Ja 254: Kuṇḍakakucchisindhavajātakavaṇṇanā

Bhutvā tiṇaparighāsan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto sāriputtattheraṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye sammāsambuddhe sāvatthiyaṁ vassaṁ vasitvā cārikaṁ caritvā puna paccāgate manussā: “Āgantukasakkāraṁ karissāmā” ti buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ dadanti. Vihāre ekaṁ dhammaghosakabhikkhuṁ ṭhapesuṁ, so ye ye āgantvā yattake bhikkhū icchanti, tesaṁ tesaṁ bhikkhū vicāretvā deti.

Athekā duggatamahallikā itthī ekam-eva paṭivīsaṁ sajjetvā tesaṁ tesaṁ manussānaṁ bhikkhūsu vicāretvā dinnesu ussūre dhammaghosakassa santikaṁ āgantvā: “Mayhaṁ ekaṁ bhikkhuṁ dethā” ti āha. So: “Mayā sabbe bhikkhū vicāretvā dinnā, sāriputtatthero pana vihāre yeva, tvaṁ tassa bhikkhaṁ dehī” ti āha. Sā: “Sādhū” ti tuṭṭhacittā jetavanadvārakoṭṭhake ṭhatvā therassa āgatakāle vanditvā hatthato pattaṁ gahetvā gharaṁ netvā nisīdāpesi. “Ekāya kira mahallikāya dhammasenāpati attano ghare nisīdāpito” ti bahūni saddhāni kulāni assosuṁ. Tesu rājā passenadī kosalo taṁ pavattiṁ sutvā tassā sāṭakena ceva sahassatthavikāya ca saddhiṁ bhattabhājanāni pahiṇi: “Mayhaṁ ayyaṁ parivisamānā imaṁ sāṭakaṁ nivāsetvā ime kahāpaṇe vaḷañjetvā theraṁ parivisatū” ti. Yathā ca rājā, evaṁ anāthapiṇḍiko {2.287} cūḷaanāthapiṇḍiko visākhā ca mahāupāsikā pahiṇi. Aññāni pi pana kulāni ekasatadvisatādivasena attano attano balānurūpena kahāpaṇe pahiṇiṁsu. Evaṁ ekāheneva sā mahallikā satasahassamattaṁ labhi. Thero pana tāya dinnayāgum-eva pivitvā tāya katakhajjakam-eva pakkabhattam-eva ca paribhuñjitvā anumodanaṁ katvā taṁ mahallikaṁ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā vihāram-eva agamāsi.

Dhammasabhāyaṁ bhikkhū therassa guṇakathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, dhammasenāpati mahallikagahapatāniṁ duggatabhāvato mocesi, patiṭṭhā ahosi. Tāya dinnamāhāraṁ ajigucchanto paribhuñjī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, sāriputto idāneva etissā mahallikāya avassayo jāto, na ca idāneva tāya dinnaṁ āhāraṁ ajigucchanto paribhuñjati, pubbe pi paribhuñjiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto uttarāpathe assavāṇijakule nibbatti. Uttarāpathajanapadato pañcasatā assavāṇijā asse bārāṇasiṁ ānetvā vikkiṇanti. Aññataro pi assavāṇijo pañcaassasatāni ādāya bārāṇasimaggaṁ paṭipajji. Antarāmagge ca bārāṇasito avidūre eko nigamagāmo atthi, tattha pubbe mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Tassa mahantaṁ nivesanaṁ, taṁ pana kulaṁ anukkamena parikkhayaṁ gataṁ, ekāva mahallikā avasiṭṭhā, sā tasmiṁ nivesane vasati. Atha so assavāṇijo taṁ nigamagāmaṁ patvā: “Vetanaṁ dassāmī” ti tassā nivesane nivāsaṁ gaṇhitvā asse ekamante ṭhapesi. Taṁdivasamevassa ekissā ājānīyāvaḷavāya gabbhavuṭṭhānaṁ ahosi. So dve tayo divase vasitvā asse balaṁ gāhāpetvā: “Rājānaṁ passissāmī” ti asse ādāya pāyāsi. Atha naṁ mahallikā: “Gehavetanaṁ dehī” ti vatvā: “Sādhu, amma, demī” ti {2.288} vutte: “Tāta, vetanaṁ me dadamāno imam-pi assapotakaṁ vetanato khaṇḍetvā dehī” ti āha. Vāṇijo tathā katvā pakkāmi. Sā tasmiṁ assapotake puttasinehaṁ paccupaṭṭhapetvā avassāvanajhāmakabhattavighāsatiṇāni datvā taṁ paṭijaggi.

