Ja 222: Cūḷanandiyajātakavaṇṇanā

Idaṁ tadācariyavaco ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, devadatto nāma kakkhaḷo pharuso sāhasiko sammāsambuddhe abhimāre payojesi, silaṁ pavijjhi, nāḷāgiriṁ payojesi, khantimettānuddayamattampissa tathāgate natthī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto kakkhaḷo pharuso nikkāruṇikoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese mahānandiyo nāma vānaro ahosi, kaniṭṭhabhātiko panassa cūḷanandiyo nāma. Te ubho pi asītisahassavānaraparivārā himavantapadese andhamātaraṁ paṭijaggantā vāsaṁ kappesuṁ. Te mātaraṁ sayanagumbe ṭhapetvā araññaṁ pavisitvā madhurāni phalāphalāni mātuyā pesenti. Āharaṇakavānarā tassā na denti, sā khudāpīḷitā aṭṭhicammāvasesā kisā ahosi. Atha naṁ bodhisatto āha: “mayaṁ, amma, tumhākaṁ madhuraphalāphalāni pesema, tumhe kasmā milāyathā” ti. “Tāta, nāhaṁ labhāmī” ti. Bodhisatto cintesi {2.200}: “mayi yūthaṁ pariharante mātā me nassissati, yūthaṁ pahāya mātaraṁ yeva paṭijaggissāmī” ti. So cūḷanandiyaṁ pakkositvā: “Tāta, tvaṁ yūthaṁ parihara, ahaṁ mātaraṁ paṭijaggissāmī” ti āha. So pi naṁ: “Bhātika, mayhaṁ yūthapariharaṇena kammaṁ natthi, aham-pi mātaram-eva paṭijaggissāmī” ti āha. Iti te ubho pi ekacchandā hutvā yūthaṁ pahāya mātaraṁ gahetvā himavantā oruyha paccante nigrodharukkhe vāsaṁ kappetvā mātaraṁ paṭijaggiṁsu.

Atheko bārāṇasivāsī brāhmaṇamāṇavo takkasilāyaṁ disāpāmokkhassa ācariyassa santike sabbasippāni uggaṇhitvā: “Gamissāmī” ti ācariyaṁ āpucchi. Ācariyo aṅgavijjānubhāvena tassa kakkhaḷapharusasāhasikabhāvaṁ ñatvā: “Tāta, tvaṁ kakkhaḷo pharuso sāhasiko, evarūpānaṁ na sabbakālaṁ ekasadisam-eva ijjhati, mahāvināsaṁ mahādukkhaṁ pāpuṇissasi, mā tvaṁ kakkhaḷo hohi, pacchānutāpanakāraṇaṁ kammaṁ mā karī” ti ovaditvā uyyojesi. So ācariyaṁ vanditvā bārāṇasiṁ gantvā gharāvāsaṁ gahetvā aññehi sippehi jīvikaṁ kappetuṁ asakkonto: “Dhanukoṭiṁ nissāya jīvissāmi, luddakammaṁ katvā jīvikaṁ kappessāmī” ti bārāṇasito nikkhamitvā paccantagāmake vasanto dhanukalāpasannaddho araññaṁ pavisitvā nānāmige māretvā maṁsavikkayena jīvikaṁ kappesi. So ekadivasaṁ araññe kiñci alabhitvā āgacchanto aṅgaṇapariyante ṭhitaṁ nigrodharukkhaṁ disvā: “Api nāmettha kiñci bhaveyyā” ti nigrodharukkhābhimukho pāyāsi.

