3. Tikanipāto

1. Saṅkappavaggo

Ja 251: Saṅkapparāgajātakavaṇṇanā

Saṅkapparāgadhotenā ti {2.271} idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Sāvatthinagaravāsī kireko kulaputto sāsane uraṁ datvā pabbajitvā ekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ itthiṁ disvā uppannakāmarāgo anabhirato vicari. Tamenaṁ ācariyupajjhāyādayo disvā anabhiratikāraṇaṁ pucchitvā vibbhamitukāmabhāvamassa ñatvā: “Āvuso, satthā nāma kāmarāgādikilesapīḷitānaṁ kilese hāretvā saccāni pakāsetvā sotāpattiphalādīni deti, ehi taṁ satthu santikaṁ nessāmā” ti ādāya agamaṁsu. Satthārā ca: “Kiṁ nu kho, bhikkhave, anicchamānakaññeva bhikkhuṁ gahetvā āgatatthā” ti vutte tamatthaṁ ārocesuṁ. Satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhito” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kiṁkāraṇā” ti pucchi. So tamatthaṁ ārocesi. Atha naṁ satthā: “Itthiyo nāmetā, bhikkhu, pubbe jhānabalena vikkhambhitakilesānaṁ visuddhasattānam-pi saṁkilesaṁ uppādesuṁ, tādisaṁ tucchapuggalaṁ kiṁkāraṇā na saṁkilesissanti, visuddhā pi sattā saṁkilissanti, uttamayasasamaṅgino pi āyasakyaṁ pāpuṇanti, pageva aparisuddhā. Sinerukampanakavāto purāṇapaṇṇakasaṭaṁ kiṁ {2.272} na kampessati, bodhitale nisīditvā abhisambujjhanakasattaṁ ayaṁ kileso āloḷesi, tādisaṁ kiṁ na āloḷessatī” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto asītikoṭivibhave brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiṁ paccāgantvā katadārapariggaho mātāpitūnaṁ accayena tesaṁ matakiccāni katvā hiraññolokanakammaṁ karonto: “Idaṁ dhanaṁ paññāyati, yehi panetaṁ sambhataṁ, te na paññāyantī” ti āvajjento saṁvegappatto ahosi, sarīrā sedā mucciṁsu. So gharāvāse ciraṁ vasanto mahādānaṁ datvā kāme pahāya assumukhaṁ ñātisaṅghaṁ pariccajitvā himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā ramaṇīye padese paṇṇasālaṁ māpetvā uñchācariyāya vanamūlaphalādīhi yāpento nacirasseva abhiññā ca samāpattiyo ca uppādetvā jhānakīḷaṁ kīḷanto ciraṁ vasitvā cintesi: “manussapathaṁ gantvā loṇambilaṁ upasevissāmi, evaṁ me sarīrañceva thiraṁ bhavissati, jaṅghavihāro ca kato bhavissati, ye ca mādisassa sīlasampannassa bhikkhaṁ vā dassanti, abhivādanādīni vā karissanti, te saggapuraṁ pūressantī” ti.

So himavantā otaritvā anupubbena cārikaṁ caramāno bārāṇasiṁ patvā sūriyatthaṅgamanavelāya vasanaṭṭhānaṁ olokento rājuyyānaṁ disvā: “Idaṁ paṭisallānasāruppaṁ, ettha vasissāme” ti uyyānaṁ pavisitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinno jhānasukhena rattiṁ khepetvā punadivase katasarīrapaṭijaggano pubbaṇhasamaye jaṭājinavakkalāni saṇṭhapetvā bhikkhābhājanaṁ ādāya santindriyo santamānaso iriyāpathasampanno yugamattadassano hutvā sabbākārasampannāya attano rūpasiriyā lokassa {2.273} locanāni ākaḍḍhento nagaraṁ pavisitvā bhikkhāya caranto rañño nivesanadvāraṁ pāpuṇi. Rājā mahātale caṅkamanto vātapānantarena bodhisattaṁ disvā iriyāpathasmiññeva pasīditvā: “Sace santadhammo nāma atthi, imassa tena abbhantare bhavitabban”-ti cintetvā: “Gaccha, taṁ tāpasaṁ ānehī” ti ekaṁ amaccaṁ āṇāpesi. So gantvā vanditvā bhikkhābhājanaṁ gahetvā: “Rājā, bhante, taṁ pakkosatī” ti āha. Bodhisatto: “Mahāpuñña, amhe rājā na jānātī” ti āha. “Tena hi, bhante, yāvāhaṁ āgacchāmi, tāva idheva hothā” ti gantvā rañño ārocesi. Rājā: “Amhākaṁ kulūpakatāpaso natthi, gaccha, naṁ ānehī” ti sayam-pi vātapānena hatthaṁ pasāretvā vandanto: “Ito etha, bhante” ti āha. Bodhisatto amaccassa hatthe bhikkhābhājanaṁ datvā mahātalaṁ abhiruhi.