Athāparabhāge bodhisatto pañca assasatāni ādāya āgacchanto tasmiṁ gehe nivāsaṁ gaṇhi. Kuṇḍakakhādakassa sindhavapotakassa ṭhitaṭṭhānato gandhaṁ ghāyitvā ekaasso pi gehaṁ pavisituṁ nāsakkhi. Bodhisatto mahallikaṁ pucchi: “amma, kacci imasmiṁ gehe asso atthī” ti. “Tāta, añño asso nāma natthi, ahaṁ pana puttaṁ katvā ekaṁ assapotakaṁ paṭijaggāmi, so ettha atthī” ti. “Kahaṁ so, ammā” ti? “Carituṁ gato, tātā” ti. “Kāya velāya āgamissati, ammā” ti? “Sāyanhe, tātā” ti. Bodhisatto tassa āgamanaṁ paṭimānento asse bahi ṭhapetvāva nisīdi. Sindhavapotako pi vicaritvā kāle yeva āgami. Bodhisatto kuṇḍakakucchisindhavapotakaṁ disvā lakkhaṇāni samānetvā: “Ayaṁ sindhavo anaggho, mahallikāya mūlaṁ datvā gahetuṁ vaṭṭatī” ti cintesi. Sindhavapotako pi gehaṁ pavisitvā attano vasanaṭṭhāne yeva ṭhito. Tasmiṁ khaṇe te assā gehaṁ pavisituṁ sakkhiṁsu.

Bodhisatto dvīhatīhaṁ vasitvā asse santappetvā gacchanto: “Amma, imaṁ assapotakaṁ mūlaṁ gahetvā mayhaṁ dehī” ti āha. “Kiṁ vadesi, tāta, puttaṁ vikkiṇantā nāma atthī” ti. “Amma, tvaṁ etaṁ kiṁ khādāpetvā paṭijaggasī” ti? “Odanakañjikañca jhāmakabhattañca vighāsatiṇañca khādāpetvā kuṇḍakayāguñca pāyetvā paṭijaggāmi, tātā” ti. “Amma, ahaṁ etaṁ labhitvā piṇḍarasabhojanaṁ bhojessāmi, ṭhitaṭṭhāne {2.289} celavitānaṁ pasāretvā attharaṇapiṭṭhe ṭhapessāmī” ti. “Tāta, evaṁ sante mama putto ca sukhaṁ anubhavatu, taṁ gahetvā gacchā” ti. Atha bodhisatto tassa catunnaṁ pādānaṁ naṅguṭṭhassa mukhassa ca mūlaṁ ekekaṁ katvā cha sahassatthavikāyo ṭhapetvā mahallikaṁ navavatthaṁ nivāsāpetvā sindhavapotakassa purato ṭhapesi. So akkhīni ummīletvā mātaraṁ oloketvā assūni pavattesi. Sā pi tassa piṭṭhiṁ parimajjitvā āha: “mayā puttaposāvanikaṁ laddhaṁ, tvaṁ, tāta, gacchāhī” ti, tadā so agamāsi.

Bodhisatto punadivase assapotakassa piṇḍarasabhojanaṁ sajjetvā: “Vīmaṁsissāmi tāva naṁ, jānāti nu kho attano balaṁ, udāhu na jānātī” ti doṇiyaṁ kuṇḍakayāguṁ ākirāpetvā dāpesi. So: “Nāhaṁ imaṁ bhojanaṁ bhuñjissāmī” ti taṁ yāguṁ pāyituṁ na icchi. Bodhisatto tassa vīmaṁsanavasena paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Bhutvā tiṇaparighāsaṁ, bhutvā ācāmakuṇḍakaṁ,
Etaṁ te bhojanaṁ āsi, kasmā dāni na bhuñjasī ti.

Tattha bhutvā tiṇaparighāsan-ti tvaṁ pubbe mahallikāya dinnaṁ tesaṁ tesaṁ khāditāvasesaṁ vighāsatiṇasaṅkhātaṁ parighāsaṁ bhuñjitvā vaḍḍhito. Bhutvā ācāmakuṇḍakan-ti ettha ācāmo vuccati odanāvasesaṁ. Kuṇḍakan-ti kuṇḍakam-eva. Etañca bhuñjitvā vaḍḍhitosīti dīpeti. Etaṁ te ti etaṁ tava pubbe bhojanaṁ āsi. Kasmā dāni na bhuñjasī ti mayā pi te tam-eva dinnaṁ, tvaṁ taṁ kasmā idāni na bhuñjasīti.

