Ja 214: Puṇṇanadījātakavaṇṇanā

Puṇṇaṁ nadin-ti idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi divase dhammasabhāyaṁ bhikkhū tathāgatassa paññaṁ ārabbha kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, sammāsambuddho mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño gambhīrapañño nibbedhikapañño upāyapaññāya samannāgato” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññavā upāyakusaloyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto purohitakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena purohitaṭṭhānaṁ labhitvā bārāṇasirañño atthadhammānusāsako ahosi. Aparabhāge rājā paribhedakānaṁ kathaṁ gahetvā bodhisattassa kuddho: “Mā mama santike vasī” ti bodhisattaṁ bārāṇasito pabbājesi. Bodhisatto puttadāraṁ gahetvā ekasmiṁ kāsikagāmake vāsaṁ kappesi. Aparabhāge rājā tassa guṇaṁ saritvā: “Mayhaṁ kañci pesetvā ācariyaṁ pakkosituṁ na yuttaṁ, ekaṁ pana gāthaṁ bandhitvā paṇṇaṁ {2.174} likhitvā kākamaṁsaṁ pacāpetvā paṇṇañca maṁsañca setavatthena paliveṭhetvā rājamuddikāya lañchetvā pesessāmi. Yadi paṇḍito bhavissati, paṇṇaṁ vācetvā kākamaṁsabhāvaṁ ñatvā āgamissati, no ce, nāgamissatī” ti: “Puṇṇaṁ nadin”-ti imaṁ gāthaṁ paṇṇe likhi:

1. Puṇṇaṁ nadiṁ yena ca peyyamāhu, jātaṁ yavaṁ yena ca guyhamāhu,
Dūraṁ gataṁ yena ca avhayanti, so tyāgato handa ca bhuñja brāhmaṇā ti.

Tattha puṇṇaṁ nadiṁ yena ca peyyamāhū ti kākapeyyā nadīhi vadantā yena puṇṇaṁ nadiṁ kākapeyyamāhu, na hi apuṇṇā nadī: “Kākapeyyā” ti vuccati. Yadā pi nadītīre ṭhatvā gīvaṁ pasāretvā kākena pātuṁ sakkā hoti, tadā naṁ: “Kākapeyyā” ti vadanti. Jātaṁ yavaṁ yena ca guyhamāhū ti yavan-ti desanāsīsamattaṁ, idha pana sabbam-pi jātaṁ uggataṁ sampannataruṇasassaṁ adhippetaṁ. Tañhi yadā anto paviṭṭhakākaṁ paṭicchādetuṁ sakkoti, tadā guyhatīti guyhaṁ. Kiṁ guyhati? Kākaṁ. Iti kākassa guyhaṁ kākaguyhanti taṁ vadamānā kākena guyhavacanassa kāraṇabhūtena: “Guyhan”-ti vadanti. Tena vuttaṁ: “Yena ca guyhamāhū” ti. Dūraṁ gataṁ yena ca avhayantī ti dūraṁ gataṁ vippavutthaṁ piyapuggalaṁ yaṁ āgantvā nisinnaṁ disvā sace itthannāmo āgacchati, vassa kākāti vā vassantaññeva vā sutvā: “Yathā kāko vassati, itthannāmo āgamissatī” ti evaṁ vadantā yena ca avhayanti kathenti mantenti, udāharantī ti attho. So tyāgato ti so te ānīto. Handa ca bhuñja, brāhmaṇā ti gaṇha, brāhmaṇa, bhuñjassu naṁ, khāda idaṁ kākamaṁsanti attho.

Iti rājā imaṁ gāthaṁ paṇṇe likhitvā bodhisattassa pesesi. So paṇṇaṁ vācetvā: “Rājā maṁ daṭṭhukāmo” ti ñatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Yato {2.175} maṁ saratī rājā, vāyasam-pi pahetave,
Haṁsā koñcā mayūrā ca, asatī yeva pāpiyā ti.

Tattha yato maṁ saratī rājā, vāyasam-pi pahetave ti yadā rājā vāyasamaṁsaṁ labhitvā tam-pi pahetuṁ maṁ sarati. Haṁsā koñcā mayūrā cā ti yadā panassa ete haṁsādayo upanītā bhavissanti, ekāni haṁsamaṁsādīni lacchati, tadā maṁ kasmā na sarissatī ti attho? Aṭṭhakathāyaṁ pana: “Haṁsakoñcamayūrānan”-ti pāṭho. So sundaratarā, imesaṁ haṁsādīnaṁ maṁsaṁ labhitvā kasmā maṁ na sarissati, sarissatiyevā ti attho. Asatī yeva pāpiyā ti yaṁ vā taṁ vā labhitvā saraṇaṁ nāma sundaraṁ, lokasmiṁ pana asati yeva pāpiyā, asatikaraṇaṁ yeva hīnaṁ lāmakaṁ, tañca amhākaṁ rañño natthi.

Sarati maṁ rājā, āgamanaṁ me paccāsīsati, tasmā gamissāmīti yānaṁ yojāpetvā gantvā rājānaṁ passi, rājā tussitvā purohitaṭṭhāne yeva patiṭṭhāpesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, purohito pana aham-eva ahosin”-ti.

Puṇṇanadījātakavaṇṇanā catutthā