Ja 232: Vīṇāthūṇajātakavaṇṇanā

Ekacintitoyamattho ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ kumārikaṁ ārabbha kathesi. Sā kirekā sāvatthiyaṁ seṭṭhidhītā attano gehe usabharājassa sakkāraṁ kayiramānaṁ disvā dhātiṁ pucchi: “amma, ko nāmesa evaṁ sakkāraṁ labhatī” ti. “Usabharājā nāma, ammā” ti. Puna sā ekadivasaṁ pāsāde ṭhatvā antaravīthiṁ olokentī ekaṁ khujjaṁ disvā cintesi: “gunnaṁ {2.225} antare jeṭṭhakassa piṭṭhiyaṁ kakudhaṁ hoti, manussajeṭṭhakassa pi tena bhavitabbaṁ, ayaṁ manussesu purisūsabho bhavissati, etassa mayā pādaparicārikāya bhavituṁ vaṭṭatī” ti. Sā dāsiṁ pesetvā: “Seṭṭhidhītā tayā saddhiṁ gantukāmā, asukaṭṭhānaṁ kira gantvā tiṭṭhā” ti tassa ārocetvā sārabhaṇḍakaṁ ādāya aññātakavesena pāsādā otaritvā tena saddhiṁ palāyi. Aparabhāge taṁ kammaṁ nagare ca bhikkhusaṅghe ca pākaṭaṁ jātaṁ. Dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asukā kira seṭṭhidhītā khujjena saddhiṁ palātā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte satthā: “Na, bhikkhave, idānevesā khujjaṁ kāmeti, pubbe pi kāmesiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ nigamagāme seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaṁ vasanto puttadhītāhi vaḍḍhamāno attano puttassa bārāṇasīseṭṭhissa dhītaraṁ vāretvā divasaṁ ṭhapesi. Seṭṭhidhītā attano gehe usabhassa sakkārasammānaṁ disvā: “Ko nāmeso” ti dhātiṁ pucchitvā: “Usabho” ti sutvā antaravīthiyā gacchantaṁ ekaṁ khujjaṁ disvā: “Ayaṁ purisūsabho bhavissatī” ti sārabhaṇḍakaṁ gahetvā tena saddhiṁ palāyi. Bodhisatto pi kho: “Seṭṭhidhītaraṁ gehaṁ ānessāmī” ti mahantena parivārena bārāṇasiṁ gacchanto tam-eva maggaṁ paṭipajji. Te ubho pi sabbarattiṁ maggaṁ agamaṁsu. Atha khujjassa sabbarattiṁ sītāsihatassa aruṇodaye sarīre vāto kup pi, mahantā vedanā vattanti. So maggā okkamma vedanāppatto hutvā vīṇādaṇḍako viya saṁkuṭito nipajji, seṭṭhidhītāpissa pādamūle nisīdi. Bodhisatto seṭṭhidhītaraṁ khujjassa pādamūle nisinnaṁ disvā sañjānitvā upasaṅkamitvā seṭṭhidhītāya saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ekacintitoyamattho {2.226}, bālo apariṇāyako,
Na hi khujjena vāmena, bhoti saṅgantumarahasī ti.

Tattha ekacintitoyamattho ti amma, yaṁ tvaṁ atthaṁ cintetvā iminā khujjena saddhiṁ palātā, ayaṁ tayā ekikāya eva cintito bhavissati. Bālo apariṇāyako ti ayaṁ khujjo bālo, duppaññabhāvena mahallako pi bālova, aññasmiṁ gahetvā gacchante asati gantuṁ asamatthatāya apariṇāyako. Na hi khujjena vāmena, bho ti saṅgantumarahasī ti iminā hi khujjena vāmanattā vāmena bhoti tvaṁ mahākule jātā abhirūpā dassanīyā saṅgantuṁ saha gantuṁ nārahasīti.

Athassa taṁ vacanaṁ sutvā seṭṭhidhītā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Purisūsabhaṁ maññamānā, ahaṁ khujjamakāmayiṁ,
Soyaṁ saṁkuṭito seti, chinnatanti yathā thuṇā ti.

Tassattho: ahaṁ, ayya, ekaṁ usabhaṁ disvā: “Gunnaṁ jeṭṭhakassa piṭṭhiyaṁ kakudhaṁ hoti, imassa pi taṁ atthi, iminā pi purisūsabhena bhavitabban”-ti evamahaṁ khujjaṁ purisūsabhaṁ maññamānā akāmayiṁ. Soyaṁ yathā nāma chinnatanti sadoṇiko vīṇādaṇḍako, evaṁ saṁkuṭito setīti.

Bodhisatto tassā aññātakavesena nikkhantabhāvam-eva ñatvā taṁ nhāpetvā alaṅkaritvā rathaṁ āropetvā geham-eva agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā ayam-eva seṭṭhidhītā ahosi, bārāṇasīseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti.

Vīṇāthūṇajātakavaṇṇanā dutiyā