Ja 224: Kumbhilajātakavaṇṇanā

Yassete caturo dhammā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi.

Tasmiñhi samaye satthā: “Devadatto vadhāya parisakkatī” ti sutvā: “Na, bhikkhave, idāneva devadatto mayhaṁ vadhāya parisakkati, pubbe pi parisakki yeva, tāsamattam-pi pana kātuṁ nāsakkhī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kapiyoniyaṁ nibbattitvā vuḍḍhimanvāya assapotakappamāṇo thāmasampanno ekacaro hutvā nadītīre viharati. Tassā pana nadiyā vemajjhe eko dīpako nānappakārehi ambapanasādīhi phalarukkhehi sampanno. Bodhisatto nāgabalo thāmasampanno nadiyā orimatīrato uppatitvā dīpakassa orato nadīmajjhe eko piṭṭhipāsāṇo atthi, tasmiṁ nipatati, tato uppatitvā tasmiṁ dīpake patati. Tattha nānappakārāni phalāni khāditvā sāyaṁ teneva upāyena paccāgantvā attano vasanaṭṭhāne vasitvā punadivase pi tatheva karoti. Iminā niyāmena tattha vāsaṁ kappeti.

Tasmiṁ pana kāle eko kumbhīlo sapajāpatiko tassā nadiyā vasati. Tassa bhariyā bodhisattaṁ aparāparaṁ gacchantaṁ disvā bodhisattassa hadayamaṁse dohaḷaṁ {1.279} uppādetvā kumbhīlaṁ āha: “mayhaṁ kho, ayya, imassa vānarindassa hadayamaṁse dohaḷo uppanno” ti. Kumbhīlo: “Sādhu, bhadde, lacchasī” ti vatvā: “Ajja taṁ sāyaṁ dīpakato āgacchantam-eva gaṇhissāmī” ti gantvā piṭṭhipāsāṇe nipajji.

Bodhisatto divasaṁ caritvā sāyanhasamaye dīpake ṭhito va pāsāṇaṁ oloketvā: “ayaṁ pāsāṇo idāni uccataro khāyati, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti cintesi. Tassa kira udakappamāṇañca pāsāṇappamāṇañca suvavatthāpitam-eva hoti. Tenassa etadahosi: “Ajja imissā nadiyā udakaṁ neva hāyati, na ca vaḍḍhati, atha ca panāyaṁ pāsāṇo mahā hutvā paññāyati, kacci nu kho ettha mayhaṁ gahaṇatthāya kumbhīlo nipanno” ti. So: “Vīmaṁsāmi tāva nan”-ti tattheva ṭhatvā pāsāṇena saddhiṁ kathento viya: “Bho pāsāṇā” ti vatvā paṭivacanaṁ alabhanto yāvatatiyaṁ: “Bho pāsāṇā” ti āha. Pāsāṇo kiṁ paṭivacanaṁ dassati. Puna pi vānaro: “Kiṁ bho pāsāṇa, ajja mayhaṁ paṭivacanaṁ na desī” ti āha. Kumbhīlo: “Addhā aññesu divasesu ayaṁ pāsāṇo vānarindassa paṭivacanaṁ adāsi, dassāmi dānissa paṭivacanan”-ti cintetvā: “Kiṁ, bho vānarindā” ti āha. “Kosi tvan”-ti? “Ahaṁ kumbhīlo” ti. “Kimatthaṁ ettha nipannosī” ti? “Tava hadayamaṁsaṁ patthayamāno” ti. Bodhisatto cintesi: “Añño me gamanamaggo natthi, ajja mayā esa kumbhīlo vañcetabbo” ti. Atha naṁ evamāha: “Samma kumbhīla, ahaṁ attānaṁ tuyhaṁ pariccajissāmi, tvaṁ mukhaṁ vivaritvā maṁ tava santikaṁ āgatakāle gaṇhāhī” ti. Kumbhīlānañhi mukhe vivaṭe akkhīni nimmīlanti. So taṁ kāraṇaṁ asallakkhetvā mukhaṁ vivari, athassa akkhīni pithīyiṁsu. So mukhaṁ vivaritvā akkhīni nimmīletvā nipajji. Bodhisatto tathābhāvaṁ ñatvā dīpakā uppatito gantvā kumbhīlassa matthake akkamitvā tato uppatito vijjulatā viya vijjotamāno paratīre aṭṭhāsi.

Kumbhīlo taṁ acchariyaṁ disvā: “Iminā vānarindena atiaccherakaṁ katan”-ti cintetvā: “Bho vānarinda, imasmiṁ loke catūhi dhammehi samannāgato {1.280} puggalo paccāmitte adhibhavati. Te sabbe pi tuyhaṁ abbhantare atthi maññe” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava,
Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṁ so ativattatī ti.

2. Yassa cete na vijjanti, guṇā paramabhaddakā,
Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṁ so nātivattatī ti.

Tattha guṇā paramabhaddakā ti yassa ete paramabhaddakā cattāro rāsaṭṭhena piṇḍaṭṭhena guṇā na vijjanti, so paccāmittaṁ atikkamituṁ na sakkotīti. Sesamettha sabbaṁ heṭṭhā kumbhilajātake (Ja. 208) vuttanayam-eva saddhiṁ samodhānenāti.

Satthāpi: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva mayhaṁ vadhāya parisakkati, pubbe pi parisakkiyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kumbhīlo devadatto ahosi, bhariyāssa ciñcamāṇavikā, vānarindo pana aham-eva ahosin”-ti.

Kumbhilajātakavaṇṇanā catutthā