Ja 239: Haritamaṇḍūkajātakavaṇṇanā

Āsīvisam-pi maṁ santan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto ajātasattuṁ ārabbha kathesi. Kosalarājassa hi pitā mahākosalo bimbisārarañño dhītaraṁ dadamāno dhītu nhānamūlaṁ kāsigāmakaṁ nāma adāsi. Sā ajātasattunā pitughātakakamme kate rañño sinehena nacirasseva kālamakāsi. Ajātasattu mātari kālakatāya pi taṁ gāmaṁ bhuñjateva. Kosalarājā: “Pitughātakassa corassa mama kulasantakaṁ gāmaṁ na dassāmī” ti tena saddhiṁ yujjhati. Kadāci mātulassa jayo hoti, kadāci bhāgineyyassa. Yadā pana ajātasattu jināti, tadā somanassappatto rathe dhajaṁ ussāpetvā mahantena yasena nagaraṁ pavisati. Yadā pana parājayati, tadā domanassappatto kañci ajānāpetvāva pavisati. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, ajātasattu mātulaṁ jinitvā tussati, parājito domanassappatto hotī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi {2.238} kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa jinitvā tussati, parājito domanassappatto hotī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto nīlamaṇḍūkayoniyaṁ nibbatti. Tadā manussā nadīkandarādīsu tattha tattha macche gahaṇatthāya kumīnāni oḍḍesuṁ. Ekasmiṁ kumīne bahū macchā pavisiṁsu. Atheko udakāsīviso macche khādanto taṁ kumīnaṁ pāvisi, bahū macchā ekato hutvā taṁ khādantā ekalohitaṁ akaṁsu. So paṭisaraṇaṁ apassanto maraṇabhayatajjito kumīnamukhena nikkhamitvā vedanāppatto udakapariyante nipajji. Nīlamaṇḍūko pi tasmiṁ khaṇe uppatitvā kumīnasūlamatthake nipanno hoti. Āsīviso vinicchayaṭṭhānaṁ alabhanto tattha nipannaṁ taṁ disvā: “Samma nīlamaṇḍūka, imesaṁ macchānaṁ kiriyā ruccati tuyhan”-ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Āsīvisam-pi maṁ santaṁ, paviṭṭhaṁ kumināmukhaṁ,
Ruccate haritāmātā, yaṁ maṁ khādanti macchakā ti.

Tattha āsīvisam-pi maṁ santan-ti maṁ āgatavisaṁ samānaṁ. Ruccate haritāmātā, yaṁ maṁ khādanti macchakā ti etaṁ tava ruccati haritamaṇḍūkaputtāti vadati.

Atha naṁ haritamaṇḍūko: “Āma, samma, ruccatī” ti. “Kiṁkāraṇā” ti? “Sace tvam-pi tava padesaṁ āgate macche khādasi, macchā pi attano {2.239} padesaṁ āgataṁ taṁ khādanti, attano visaye padese gocarabhūmiyaṁ abalavā nāma natthī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati,
Yadā caññe vilumpanti, so vilutto vilumpatī ti.

Tattha vilumpateva puriso, yāvassa upakappatī ti yāva assa purisassa issariyaṁ upakappati ijjhati pavattati, tāva so aññaṁ vilumpati yeva. “Yāva so upakappatī” ti pi pāṭho, yattakaṁ kālaṁ so puriso sakkoti vilumpitunti attho. Yadā caññe vilumpantī ti yadā ca aññe issarā hutvā vilumpanti. So vilutto vilumpatī ti atha so vilumpako aññehi vilumpati. “Vilumpate” ti pi pāṭho, ayamevattho. “Vilumpanan”-ti pi paṭhanti, tassattho na sameti. Evaṁ: “Vilumpako puna vilumpaṁ pāpuṇātī” ti.

Bodhisattena aḍḍe vinicchite udakāsīvisassa dubbalabhāvaṁ ñatvā: “Paccāmittaṁ gaṇhissāmā” ti macchagaṇā kumīnamukhā nikkhamitvā tattheva naṁ jīvitakkhayaṁ pāpetvā pakkamuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā udakāsīviso ajātasattu ahosi, nīlamaṇḍūko pana aham-eva ahosin”-ti.

Haritamaṇḍūkajātakavaṇṇanā navamā