Taṁ sutvā sindhavapotako itarā dve gāthā avoca:

2. Yattha posaṁ na jānanti, jātiyā vinayena vā,
Bahu tattha mahābrahme, api ācāmakuṇḍakaṁ.

3. Tvañca khomaṁ pajānāsi, yādisāyaṁ hayuttamo,
Jānanto jānamāgamma, na te bhakkhāmi kuṇḍakan-ti.

Tattha {2.290} yatthā ti yasmiṁ ṭhāne. Posan-ti sattaṁ. Jātiyā vinayena vāti: “Jātisampanno vā eso, na vā, ācārayutto vā, na vā” ti evaṁ na jānanti. Mahābrahme ti garukālapanena ālapanto āha. Yādisāyan-ti yādiso ayaṁ, attānaṁ sandhāya vadati. Jānanto jānamāgammā ti ahaṁ attano balaṁ jānanto jānantam-eva taṁ āgamma paṭicca tava santike kuṇḍakaṁ kiṁ bhuñjissāmi. Na hi tvaṁ kuṇḍakaṁ bhojāpetukāmatāya cha sahassāni datvā maṁ gaṇhīti.

Taṁ sutvā bodhisatto: “Taṁ vīmaṁsanatthāya taṁ mayā kataṁ, mā kujjhī” ti taṁ samassāsetvā subhojanaṁ bhojetvā ādāya rājaṅgaṇaṁ gantvā ekasmiṁ passe pañca assasatāni ṭhapetvā ekasmiṁ passe vicittasāṇiṁ parikkhipitvā heṭṭhā attharaṇaṁ pattharitvā upari celavitānaṁ bandhitvā sindhavapotakaṁ ṭhapesi.

Rājā āgantvā asse olokento: “Ayaṁ asso kasmā visuṁ ṭhapito” ti pucchitvā: “Mahārāja, ayaṁ sindhavo ime asse visuṁ akato mocessatī” ti sutvā: “Sobhano, bho, sindhavo” ti pucchi. Bodhisatto: “Āma, mahārājā” ti vatvā: “Tena hissa javaṁ passissāmī” ti vutte taṁ assaṁ kappetvā abhiruhitvā: “Passa, mahārājā” ti manusse ussāretvā rājaṅgaṇe assaṁ pāhesi. Sabbaṁ rājaṅgaṇaṁ nirantaraṁ assapantīhi parikkhittamivāhosi. Puna bodhisatto: “Passa, mahārāja, sindhavapotakassa vegan”-ti vissajjesi, ekapuriso pi naṁ na addasa. Puna ratthapaṭaṁ udare parikkhipitvā vissajjesi, rattapaṭam-eva passiṁsu. Atha naṁ antonagare ekissā uyyānapokkharaṇiyā udakapiṭṭhe vissajjesi, tatthassa udakapiṭṭhe dhāvato khuraggāni pi na temiṁsu. Punavāraṁ paduminipattānaṁ upari {2.291} dhāvanto ekapaṇṇam-pi na udake osīdāpesi. Evamassa javasampannaṁ dassetvā oruyha pāṇiṁ paharitvā hatthatalaṁ upanāmesi, asso upagantvā cattāro pāde ekato katvā hatthatale aṭṭhāsi. Atha mahāsatto rājānaṁ āha: “mahārāja, imassa assapotakassa sabbākārena vege dassiyamāne samuddapariyanto nappahotī” ti. Rājā tussitvā mahāsattassa upaḍḍharajjaṁ adāsi. Sindhavapotakam-pi abhisiñcitvā maṅgalaassaṁ akāsi.

So rañño piyo ahosi manāpo, sakkāro pissa mahā ahosi. Tassa hi vasanaṭṭhānaṁ rañño alaṅkatapaṭiyatto vāsagharagabbho viya ahosi, catujātigandhehi bhūmilepanaṁ akaṁsu, gandhadāmamālādāmāni osārayiṁsu, upari suvaṇṇatārakakhacitaṁ celavitānaṁ ahosi, samantato citrasāṇi parikkhittā ahosi, niccaṁ gandhatelapadīpā jhāyiṁsu, uccārapassāvaṭṭhānepissa suvaṇṇakaṭāhaṁ ṭhapayiṁsu, niccaṁ rājārahabhojanam-eva bhuñji. Tassa pana āgatakālato paṭṭhāya rañño sakalajambudīpe rajjaṁ hatthagatam-eva ahosi. Rājā bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne bahū sotāpannā sakadāgāmino anāgāmino arahanto ca ahesuṁ. “Tadā mahallikā ayam-eva mahallikā ahosi, sindhavo sāriputto, rājā ānando, assavāṇijjo pana aham-eva ahosin”-ti.

Kuṇḍakakucchisindhavajātakavaṇṇanā catutthā