Ja 223: Puṭabhattajātakavaṇṇanā

Name namantassa bhaje bhajantan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthinagaravāsī kireko kuṭumbiko ekena janapadakuṭumbikena saddhiṁ vohāraṁ akāsi. So {2.203} attano bhariyaṁ ādāya tassa dhāraṇakassa santikaṁ agamāsi. Dhāraṇako: “Dātuṁ na sakkomī” ti na kiñci adāsi, itaro kujjhitvā bhattaṁ abhuñjitvāva nikkhami. Atha naṁ antarāmagge chātajjhattaṁ disvā maggapaṭipannā purisā: “Bhariyāya pi datvā bhuñjāhī” ti bhattapuṭaṁ adaṁsu. So taṁ gahetvā tassā adātukāmo hutvā: “Bhadde, idaṁ corānaṁ tiṭṭhanaṭṭhānaṁ, tvaṁ purato yāhī” ti uyyojetvā sabbaṁ bhattaṁ bhuñjitvā tucchapuṭaṁ dassetvā: “Bhadde, abhattakaṁ tucchapuṭam-eva adaṁsū” ti āha. Sā tena ekakeneva bhuttabhāvaṁ ñatvā domanassappattā ahosi. Te ubho pi jetavanapiṭṭhivihārena gacchantā: “Pānīyaṁ pivissāmā” ti jetavanaṁ pavisiṁsu.

Satthā pi tesaññeva āgamanaṁ olokento maggaṁ gahetvā ṭhitaluddako viya gandhakuṭichāyāya nisīdi, te satthāraṁ disvā upasaṅkamitvā vanditvā nisīdiṁsu. Satthā tehi saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Kiṁ, upāsike, ayaṁ te bhattā hitakāmo sasneho” ti pucchi. “Bhante, ahaṁ etassa sasnehā, ayaṁ pana mayhaṁ nisneho, tiṭṭhantu aññe pi divasā, ajjevesa antarāmagge puṭabhattaṁ labhitvā mayhaṁ adatvā attanāva bhuñjī” ti. “Upāsike, niccakālam-pi tvaṁ etassa hitakāmā sasnehā, ayaṁ pana nisneho va. Yadā pana paṇḍite nissāya tava guṇe jānāti, tadā te sabbissariyaṁ niyyādetī” ti vatvā tāya yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Atha rājā: “Padubbheyyā pi me ayan”-ti attano puttaṁ āsaṅkanto nīhari. So attano bhariyaṁ gahetvā nagarā nikkhamma ekasmiṁ kāsikagāmake vāsaṁ kappesi. So aparabhāge pitu kālakatabhāvaṁ sutvā: “Kulasantakaṁ rajjaṁ gaṇhissāmī” ti bārāṇasiṁ paccāgacchanto antarāmagge: “Bhariyāya pi datvā bhuñjāhī” ti bhattapuṭaṁ labhitvā tassā adatvā sayam-eva taṁ bhuñji. Sā: “Kakkhaḷo {2.204} vatāyaṁ puriso” ti domanassappattā ahosi. So bārāṇasiyaṁ rajjaṁ gahetvā taṁ aggamahesiṭṭhāne ṭhapetvā: “Ettakam-eva etissā alan”-ti na aññaṁ sakkāraṁ vā sammānaṁ vā karoti, “kathaṁ yāpesī” ti pi naṁ na pucchati.