Atha naṁ rājā vanditvā rājapallaṅke nisīdāpetvā attano sampāditehi yāgukhajjakabhattehi parivisitvā katabhattakiccaṁ pañhaṁ pucchi. Pañhabyākaraṇena bhiyyosomattāya pasīditvā vanditvā: “Bhante, tumhe katthavāsikā, kuto āgatatthā” ti pucchitvā: “Himavantavāsikā mayaṁ, mahārāja, himavantato āgatā” ti vutte puna: “Kiṁkāraṇā” ti pucchitvā: “Vassārattakāle, mahārāja, nibaddhavāso nāma laddhuṁ vaṭṭatī” ti vutte: “Tena hi, bhante, rājuyyāne vasatha, tumhe ca catūhi paccayehi na kilamissatha, ahañca saggasaṁvattanikaṁ puññaṁ pāpuṇissāmī” ti paṭiññaṁ gahetvā bhuttapātarāso bodhisattena saddhiṁ uyyānaṁ gantvā paṇṇasālaṁ kāretvā caṅkamaṁ māpetvā sesāni pi rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīni sampādetvā pabbajitaparikkhāre paṭiyādetvā: “Sukhena vasatha, bhante” ti uyyānapālaṁ sampaṭicchāpesi. Bodhisatto tato paṭṭhāya dvādasa {2.274} saṁvaccharāni tattheva vasi.

Athekadivasaṁ rañño paccanto kupito. So tassa vūpasamanatthāya gantukāmo deviṁ āmantetvā: “Bhadde, tayā nagare ohīyituṁ vaṭṭatī” ti āha. “Kiṁ nissāya kathetha, devā” ti. “Sīlavantaṁ tāpasaṁ, bhadde” ti. “Deva, nāhaṁ tasmiṁ pamajjissāmi, amhākaṁ ayyassa paṭijagganaṁ mama bhāro, tumhe nirāsaṅkā gacchathā” ti. Rājā nikkhamitvā gato, devī pi bodhisattaṁ tatheva sakkaccaṁ upaṭṭhāti. Bodhisatto pana rañño gatakāle nibaddhavelāyaṁ āgantvā attano rucitāya velāya rājanivesanaṁ gantvā bhattakiccaṁ karoti.

Athekadivasaṁ bodhisatte aticirāyante devī sabbaṁ khādanīyabhojanīyaṁ paṭiyādetvā nhatvā alaṅkaritvā nīcamañcakaṁ paññāpetvā bodhisattassa āgamanaṁ olokayamānā maṭṭhasāṭakaṁ sithilaṁ katvā nivāsetvā nipajji. Bodhisatto pi velaṁ sallakkhetvā bhikkhābhājanaṁ ādāya ākāsenāgantvā mahāvātapānadvāraṁ pāpuṇi. Tassa vakkalasaddaṁ sutvā sahasā uṭṭhahamānāya deviyā sarīrā maṭṭhasāṭako bhassittha, bodhisatto visabhāgārammaṇaṁ disvā indriyāni bhinditvā subhavasena olokesi. Athassa jhānabalena sannisinno pi kileso karaṇḍake pakkhittaāsīviso viya phaṇaṁ katvā uṭṭhahi, khīrarukkhassa vāsiyā ākoṭitakālo viya ahosi. Kilesuppādanena saheva jhānaṅgāni parihāyiṁsu, indriyāni aparipuṇṇāni ahesuṁ, sayaṁ pakkhacchinnakāko viya ahosi. So pubbe viya nisīditvā bhattakiccaṁ kātuṁ nāsakkhi, nisīdāpiyamāno pi na nisīdi. Athassa devī sabbaṁ khādanīyabhojanīyaṁ bhikkhābhājane yeva {2.275} pakkhi pi. Yathā ca pubbe bhattakiccaṁ katvā sīhapañjarena nikkhamitvā ākāseneva gacchati, evaṁ taṁ divasaṁ gantuṁ nāsakkhi. Bhattaṁ pana gahetvā mahānisseṇiyā otaritvā uyyānaṁ agamāsi. Devī pi assa attani paṭibaddhacittataṁ aññāsi. So uyyānaṁ gantvā bhattaṁ abhuñjitvāva heṭṭhāmañcake nikkhipitvā: “Deviyā evarūpā hatthasobhā pādasobhā, evarūpaṁ kaṭipariyosānaṁ, evarūpaṁ ūrulakkhaṇan”-ti ādīni vippalapanto sattāhaṁ nipajji, bhattaṁ pūtikaṁ ahosi nīlamakkhikāparipuṇṇaṁ.