Tasmiṁ khaṇe ubho pi te bhātaro mātaraṁ phalāni khādāpetvā purato katvā viṭapabbhantare nisinnā taṁ āgacchantaṁ disvā: “Kiṁ no mātaraṁ karissatī” ti sākhantare nilīyiṁsu. So pi kho sāhasikapuriso rukkhamūlaṁ āgantvā taṁ tesaṁ mātaraṁ jarādubbalaṁ andhaṁ disvā cintesi: “kiṁ me tucchahatthagamanena imaṁ makkaṭiṁ vijjhitvā gahetvā gamissāmī” ti. So {2.201} tassā vijjhanatthāya dhanuṁ gaṇhi. Taṁ disvā bodhisatto: “Tāta cūḷanandiya, eso me puriso mātaraṁ vijjhitukāmo, ahamassā jīvitadānaṁ dassāmi, tvaṁ mamaccayena mātaraṁ paṭijaggeyyāsī” ti vatvā sākhantarā nikkhamitvā: “Bho purisa, mā me mātaraṁ vijjhi, esā andhā jarādubbalā, ahamassā jīvitadānaṁ demi, tvaṁ etaṁ amāretvā maṁ mārehī” ti tassa paṭiññaṁ gahetvā sarassa āsannaṭṭhāne nisīdi. So nikkaruṇo bodhisattaṁ vijjhitvā pātetvā mātarampissa vijjhituṁ puna dhanuṁ sannayhi. Taṁ disvā cūḷanandiyo: “Ayaṁ me mātaraṁ vijjhitukāmo, ekadivasam-pi kho me mātā jīvamānā laddhajīvitā yeva nāma hoti, jīvitadānamassā dassāmī” ti sākhantarā nikkhamitvā: “Bho purisa, mā me mātaraṁ vijjhi, ahamassā jīvitadānaṁ dammi, tvaṁ maṁ vijjhitvā amhe dve bhātike gahetvā amhākaṁ mātu jīvitadānaṁ dehī” ti tassa paṭiññaṁ gahetvā sarassa āsannaṭṭhāne nisīdi. So tam-pi vijjhitvā pātetvā: “Ayaṁ makkaṭī ghare dārakānaṁ bhavissatī” ti mātaram-pi tesaṁ vijjhitvā pātetvā tayo pi kājenādāya gehābhimukho pāyāsi.
Athassa pāpapurisassa gehe asani patitvā bhariyañca dve dārake ca geheneva saddhiṁ jhāpesi, piṭṭhivaṁsathūṇamattaṁ avasissi. Athassa naṁ gāmadvāre yeva eko puriso disvā taṁ pavattiṁ ārocesi. So puttadārasokena abhibhūto tasmiṁ yeva ṭhāne maṁsakājañja dhanuñca chaḍḍetvā vatthaṁ pahāya naggo bāhā paggayha paridevamāno gantvā gharaṁ pāvisi. Athassa sā thūṇā bhijjitvā sīse patitvā sīsaṁ bhindi, pathavī vivaraṁ adāsi, avīcito jālā uṭṭhahi. So pathaviyā giliyamāno ācariyassa ovādaṁ saritvā: “Imaṁ vata {2.202} kāraṇaṁ disvā pārāsariyabrāhmaṇo mayhaṁ ovādamadāsī” ti paridevamāno imaṁ gāthādvayamāha:

1. Idaṁ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi,
Māsu tvaṁ akari pāpaṁ, yaṁ tvaṁ pacchā kataṁ tape.

2. Yāni karoti puriso, tāni attani passati,
Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ, pāpakārī ca pāpakaṁ,
Yādisaṁ vapate bījaṁ, tādisaṁ harate phalan-ti.

Tassattho: yaṁ pārāsariyo brāhmaṇo abravi: “māsu tvaṁ pāpaṁ akarī, yaṁ kataṁ pacchā tvaññeva tapeyyā” ti, idaṁ taṁ ācariyassa vacanaṁ. Yāni kāyavacīmanodvārehi kammāni puriso karoti, tesaṁ vipākaṁ paṭilabhanto tāni yeva attani passati. Kalyāṇakammakārī kalyāṇaṁ phalamanubhoti, pāpakārī ca pāpakam-eva hīnaṁ lāmakaṁ aniṭṭhaphalaṁ anubhoti. Lokasmim-pi hi yādisaṁ vapate bījaṁ, tādisaṁ harate phalaṁ, bījānurūpaṁ bījānucchavikam-eva phalaṁ harati gaṇhāti anubhavatīti.

Iti so paridevanto pathaviṁ pavisitvā avīcimahāniraye nibbatti.

Satthā: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva, pubbe pi kakkhaḷo pharuso nikkāruṇikoyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā luddakapuriso devadatto ahosi, disāpāmokkho ācariyo sāriputto, cūḷanandiyo ānando, mātā mahāpajāpatigotamī, mahānandiyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷanandiyajātakavaṇṇanā dutiyā