Ja 233: Vikaṇṇakajātakavaṇṇanā

Kāmaṁ {2.227} yahiṁ icchasi tena gacchā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So hi dhammasabhaṁ ānīto: “Saccaṁ kira, tvaṁ bhikkhu, ukkaṇṭhito” ti satthārā puṭṭho: “Saccan”-ti vatvā: “Kasmā ukkaṇṭhitosī” ti vutte: “Kāmaguṇakāraṇā” ti āha. Atha naṁ satthā: “Kāmaguṇā nāmete bhikkhu vikaṇṇakasallasadisā, sakiṁ hadaye patiṭṭhaṁ labhamānā vikaṇṇakaṁ viya viddhaṁ suṁsumāraṁ maraṇam-eva pāpentī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bodhisatto bārāṇasiyaṁ dhammena rajjaṁ kārento ekadivasaṁ uyyānaṁ gantvā pokkharaṇītīraṁ sampāpuṇi. Naccagītāsu kusalā naccagītāni payojesuṁ, pokkharaṇiyaṁ macchakacchapā gītasaddalolatāya sannipatitvā raññāva saddhiṁ gacchanti. Rājā tālakkhandhappamāṇaṁ macchaghaṭaṁ disvā: “Kiṁ nu kho ime macchā mayā saddhiṁ yeva carantī” ti amacce pucchi. Amaccā: “Ete, deva, upaṭṭhahantī” ti āhaṁsu. Rājā: “Ete kira maṁ upaṭṭhahantī” ti tussitvā tesaṁ niccabhattaṁ paṭṭhapesi. Devasikaṁ taṇḍulambaṇaṁ pācesi. Macchā bhattavelāya ekacce āgacchanti, ekacce nāgacchanti, bhattaṁ nassati. Rañño tamatthaṁ ārocesuṁ. Rājā: “Ito paṭṭhāya sattavelāya bheriṁ paharitvā bherisaññāya macchesu sannipatitesu bhattaṁ dethā” ti āha. Tato paṭṭhāya bhattakammiko bheriṁ paharāpetvā sannipatitānaṁ macchānaṁ bhattaṁ deti. Te pi bherisaññāya sannipatitvā bhuñjanti.

Tesu evaṁ sannipatitvā bhuñjantesu eko suṁsumāro āgantvā macche khādi. Bhattakammiko rañño ārocesi. Rājā taṁ sutvā: “Suṁsumāraṁ macchānaṁ khādanakāle vikaṇṇakena vijjhitvā gaṇhā” ti āha {2.228}. So: “Sādhū” ti gantvā nāvāya ṭhatvā macche khādituṁ āgataṁ suṁsumāraṁ vikaṇṇakena pahari, taṁ tassa anto piṭṭhiṁ pāvisi. So vedanāppatto hutvā taṁ gahetvāva palāyi. Bhattakammiko tassa viddhabhāvaṁ ñatvā taṁ ālapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kāmaṁ yahiṁ icchasi tena gaccha, viddhosi mammamhi vikaṇṇakena,
Hatosi bhattena suvāditena, lolo ca macche anubandhamāno ti.

Tattha kāman-ti ekaṁsena. Yahiṁ icchasi tena gacchā ti yasmiṁ icchasi, tasmiṁ gaccha. Mammamhī ti mammaṭṭhāne. Vikaṇṇakenā ti vikaṇṇakasallena. Hatosi bhattena suvāditena, lolo ca macche anubandhamāno ti tvaṁ bherivāditasaññāya bhatte dīyamāne lolo hutvā khādanatthāya macche anubandhamāno tena savāditena bhattena hato, gataṭṭhāne pi te jīvitaṁ natthī ti attho.

So attano vasanaṭṭhānaṁ gantvā jīvitakkhayaṁ patto.

Satthā imaṁ kāraṇaṁ dassetvā abhisambuddho hutvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Evam-pi lokāmisaṁ opatanto, vihaññatī cittavasānuvattī,
So haññatī ñātisakhāna majjhe, macchānugo soriva suṁsumāro ti.

Tattha lokāmisan-ti pañca kāmaguṇā. Te hi loko iṭṭhato kantato manāpato gaṇhāti, tasmā: “Lokāmisan”-ti vuccati. Opatanto ti taṁ lokāmisaṁ anupatanto kilesavasena cittavasānuvattī puggalo vihaññati kilamati, so haññatī ti so evarūpo puggalo ñātīnañca sakhānañca majjhe so vikaṇṇakena viddho macchānugo suṁsumāro viya pañca kāmaguṇe manāpāti gahetvā haññati kilamati mahāvināsaṁ pāpuṇātiyevā ti.

Evaṁ {2.229} satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā suṁsumāro devadatto, macchā buddhaparisā, bārāṇasirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Vikaṇṇakajātakavaṇṇanā tatiyā