Ja 235: Vacchanakhajātakavaṇṇanā

Sukhā gharā vacchanakhā ti idaṁ satthā jetavane viharanto rojamallaṁ ārabbha kathesi. So kirāyasmato ānandassa gihisahāyo. So ekadivasaṁ āgamanatthāya therassa sāsanaṁ pāhesi, thero satthāraṁ āpucchitvā agamāsi. So theraṁ nānaggarasabhojanaṁ bhojetvā ekamantaṁ nisinno therena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā theraṁ gihibhogehi pañcahi kāmaguṇehi nimantento: “Bhante ānanda, mama gehe pahūtaṁ saviññāṇakaaviññāṇakaratanaṁ, idaṁ majjhe bhinditvā tuyhaṁ dammi, ehi ubho agāraṁ ajjhāvasāmā” ti. Thero tassa kāmaguṇesu ādīnavaṁ kathetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ gantvā: “Diṭṭho te, ānanda, rojo” ti satthārā pucchito: “Āma, bhante” ti vatvā: “Kimassa kathesī” ti vutte: “Bhante, maṁ rojo gharāvāsena nimantesi, athassāhaṁ gharāvāse ceva kāmaguṇesu ca ādīnavaṁ kathesin”-ti. Satthā: “Na kho, ānanda, rojo mallo idāneva pabbajite gharāvāsena nimantesi, pubbe pi nimantesiyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte {2.232} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto aññatarasmiṁ nigamagāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṁ pabbajitvā himavantapadese ciraṁ vasitvā loṇambilasevanatthāya bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase bārāṇasiṁ pāvisi. Athassa bārāṇasiseṭṭhi ācāravihāre pasīditvā gehaṁ netvā bhojetvā uyyāne vasanatthāya paṭiññaṁ gahetvā taṁ paṭijagganto uyyāne vasāpesi. Te aññamaññaṁ uppannasinehā ahesuṁ.

Athekadivasaṁ bārāṇasiseṭṭhi bodhisatte pemavissāsavasena evaṁ cintesi: “pabbajjā nāma dukkhā, mama sahāyaṁ vacchanakhaparibbājakaṁ uppabbājetvā sabbaṁ vibhavaṁ majjhe bhinditvā tassa datvā dve pi samaggavāsaṁ vasissāmā” ti. So ekadivasaṁ bhattakiccapariyosāne tena saddhiṁ madhurapaṭisanthāraṁ katvā: “Bhante vacchanakha, pabbajjā nāma dukkhā, sukho gharāvāso, ehi ubho samaggā kāme paribhuñjantā vasāmā” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sukhā gharā vacchanakha, sahiraññā sabhojanā,
Yattha bhutvā pivitvā ca, sayeyyātha anussuko ti.

Tattha sahiraññā ti sattaratanasampannā. Sabhojanā ti bahukhādanīyabhojanīyā. Yattha bhutvā pivitvā cā ti yesu sahiraññabhojanesu gharesu nānaggarasāni bhojanāni paribhuñjitvā nānāpānāni ca pivitvā. Sayeyyātha anussuko ti yesu alaṅkatasirisayanapiṭṭhe anussuko hutvā sayeyyāsi, te gharā nāma ativiya sukhāti.

Athassa taṁ sutvā bodhisatto: “Mahāseṭṭhi, tvaṁ aññāṇatāya kāmagiddho hutvā gharāvāsassa guṇaṁ, pabbajjāya ca aguṇaṁ kathesi, gharāvāsassa te aguṇaṁ kathessāmi, suṇāhi dānī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Gharā {2.233} nānīhamānassa, gharā nābhaṇato musā,
Gharā nādinnadaṇḍassa, paresaṁ anikubbato,
Evaṁ chiddaṁ durabhisambhavaṁ, ko gharaṁ paṭipajjatī ti.

Tattha gharā nānīhamānassā ti niccakālaṁ kasigorakkhādikaraṇena anīhamānassa avāyamantassa gharā nāma natthi, gharāvāso na patiṭṭhātī ti attho. Gharā nābhaṇato musā ti khettavatthuhiraññasuvaṇṇādīnaṁ atthāya amusābhaṇato pi gharā nāma natthi. Gharā nādinnadaṇḍassa, paresaṁ anikubbato ti nādinnadaṇḍassā ti aggahitadaṇḍassa, nikkhittadaṇḍassa paresaṁ anikubbato gharā nāma natthi. Yo pana ādinnadaṇḍo hutvā paresaṁ dāsakammakarādīnaṁ tasmiṁ tasmiṁ aparādhe aparādhānurūpaṁ vadhabandhanachedanatāḷanādivasena karoti, tasseva gharāvāso saṇṭhahatī ti attho. Evaṁ chiddaṁ durabhisambhavaṁ, ko gharaṁ paṭipajjatī ti taṁ dāni evaṁ etesaṁ īhanādīnaṁ akaraṇe sati tāya tāya parihāniyā chiddaṁ karaṇe pi sati niccam-eva kātabbato durabhisambhavaṁ durārādhanīyaṁ, niccaṁ karontassa pi vā durabhisambhavam-eva duppūraṁ gharāvāsaṁ: “Ahaṁ nipparitasso hutvā ajjhāvasissāmī” ti ko paṭipajjatīti.

Evaṁ mahāsatto gharāvāsassa dosaṁ kathetvā uyyānam-eva agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā bārāṇasiseṭṭhi rojo mallo ahosi, vacchanakhaparibbājako pana aham-eva ahosin”-ti.

Vacchanakhajātakavaṇṇanā pañcamā