Atha rājā paccantaṁ vūpasametvā paccāgato alaṅkatapaṭiyattaṁ nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā rājanivesanaṁ agantvāva: “Bodhisattaṁ passissāmī” ti uyyānaṁ gantvā uklāpaṁ assamapadaṁ disvā: “Pakkanto bhavissatī” ti paṇṇasālāya dvāraṁ vivaritvā antopaviṭṭho taṁ nipannakaṁ disvā: “Kenaci aphāsukena bhavitabban”-ti pūtibhattaṁ chaḍḍāpetvā paṇṇasālaṁ paṭijaggāpetvā: “Bhante, kiṁ te aphāsukan”-ti pucchi. “Viddhosmi, mahārājā” ti. Rājā: “Mama paccāmittehi mayi okāsaṁ alabhantehi ‘mamāyanaṭṭhānamassa dubbalaṁ karissāmā’ ti āgantvā esa viddho bhavissati maññe” ti sarīraṁ parivattetvā viddhaṭṭhānaṁ olokento viddhaṭṭhānaṁ adisvā: “Kattha viddhosi, bhante” ti pucchi. Bodhisatto: “Nāhaṁ, mahārāja, aññena viddho, ahaṁ pana attanāva attānaṁ hadaye vijjhin”-ti vatvā uṭṭhāya nisīditvā imā gāthā avoca:

1. Saṅkapparāgadhotena, vitakkanisitena ca,
Nālaṅkatena bhadrena, usukārākatena ca.

2. Na kaṇṇāyatamuttena, nā pi morūpasevinā,
Tenamhi hadaye viddho, sabbaṅgaparidāhinā.

3. Āvedhañca {2.276} na passāmi, yato ruhiramassave,
Yāva ayoniso cittaṁ, sayaṁ me dukkhamābhatan-ti.

Tattha saṅkapparāgadhotenā ti kāmavitakkasampayuttarāgadhotena. Vitakkanisitena cā ti teneva rāgodakena vitakkapāsāṇe nisitena. Nālaṅkatena bhadrenā ti neva alaṅkatena bhadrena, analaṅkatena bībhacchenā ti attho. Usukārākatena cā ti usukārehi pi akatena. Na kaṇṇāyatamuttenā ti yāva dakkhiṇakaṇṇacūḷakaṁ ākaḍḍhitvā amuttakena. Nā pi morūpasevinā ti morapattagijjhapattādīhi akatūpasevanena. Tenamhi hadaye viddho ti tena kilesakaṇḍenāhaṁ hadaye viddho amhi. Sabbaṅgaparidāhinā ti sabbāni aṅgāni paridahanasamatthena. Mahārāja, tena hi kilesakaṇḍena hadaye viddhakālato paṭṭhāya mama aggi padittāniva sabbāni aṅgāni ḍayhantīti dasseti.

Āvedhañca na passāmī ti viddhaṭṭhāne vaṇañca na passāmi. Yato ruhiramassave ti yato me āvedhato lohitaṁ pagghareyya, taṁ na passāmī ti attho. Yāva ayoniso cittan-ti ettha yāvā ti daḷhatthe nipāto, ativiya daḷhaṁ katvā ayoniso cittaṁ vaḍḍhitanti attho. Sayaṁ me dukkhamābhatan-ti attanāva mayā attano dukkhaṁ ānītanti.

Evaṁ bodhisatto imāhi tīhi gāthāhi rañño dhammaṁ desetvā rājānaṁ paṇṇasālato bahi katvā kasiṇaparikammaṁ katvā naṭṭhaṁ jhānaṁ uppādetvā paṇṇasālāya nikkhamitvā ākāse nisinno rājānaṁ ovaditvā: “Mahārāja, ahaṁ himavantam-eva gamissāmī” ti vatvā: “Na sakkā, bhante, gantun”-ti vuccamāno pi: “Mahārāja, mayā idha vasantena evarūpo vippakāro patto, idāni na sakkā idha vasitun”-ti rañño yācantasseva ākāse uppatitvā himavantaṁ gantvā tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā {2.277} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu arahatte patiṭṭhahi. Keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto ahesuṁ. “Tadā rājā ānando ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Saṅkapparāgajātakavaṇṇanā paṭhamā