2. Dukanipāto

9. Upāhanavaggo

Ja 231: Upāhanajātakavaṇṇanā

Yathā pi kītā ti idaṁ satthā jetavane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, devadatto ācariyaṁ paccakkhāya tathāgatassa paṭipakkho paṭisattu hutvā mahāvināsaṁ pāpuṇī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva ācariyaṁ paccakkhāya mama paṭipakkho hutvā mahāvināsaṁ patto, pubbe pi pattoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto hatthācariyakule nibbattitvā vayappatto hatthisippe nipphattiṁ pāpuṇi. Atheko kāsigāmako māṇavako āgantvā tassa santike sippaṁ uggaṇhi. Bodhisattā nāma sippaṁ vācentā ācariyamuṭṭhiṁ na karonti, attano jānananiyāmena niravasesaṁ sikkhāpenti. Tasmā so māṇavo bodhisattassa jānanasippaṁ niravasesamuggaṇhitvā bodhisattaṁ āha: “ācariya {2.222}, ahaṁ rājānaṁ upaṭṭhahissāmī” ti. Bodhisatto: “Sādhu, tātā” ti gantvā rañño ārocesi: “mahārāja, mama antevāsiko tumhe upaṭṭhātuṁ icchatī” ti. “Sādhu, upaṭṭhātū” ti. “Tena hissa paribbayaṁ jānāthā” ti? “Tumhākaṁ antevāsiko tumhehi samakaṁ na lacchati, tumhesu sataṁ labhantesu paṇṇāsaṁ lacchati, dve labhantesu ekaṁ lacchatī” ti. So gehaṁ gantvā taṁ pavattiṁ antevāsikassa ārocesi. Antevāsiko: “Ahaṁ, ācariya, tumhehi samaṁ sippaṁ jānāmi. Sace samakaññeva paribbayaṁ labhissāmi, upaṭṭhahissāmi. No ce, na upaṭṭhahissāmī” ti āha. Bodhisatto taṁ pavattiṁ rañño ārocesi. Rājā: “Sace so tumhehi samappakāro, tumhehi samakaññeva sippaṁ dassetuṁ sakkonto samakaṁ labhissatī” ti āha. Bodhisatto taṁ pavattiṁ tassa ārocetvā tena: “Sādhu dassessāmī” ti vutte rañño ārocesi. Rājā: “Tena hi sve sippaṁ dassethā” ti. “Sādhu, dassessāma, nagare bheriṁ carāpethā” ti. Rājā: “Sve kira ācariyo ca antevāsiko ca ubho hatthisippaṁ dassessanti, rājaṅgaṇe sannipatitvā daṭṭhukāmā passantū” ti bheriṁ carāpesi.

Ācariyo: “Na me antevāsiko upāyakosallaṁ jānātī” ti ekaṁ hatthiṁ gahetvā ekaratteneva vilomaṁ sikkhāpesi. So taṁ: “Gacchā” ti vutte osakkituṁ, “osakkā” ti vutte gantuṁ, “tiṭṭhā” ti vutte nipajjituṁ, “nipajjā” ti vutte ṭhātuṁ, “gaṇhā” ti vutte ṭhapetuṁ, “ṭhapehī” ti vutte gaṇhituṁ sikkhāpetvā punadivase taṁ hatthiṁ abhiruhitvā rājaṅgaṇaṁ agamāsi. Antevāsiko pi ekaṁ manāpaṁ hatthiṁ abhiruhi. Mahājano sannipati. Ubho pi samakaṁ sippaṁ dassesuṁ. Puna bodhisatto attano hatthiṁ vilomaṁ kāresi, so: “Gacchā” ti {2.223} vutte osakki, “osakkā” ti vutte purato dhāvi, “tiṭṭhā” ti vutte nipajji, “nipajjā” ti vutte aṭṭhāsi, “gaṇhā” ti vutte nikkhi pi, “nikkhipā” ti vutte gaṇhi. Mahājano: “Are duṭṭhaantevāsika, tvaṁ ācariyena saddhiṁ sārambhaṁ karosi, attano pamāṇaṁ na jānāsi, ‘ācariyena samakaṁ jānāmī’ ti evaṁsaññī hosī” ti leḍḍudaṇḍādīhi paharitvā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpesi.

Bodhisatto hatthimhā oruyha rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Mahārāja, sippaṁ nāma attano sukhatthāya gaṇhanti, ekaccassa pana gahitasippaṁ dukkaṭaupāhanā viya vināsam-eva āvahatī” ti vatvā idaṁ gāthādvayamāha:

1. Yathā pi kītā purisassupāhanā, sukhassa atthāya dukhaṁ udabbahe,
Ghammābhitattā talasā papīḷitā, tasseva pāde purisassa khādare.

2. Evam-eva yo dukkulīno anariyo, tammāka vijjañca sutañca ādiya,
Tam-eva so tattha sutena khādati, anariyo vuccati pānadūpamo ti.

Tattha udabbahe ti udabbaheyya. Ghammābhitattā talasā papīḷitā ti ghammena abhitattā pādatalena ca pīḷitā. Tassevā ti yena tā sukhatthāya kiṇitvā pādesu paṭimukkā dukkaṭūpāhanā, tasseva. Khādare ti vaṇaṁ karontā pāde khādanti.

Dukkulīno ti dujjātiko akulaputto. Anariyo ti hirottappavajjito asappuriso. Tammāka vijjañca sutañca ādiyā ti ettha taṁ taṁ manatīti: “Tammo” ti vattabbe tammāko, taṁ taṁ sippaṁ āsevati parivattetī ti attho, ācariyassetaṁ nāmaṁ. Tasmā tammākā, gāthābandhasukhatthaṁ {2.224} panassa rassabhāvo kato. Vijjan-ti aṭṭhārasasu vijjāṭṭhānesu yaṁkiñci. Sutan-ti yaṁkiñci sutapariyatti. Ādiyāti ādiyitvā. Tam-eva so tattha sutena khādatī ti tamevā ti attānam-eva. So ti yo dukkulīno anariyo ācariyamhā vijjañca sutañca ādiyati, so. Tattha sutena khādatī ti tassa santike sutena so attānam-eva khādatī ti attho. Aṭṭhakathāyaṁ pana: “Teneva so tattha sutena khādatī” ti pi pāṭho. Tassā pi so tena tattha sutena attānam-eva khādatīti ayam-eva attho. Anariyo vuccati pānadūpamo ti iti anariyo dupāhanūpamo dukkaṭūpāhanūpamo vuccati. Yathā hi dukkaṭūpāhanā purisaṁ khādanti, evamesa sutena khādanto attanāva attānaṁ khādati. Atha vā pānāya dutoti pānadu, upāhanūpatāpitassa upāhanāya khāditapādassetaṁ nāmaṁ. Tasmā yo so attānaṁ sutena khādati, so tena sutena khāditattā: “Anariyo” ti vuccati pānadūpamo, upāhanūpatāpitapādasadisoti vuccatīti ayamettha attho.

Rājā tuṭṭho bodhisattassa mahantaṁ yasaṁ adāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā antevāsiko devadatto ahosi, ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Upāhanajātakavaṇṇanā paṭhamā