Ja 245: Mūlapariyāyajātakavaṇṇanā

Kālo ghasati bhūtānī ti idaṁ satthā ukkaṭṭhaṁ nissāya subhagavane viharanto mūlapariyāyasuttantaṁ ārabbha kathesi. Tadā kira pañcasatā brāhmaṇā tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sāsane pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggaṇhitvā mānamadamattā hutvā: “Sammāsambuddho pi tīṇeva piṭakāni jānāti, mayam-pi tāni jānāma, evaṁ sante kiṁ tassa amhehi nānākaraṇan”-ti buddhupaṭṭhānaṁ na gacchanti, paṭipakkhā hutvā caranti.

Athekadivasaṁ satthā tesu āgantvā attano santike nisinnesu aṭṭhahi bhūmīhi paṭimaṇḍetvā mūlapariyāyasuttantaṁ kathesi, te na kiñci sallakkhesuṁ. Atha nesaṁ etadahosi: “mayaṁ amhehi sadisā paṇḍitā natthī’ ti mānaṁ karoma, idāni pana na kiñci jānāma, buddhehi sadiso paṇḍito nāma natthi, aho buddhaguṇā nāmā” ti. Te tato paṭṭhāya nihatamānā hutvā uddhaṭadāṭhā viya sappā nibbisevanā jātā. Satthā ukkaṭṭhāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā vesāliṁ gantvā gotamakacetiye gotamakasuttantaṁ nāma kathesi, dasasahassilokadhātu kam pi, taṁ sutvā te bhikkhū arahattaṁ pāpuṇiṁsu. Mūlapariyāyasuttantapariyosāne pana satthari ukkaṭṭhāyaṁ viharante yeva bhikkhū {2.260} dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, aho buddhānaṁ ānubhāvo, te nāma brāhmaṇapabbajitā tathā mānamadamattā bhagavatā mūlapariyāyadesanāya nihatamānā katā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṁ ime evaṁ mānapaggahitasire vicarante nihatamāne akāsiṁyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni mante vācesi. Te pañcasatā pi niṭṭhitasippā sippe anuyogaṁ datvā: “Yattakaṁ mayaṁ jānāma, ācariyo pi tattakam-eva, viseso natthī” ti mānatthaddhā hutvā ācariyassa santikaṁ na gacchanti, vattapaṭivattaṁ na karonti. Te ekadivasaṁ ācariye badarirukkhamūle nisinne taṁ vambhetukāmā badarirukkhaṁ nakhena ākoṭetvā: “Nissārovāyaṁ rukkho” ti āhaṁsu. Bodhisatto attano vambhanabhāvaṁ ñatvā antevāsike: “Ekaṁ vo pañhaṁ pucchissāmī” ti āha. Te haṭṭhatuṭṭhā: “Vadetha, kathessāmā” ti. Ācariyo pañhaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā,
Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṁ pacī ti.

Tattha kālo ti purebhattakālo pi pacchābhattakālopīti evamādi. Bhūtānī ti sattādhivacanametaṁ, na kālo bhūtānaṁ cammamaṁsādīni luñcitvā khādati, apica kho nesaṁ āyuvaṇṇabalāni khepento yobbaññaṁ maddanto ārogyaṁ vināsento ghasati khādatīti vuccati. Evaṁ ghasanto ca na kiñci vajjeti, sabbāneva ghasati. Na kevalañca bhūtāneva, apica kho sahattanā attānam-pi ghasati, purebhattakālo pacchābhattakālaṁ na pāpuṇāti. Esa nayo pacchābhattakālādīsu. Yo ca kālaghaso bhūto ti khīṇāsavassetaṁ adhivacanaṁ {2.261}. So hi ariyamaggena āyatiṁ paṭisandhikālaṁ khepetvā khāditvā ṭhitattā: “Kālaghaso bhūto” ti vuccati. Sa bhūtapacaniṁ pacī ti so yāyaṁ taṇhā apāyesu bhūte pacati, taṁ ñāṇagginā paci dahi bhasmamakāsi, tena: “Bhūtapacaniṁ pacī” ti vuccati. “Pajanin”-ti pi pāṭho, janikaṁ nibbattakinti attho.

Imaṁ pañhaṁ sutvā māṇavesu eko pi jānituṁ samattho nāma nāhosi. Atha ne bodhisatto: “Mā kho tumhe ‘ayaṁ pañho tīsu vedesu atthī’ ti saññaṁ akattha, tumhe ‘yamahaṁ jānāmi, taṁ sabbaṁ jānāmā’ ti maññamānā maṁ badarirukkhasadisaṁ karotha, mama tumhehi aññātassa bahuno jānanabhāvaṁ na jānātha, gacchatha sattame divase kālaṁ dammi, ettakena kālena imaṁ pañhaṁ cintethā” ti. Te bodhisattaṁ vanditvā attano attano vasanaṭṭhānaṁ gantvā sattāhaṁ cintetvā pi pañhassa neva antaṁ, na koṭiṁ passiṁsu. Te sattamadivase ācariyassa santikaṁ gantvā vanditvā nisīditvā: “Kiṁ, bhadramukhā, jānittha pañhan”-ti vutte: “Na jānāmā” ti vadiṁsu. Atha bodhisatto te garahamāno dutiyaṁ gāthamāha.

2. Bahūni narasīsāni, lomasāni brahāni ca,
Gīvāsu paṭimukkāni, kocidevettha kaṇṇavā ti.

Tassattho: bahūni narānaṁ sīsāni dissanti, sabbāni ca tāni lomasāni, sabbāni mahantāni gīvāsu yeva ṭhapitāni, na tālaphalaṁ viya hatthena gahitāni, natthi tesaṁ imehi dhammehi nānākaraṇaṁ. Ettha pana kocideva kaṇṇavāti attānaṁ sandhāyāha. Kaṇṇavā ti paññavā, kaṇṇachiddaṁ pana na kassaci natthi.

Iti te māṇavake: “Kaṇṇachiddamattam-eva tumhākaṁ bālānaṁ atthi, na paññā” ti garahitvā pañhaṁ vissajjesi. Te sutvā {2.262}: “aho ācariyā nāma mahantā” ti khamāpetvā nihatamānā bodhisattaṁ upaṭṭhahiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā pañcasatā māṇavakā ime bhikkhū ahesuṁ, ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Mūlapariyāyajātakavaṇṇanā pañcamā