Bodhisatto cintesi: “ayaṁ devī rañño bahūpakārā sasnehā, rājā panetaṁ kismiñci na maññati, sakkārasammānamassā kāressāmī” ti taṁ upasaṅkamitvā upacāraṁ katvā ekamantaṁ ṭhatvā: “Kiṁ, tātā” ti vutte: “Kathaṁ samuṭṭhāpetuṁ mayaṁ, devi, tumhe upaṭṭhahāma, kiṁ nāma mahallakānaṁ pitūnaṁ vatthakhaṇḍaṁ vā bhattapiṇḍaṁ vā dātuṁ na vaṭṭatī” ti āha. “Tāta, ahaṁ attanāva kiñci na labhāmi, tumhākaṁ kiṁ dassāmi, nanu labhanakāle adāsiṁ, idāni pana me rājā na kiñci deti. Tiṭṭhatu aññaṁ dānaṁ, rajjaṁ gaṇhituṁ āgacchanto antarāmagge bhattapuṭaṁ labhitvā bhattamattam-pi me adatvā attanāva bhuñjī” ti. “Kiṁ pana, amma, rañño santike evaṁ kathetuṁ sakkhissathā” ti? “Sakkhissāmi, tātā” ti. “Tena hi ajjeva mama rañño santike ṭhitakāle mayi pucchante evaṁ kathetha ajjeva vo guṇaṁ jānāpessāmī” ti evaṁ vatvā bodhisatto purimataraṁ gantvā rañño santike aṭṭhāsi. Sā pi gantvā rañño samīpe aṭṭhāsi.

Atha naṁ bodhisatto: “Amma, tumhe ativiya kakkhaḷā, kiṁ nāma pitūnaṁ vatthakhaṇḍaṁ vā bhattapiṇḍamattaṁ vā dātuṁ na vaṭṭatī” ti āha. “Tāta, aham-eva rañño santikā kiñci na labhāmi, tumhākaṁ kiṁ dassāmī” ti? “Nanu aggamahesiṭṭhānaṁ te laddhan”-ti? “Tāta, kismiñci sammāne asati aggamahesiṭṭhānaṁ kiṁ karissati, idāni me tumhākaṁ rājā kiṁ dassati, so antarāmagge bhattapuṭaṁ labhitvā tato kiñci adatvā {2.205} sayam-eva bhuñjī” ti. Bodhisatto: “Evaṁ kira, mahārājā” ti pucchi. Rājā adhivāsesi. Bodhisatto tassa adhivāsanaṁ viditvā: “Tena hi, amma, rañño appiyakālato paṭṭhāya kiṁ tumhākaṁ idha vāsena. Lokasmiñhi appiyasampayogo ca dukkho, tumhākaṁ idha vāse sati rañño appiyasampayogo va dukkhaṁ bhavissati, ime sattā nāma bhajante bhajanti, abhajanabhāvaṁ ñatvā aññattha gantabbaṁ, mahanto lokasannivāso” ti vatvā imā gāthā avoca:

1. Name namantassa bhaje bhajantaṁ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṁ,
Nānatthakāmassa kareyya atthaṁ, asambhajantam-pi na sambhajeyya.

2. Caje cajantaṁ vanathaṁ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya,
Dijo dumaṁ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṁ samekkheyya mahā hi loko ti.

Tattha name namantassa bhaje bhajantan-ti yo attano namati, tasseva paṭinameyya. Yo ca bhajati, tam-eva bhajeyya. Kiccānukubbassa kareyya kiccan-ti attano uppannakiccaṁ anukubbantasseva tassa pi uppannakiccaṁ paṭikareyya. Caje cajantaṁ vanathaṁ na kayirā ti attānaṁ jahantaṁ jahey yeva, tasmiṁ taṇhāsaṅkhātaṁ vanathaṁ na kareyya. Apetacittenā ti vigatacittena vipallatthacittena. Na sambhajeyyā ti tathārūpena saddhiṁ na samāgaccheyya. Dijo duman-ti yathā sakuṇo pubbe phalitam-pi rukkhaṁ phale khīṇe: “Khīṇaphalo ayan”-ti ñatvā taṁ chaḍḍetvā aññaṁ samekkhati pariyesati, evaṁ aññaṁ samekkheyya. Mahā hi esa loko, atha tumhe sasnehaṁ ekaṁ purisaṁ labhissathāti.

Taṁ sutvā bārāṇasirājā deviyā sabbissariyaṁ adāsi. Tato paṭṭhāya samaggā sammodamānā vasiṁsu.

Satthā {2.206} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne dve jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. “Tadā jayampatikā ime dve jayampatikā ahesuṁ, paṇḍitāmacco pana aham-eva ahosin”-ti.

Puṭabhattajātakavaṇṇanā tatiyā