Ja 244: Vigaticchajātakavaṇṇanā

Yaṁ passati na taṁ icchatī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ palāyikaṁ paribbājakaṁ ārabbha kathesi. So kira sakalajambudīpe paṭivādaṁ alabhitvā sāvatthiṁ āgantvā: “Ko mayā saddhiṁ vādaṁ kātuṁ samattho” ti pucchitvā: “Sammāsambuddho” ti sutvā mahājanaparivuto jetavanaṁ gantvā bhagavantaṁ catuparisamajjhe dhammaṁ desentaṁ pañhaṁ pucchi. Athassa satthā taṁ vissajjetvā: “Ekaṁ nāma kin”-ti pañhaṁ pucchi, so taṁ kathetuṁ asakkonto uṭṭhāya palāyi. Nisinnaparisā: “Ekapadeneva vo, bhante, paribbājako niggahito” ti āhaṁsu. Satthā: “Nāhaṁ, upāsakā, idānevetaṁ ekapadeneva niggaṇhāmi, pubbe pi niggaṇhiṁyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā dīgharattaṁ himavante {2.258} vasi. So pabbatā oruyha ekaṁ nigamagāmaṁ nissāya gaṅgānivattane paṇṇasālāyaṁ vāsaṁ kappesi. Atheko paribbājako sakalajambudīpe paṭivādaṁ alabhitvā taṁ nigamaṁ patvā: “Atthi nu kho koci mayā saddhiṁ vādaṁ kātuṁ samattho” ti pucchitvā: “Atthī” ti bodhisattassa ānubhāvaṁ sutvā mahājanaparivuto tassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā paṭisanthāraṁ katvā nisīdi. Atha naṁ bodhisatto: “Vaṇṇagandhaparibhāvitaṁ gaṅgāpānīyaṁ pivissatī” ti pucchi. Paribbājako vādena ottharanto: “Kā gaṅgā, vālukā gaṅgā, udakaṁ gaṅgā, orimatīraṁ gaṅgā, pārimatīraṁ gaṅgā” ti āha. Bodhisatto: “Tvaṁ pana, paribbājaka, ṭhapetvā udakaṁ vālukaṁ orimatīraṁ pārimatīrañca kahaṁ gaṅgaṁ labhissasī” ti āha. Paribbājako appaṭibhāno hutvā uṭṭhāya palāyi. Tasmiṁ palāte bodhisatto nisinnaparisāya dhammaṁ desento imā gāthā avoca:

1. Yaṁ passati na taṁ icchati, yañca na passati taṁ kiricchati,
Maññāmi ciraṁ carissati, na hi taṁ lacchati yaṁ sa icchati.

2. Yaṁ labhati na tena tussati, yañca pattheti laddhaṁ hīḷeti,
Icchā hi anantagocarā, vigaticchāna namo karomase ti.

Tattha yaṁ passatī ti yaṁ udakādiṁ passati, taṁ gaṅgāti na icchati. Yañca na passatī ti yañca udakādivinimuttaṁ gaṅgaṁ na passati, taṁ kiricchati. Maññāmi ciraṁ carissatī ti ahaṁ evaṁ maññāmi: ayaṁ paribbājako evarūpaṁ gaṅgaṁ pariyesanto ciraṁ carissati. Yathā vā udakādivinimuttaṁ gaṅgaṁ, evaṁ rūpādivinimuttaṁ attānam-pi pariyesanto saṁsāre ciraṁ {2.259} carissati. Na hi taṁ lacchatī ti ciraṁ caranto pi yaṁ taṁ evarūpaṁ gaṅgaṁ vā attānaṁ vā icchati, taṁ na lacchati. Yaṁ labhatī ti yaṁ udakaṁ vā rūpādiṁ vā labhati, tena na tussati. Yañca pattheti laddhaṁ hīḷetī ti evaṁ laddhena atussanto yaṁ yaṁ sampattiṁ pattheti, taṁ taṁ labhitvā: “Kiṁ etāyā” ti hīḷeti avamaññati. Icchā hi anantagocarā ti laddhaṁ hīḷetvā aññamaññaṁ ārammaṇaṁ icchanato ayaṁ icchā nāma taṇhā anantagocarā. Vigaticchāna namo karomase ti tasmā ye vigaticchā buddhādayo, tesaṁ mayaṁ namakkāraṁ karomāti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā paribbājako etarahi paribbājako ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Vigaticchajātakavaṇṇanā catutthā