Ja 238: Ekapadajātakavaṇṇanā

Iṅgha {2.236} ekapadaṁ, tātā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsī kiresa kuṭumbiko, athassa ekadivasaṁ aṅke nisinno putto atthassa dvāraṁ nāma pañhaṁ pucchi. So: “Buddhavisayo esa pañho, na taṁ añño kathetuṁ sakkhissatī” ti puttaṁ gahetvā jetavanaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā: “Bhante, ayaṁ me dārako ūrumhi nisinno atthassa dvāraṁ nāma pañhaṁ pucchi, ahaṁ taṁ ajānanto idhāgato, kathetha, bhante, imaṁ pañhan”-ti. Satthā: “Na kho, upāsaka, ayaṁ dārako idāneva atthagavesako, pubbe pi atthagavesako va hutvā imaṁ pañhaṁ paṇḍite pucchi, porāṇakapaṇḍitāpissa kathesuṁ, bhavasaṅkhepagatattā pana na sallakkhesī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto pitu accayena seṭṭhiṭṭhānaṁ labhi. Athassa putto daharo kumāro ūrumhi nisīditvā: “Tāta, mayhaṁ ekapadaṁ anekatthanissitaṁ ekaṁ kāraṇaṁ kathethā” ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Iṅgha ekapadaṁ tāta, anekatthapadassitaṁ,
Kiñci saṅgāhikaṁ brūsi, yenatthe sādhayemase ti.

Tattha iṅghā ti yācanatthe codanatthe vā nipāto. Ekapadan-ti ekaṁ kāraṇapadaṁ, ekaṁ kāraṇūpasañhitaṁ vā byañjanapadaṁ. Anekatthapadassitan-ti anekāni atthapadāni kāraṇapadāni nissitaṁ. Kiñci saṅgāhikaṁ brūsī ti kiñci ekapadaṁ bahūnaṁ padānaṁ saṅgāhikaṁ brūhi, ayam-eva vā pāṭho. Yenatthe sādhayemase ti yena ekena padena anekatthanissitena mayaṁ attano vuḍḍhiṁ sādheyyāma, taṁ me kathehīti pucchi.

Athassa pitā kathento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Dakkheyyekapadaṁ tāta, anekatthapadassitaṁ,
Tañca sīlena saññuttaṁ, khantiyā upapāditaṁ,
Alaṁ mitte sukhāpetuṁ, amittānaṁ dukhāya cā ti.

Tattha {2.237} dakkheyyekapadan-ti dakkheyyaṁ ekapadaṁ. Dakkheyyaṁ nāma lābhuppādakassa chekassa kusalassa ñāṇasampayuttaṁ vīriyaṁ. Anekatthapadassitan-ti evaṁ vuttappakāraṁ vīriyaṁ anekehi atthapadehi nissitaṁ. Katarehīti? Sīlādīhi. Teneva: “Tañca sīlena saññuttan”-ti ādimāha. Tassattho: tañca panetaṁ vīriyaṁ ācārasīlasampayuttaṁ adhivāsanakhantiyā upetaṁ mitte sukhāpetuṁ amittānañca dukkhāya alaṁ samatthaṁ. Ko hi nāma lābhuppādakañāṇasampayuttakusalavīriyasamannāgato ācārakhantisampanno mitte sukhāpetuṁ, amitte vā dukkhāpetuṁ na sakkotīti.

Evaṁ bodhisatto puttassa pañhaṁ kathesi. So pi pitu kathitanayeneva attano atthaṁ sādhetvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne pitāputtā sotāpattiphale patiṭṭhitā. “Tadā putto ayam-eva putto ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti.

Ekapadajātakavaṇṇanā aṭṭhamā