Ja 234: Asitābhūjātakavaṇṇanā

Tvam-eva dānimakarā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ kumārikaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kirekasmiṁ dvinnaṁ aggasāvakānaṁ upaṭṭhākakule ekā kumārikā abhirūpā sobhaggappattā, sā vayappattā samānajātikaṁ kulaṁ agamāsi. Sāmiko taṁ kismiñci amaññamāno aññattha cittavasena carati. Sā tassa taṁ attani anādarataṁ agaṇetvā dve aggasāvake nimantetvā dānaṁ datvā dhammaṁ suṇantī sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sā tato paṭṭhāya maggaphalasukhena vītināmayamānā: “Sāmiko pi maṁ na icchati, gharāvāsena me kammaṁ natthi, pabbajissāmī” ti cintetvā mātāpitūnaṁ ācikkhitvā pabbajitvā arahattaṁ pāpuṇi. Tassā sā kiriyā bhikkhūsu pākaṭā jātā. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asukakulassa dhītā atthagavesikā sāmikassa anicchabhāvaṁ ñatvā aggasāvakānaṁ dhammaṁ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya puna mātāpitaro āpucchitvā pabbajitvā arahattaṁ pattā, evaṁ atthagavesikā, āvuso sā kumārikā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idānevesā kuladhītā atthagavesikā, pubbe pi atthagavesikāyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese vāsaṁ kappesi. Tadā bārāṇasirājā attano puttassa brahmadattakumārassa parivārasampattiṁ disvā uppannāsaṅko puttaṁ raṭṭhā pabbājesi. So {2.230} asitābhuṁ nāma attano deviṁ ādāya himavantaṁ pavisitvā macchamaṁsaphalāphalāni khādanto paṇṇasālāya nivāsaṁ kappesi. So ekaṁ kinnariṁ disvā paṭibaddhacitto: “Imaṁ pajāpatiṁ karissāmī” ti asitābhuṁ agaṇetvā tassā anupadaṁ agamāsi. Sā taṁ kinnariṁ anubandhamānaṁ disvā: “Ayaṁ maṁ agaṇetvā kinnariṁ anubandhati, kiṁ me iminā” ti virattacittā hutvā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā vanditvā attano kasiṇaparikammaṁ kathāpetvā kasiṇaṁ olokentī abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā bodhisattaṁ vanditvā āgantvā attano paṇṇasālāya dvāre aṭṭhāsi. Brahmadatto pi kinnariṁ anubandhanto vicaritvā tassā gatamaggam-pi adisvā chinnāso hutvā paṇṇasālābhimukho va āgato. Asitābhū taṁ āgacchantaṁ disvā vehāsaṁ abbhuggantvā maṇivaṇṇe gaganatale ṭhitā: “Ayyaputta, taṁ nissāya mayā idaṁ jhānasukhaṁ laddhan”-ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Tvam-eva dānimakara, yaṁ kāmo byagamā tayi,
Soyaṁ appaṭisandhiko, kharachinnaṁva renukan-ti.

Tattha tvam-eva dānimakarāti, ayyaputta, maṁ pahāya kinnariṁ anubandhanto tvaññeva idāni idaṁ akara. Yaṁ kāmo byagamā tayī ti yaṁ mama tayi kāmo vigato vikkhambhanappahānena pahīno, yassa pahīnattā ahaṁ imaṁ visesaṁ pattāti dīpeti. Soyaṁ appaṭisandhiko ti so pana kāmo idāni appaṭisandhiko jāto, na sakkā paṭisandhituṁ. Kharachinnaṁva renukan-ti kharo vuccati kakaco, renukaṁ vuccati hatthidanto. Yathā kakacena chinno hatthidanto appaṭisandhiko hoti, na puna purimanayena allīyati, evaṁ puna mayhaṁ tayā saddhiṁ cittassa ghaṭanaṁ nāma natthīti vatvā tassa passantasseva uppatitvā aññattha agamāsi.

So tassā gatakāle paridevamāno dutiyaṁ gāthamāha.

2. Atricchaṁ atilobhena {2.231}, atilobhamadena ca,
Evaṁ hāyati atthamhā, ahaṁva asitābhuyā ti.

Tattha atricchaṁ atilobhenā ti atricchā vuccati atra atra icchāsaṅkhātā apariyantataṇhā, atilobho vuccati atikkamitvā pavattalobho. Atilobhamadena cā ti purisamadaṁ uppādanato atilobhamado nāma jāyati. Idaṁ vuttaṁ hoti: atricchāvasena atricchamāno puggalo atilobhena ca atilobhamadena ca yathā ahaṁ asitābhuyā rājadhītāya parihīno, evaṁ atthā hāyatīti.

Iti so imāya gāthāya paridevitvā araññe ekako va vasitvā pitu accayena gantvā rajjaṁ gaṇhi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājaputto ca rājadhītā ca ime dve janā ahesuṁ, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Asitābhūjātakavaṇṇanā catutthā