Ja 250: Kapijātakavaṇṇanā

Ayaṁ isī upasamasaṁyame rato ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tassa hi kuhakabhāvo bhikkhūsu pākaṭo jāto. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko bhikkhu niyyānike buddhasāsane pabbajitvā kuhakavattaṁ pūretī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave {2.269}, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, esa bhikkhu idāneva, pubbe pi kuhako yeva, aggimattassa kāraṇā makkaṭo hutvā kohaññamakāsī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto puttassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle brāhmaṇiyā matāya puttaṁ aṅkenādāya himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā tam-pi puttaṁ tāpasakumārakaṁ katvā paṇṇasālāya vāsaṁ kappesi. Vassārattasamaye acchinnadhāre deve vassante eko makkaṭo sītapīḷito dante khādanto kampanto vicarati. Bodhisatto mahante dārukkhandhe āharitvā aggiṁ katvā mañcake nipajji, puttako pissa pāde parimajjamāno nisīdi. So makkaṭo ekassa matatāpasassa santakāni vakkalāni nivāsetvā ca pārupitvā ca ajinacammaṁ aṁse katvā kājakamaṇḍaluṁ ādāya isivesenāgantvā paṇṇasāladvāre aggissa kāraṇā kuhakakammaṁ katvā aṭṭhāsi. Tāpasakumārako taṁ disvā: “Tāta, tāpaso eko sītapīḷito kampamāno tiṭṭhati, idha naṁ pakkosatha, visibbessatī” ti pitaraṁ āyācanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ayaṁ isī upasamasaṁyame rato, sa tiṭṭhati sisirabhayena aṭṭito,
Handa ayaṁ pavisatumaṁ agārakaṁ, vinetu sītaṁ darathañca kevalan-ti.

Tattha upasamasaṁyame rato ti rāgādikilesaupasame ca sīlasaṁyame ca rato. Sa tiṭṭhatī ti so tiṭṭhati. Sisirabhayenā ti vātavuṭṭhijanitassa sisirassa bhayena. Aṭṭito ti pīḷito. Pavisatuman-ti pavisatu imaṁ. Kevalan-ti sakalaṁ anavasesaṁ.

Bodhisatto puttassa vacanaṁ sutvā uṭṭhāya olokento makkaṭabhāvaṁ ñatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Nāyaṁ {2.270} isī upasamasaṁyame rato, kapī ayaṁ dumavarasākhagocaro,
So dūsako rosako cā pi jammo, sace vajemam-pi dūseyyagāran-ti.

Tattha dumavarasākhagocaro ti dumavarānaṁ sākhagocaro. So dūsako rosako cā pi jammo ti so evaṁ gatagataṭṭhānassa dūsanato dūsako, ghaṭṭanatāya rosako, lāmakabhāvena jammo. Sace vaje ti yadi imaṁ paṇṇasālaṁ vaje paviseyya, sabbaṁ uccārapassāvakaraṇena ca aggidānena ca dūseyyāti.

Evañca pana vatvā bodhisatto ummukaṁ gahetvā taṁ santāsetvā palāpesi. So uppatitvā vanaṁ pakkhanto tathā pakkhanto va ahosi, na puna taṁ ṭhānaṁ agamāsi. Bodhisatto abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā tāpasakumārassa kasiṇaparikammaṁ ācikkhi, so pi abhiññā ca samāpattiyo ca uppādesi. Te ubho pi aparihīnajjhānā brahmalokaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, porāṇato paṭṭhāyapesa kuhakoyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi. Saccapariyosāne keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino keci arahanto ahesuṁ. “Tadā makkaṭo kuhakabhikkhu ahosi, putto rāhulo, pitā pana aham-eva ahosin”-ti.

Kapijātakavaṇṇanā dasamā

Siṅgālavaggo dasamo

Tassuddānaṁ:

Sabbadāṭhī ca sunakho, guttilo vigaticchā ca,
Mūlapariyāyaṁ bālovādaṁ, pādañjali kiṁ sukopamaṁ,
Sālakaṁ kapi te dasa.

Atha vagguddānaṁ:

Daḷhavaggo ca santhavo, kalyāṇadhammāsadiso,
Rūhako daḷhavaggo ca, bīraṇathambhakāsāvo,
Upāhano siṅgālo ca, dasavaggā duke siyuṁ.

Dukanipātavaṇṇanā niṭṭhitā