2. Dukanipāto

7. Bīraṇathambhavaggo

Ja 211: Somadattajātakavaṇṇanā

Akāsi yoggan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto lāḷudāyittheraṁ ārabbha kathesi. So hi dvinnaṁ tiṇṇaṁ janānaṁ antare ekavacanam-pi sampādetvā kathesuṁ na sakkoti, sārajjabahulo: “Aññaṁ kathessāmī” ti aññam-eva kathesi. Tassa taṁ pavattiṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha {2.165}, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, lāḷudāyī idāneva sārajjabahulo, pubbe pi sārajjabahuloyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe aññatarasmiṁ brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sippaṁ uggaṇhitvā puna gehaṁ āgantvā mātāpitūnaṁ duggatabhāvaṁ ñatvā: “Parihīnakulato seṭṭhikulaṁ patiṭṭhapessāmī” ti mātāpitaro āpucchitvā bārāṇasiṁ gantvā rājānaṁ upaṭṭhāsi. So raññā piyo ahosi manāpo. Athassa pituno: “Dvīhi yeva goṇehi kasiṁ katvā jīvikaṁ kappentassa eko goṇo mato. So bodhisattaṁ upasaṅkamitvā: “Tāta, eko goṇo mato, kasikammaṁ na pavattati, rājānaṁ ekaṁ goṇaṁ yācāhī” ti āha. “Tāta, nacirasseva me rājā diṭṭho, idāneva goṇaṁ yācituṁ na yuttaṁ, tumhe yācathā” ti. “Tāta, tvaṁ mayhaṁ sārajjabahulabhāvaṁ na jānāsi, ahañhi dvinnaṁ tiṇṇaṁ sammukhe kathaṁ sampādetuṁ na sakkomi. Sace ahaṁ rañño santikaṁ goṇaṁ yācituṁ gamissāmi, imam-pi datvā āgamissāmī” ti. “Tāta, yaṁ hoti, taṁ hotu, na sakkā mayā rājānaṁ yācituṁ, apica kho panāhaṁ tumhe yoggaṁ kāressāmī” ti. “Tena hi sādhu maṁ yoggaṁ kārehī” ti.

Bodhisatto pitaraṁ ādāya bīraṇatthambhakasusānaṁ gantvā tattha tattha tiṇakalāpe bandhitvā: “Ayaṁ rājā, ayaṁ uparājā, ayaṁ senāpatī” ti nāmāni katvā paṭipāṭiyā pitu dassetvā: “Tāta, tvaṁ rañño santikaṁ gantvā ‘jayatu, mahārājā’ ti evaṁ imaṁ gāthaṁ vatvā goṇaṁ yāceyyāsī” ti gāthaṁ uggaṇhāpesi:

Dve me goṇā mahārāja, yehi khettaṁ kasāmase,
Tesu eko mato deva, dutiyaṁ dehi khattiyā ti.

Brāhmaṇo {2.166} ekena saṁvaccharena imaṁ gāthaṁ paguṇaṁ katvā bodhisattaṁ āha: “tāta, somadatta, gāthā me paguṇā jātā, idāni ahaṁ yassa kassaci santike vattuṁ sakkomi, maṁ rañño santikaṁ nehī” ti. So: “Sādhu, tātā” ti tathārūpaṁ paṇṇākāraṁ gāhāpetvā pitaraṁ rañño santikaṁ nesi. Brāhmaṇo: “Jayatu, mahārājā” ti vatvā paṇṇākāraṁ adāsi. Rājā: “Ayaṁ te somadatta brāhmaṇo kiṁ hotī” ti āha. “Pitā me, mahārājā” ti. “Kenaṭṭhenāgato” ti? Tasmiṁ khaṇe brāhmaṇo goṇayācanatthāya gāthaṁ vadanto:

Dve me goṇā mahārāja, yehi khettaṁ kasāmase,
Tesu eko mato deva, dutiyaṁ gaṇha khattiyā ti.

āha, Rājā brāhmaṇena virajjhitvā kathitabhāvaṁ ñatvā sitaṁ katvā: “Somadatta, tumhākaṁ gehe bahū maññe goṇā” ti āha. “Tumhehi dinnā bhavissanti, mahārājā” ti. Rājā bodhisattassa tussitvā brāhmaṇassa soḷasa goṇe alaṅkārabhaṇḍake nivāsanagāmañcassa brahmadeyyaṁ datvā mahantena yasena brāhmaṇaṁ uyyojesi. Brāhmaṇo sabbasetasindhavayuttaṁ rathaṁ abhiruyha mahantena parivārena gāmaṁ agamāsi. Bodhisatto pitarā saddhiṁ rathe nisīditvā gacchanto: “Tāta, ahaṁ tumhe sakalasaṁvaccharaṁ yoggaṁ kāresiṁ, sanniṭṭhānakāle pana tumhākaṁ goṇaṁ rañño adatthā” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Akāsi yoggaṁ dhuvamappamatto, saṁvaccharaṁ bīraṇathambhakasmiṁ,
Byākāsi saññaṁ parisaṁ vigayha, na niyyamo tāyati appapaññan-ti.

Tattha akāsi yoggaṁ dhuvamappamatto, saṁvaccharaṁ bīraṇathambhakasminti, tāta, tvaṁ niccaṁ appamatto bīraṇatthambhamaye susāne yoggaṁ akāsi {2.167}. Byākāsi saññaṁ parisaṁ vigayhā ti atha ca pana parisaṁ vigāhitvā taṁ saññaṁ viakāsi vikāraṁ āpādesi, parivattesī ti attho. Na niyyamo tāyati appapaññan-ti appahaññaṁ nāma puggalaṁ niyyamo yoggāciṇṇaṁ caraṇaṁ na tāyati na rakkhatīti.

Athassa vacanaṁ sutvā brāhmaṇo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Dvayaṁ yācanako tāta, somadatta nigacchati,
Alābhaṁ dhanalābhaṁ vā, evaṁdhammā hi yācanā ti.

Tattha evaṁdhammā hi yācanā ti yācanā hi evaṁsabhāvāti.

Satthā: “Na, bhikkhave, lāḷudāyī idāneva sārajjabahulo, pubbe pi sārajjabahuloyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando, somadattassa pitā lāḷudāyī ahosi, somadatto pana aham-eva ahosin”-ti.

Somadattajātakavaṇṇanā paṭhamā