṁ udumbaro ti mayhaṁ ayam-eva udumbararukkho varaṁ. Bondī ti sarīraṁ. Tadūpikā ti paññā pana te tadūpikā tassa sarīrassa anucchavikā natthi. Gaccha dāni yathāsukhan-ti idāni yathāsukhaṁ gaccha, natthi te hadayamaṁsagahaṇūpāyoti attho.

Susumāro sahassaṁ parājito viya dukkhī dummano pajjhāyanto va attano nivāsaṭṭhānam-eva gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā susumāro devadatto ahosi, susumārī ciñcamāṇavikā, kapirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Susumārajātakavaṇṇanā aṭṭhamā