Ja 255: Sukajātakavaṇṇanā

Yāva so mattamaññāsī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ atibahuṁ bhuñjitvā ajīraṇena kālakataṁ bhikkhuṁ ārabbha {2.292} kathesi. Tasmiṁ kira evaṁ kālakate dhammasabhāyaṁ bhikkhū tassa aguṇakathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko nāma bhikkhu attano kucchippamāṇaṁ ajānitvā atibahuṁ bhuñjitvā jīrāpetuṁ asakkonto kālakato” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa atibhojanapaccayeneva mato” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese sukayoniyaṁ nibbattitvā anekānaṁ sukasahassānaṁ samuddānugate himavantapadese vasantānaṁ rājā ahosi. Tasseko putto ahosi, tasmiṁ balappatte bodhisatto dubbalacakkhuko ahosi. Sukānaṁ kira sīgho vego hoti, tena tesaṁ mahallakakāle paṭhamaṁ cakkhum-eva dubbalaṁ hoti. Bodhisattassa putto mātāpitaro kulāvake ṭhapetvā gocaraṁ āharitvā posesi. So ekadivasaṁ gocarabhūmiṁ gantvā pabbatamatthake ṭhito samuddaṁ olokento ekaṁ dīpakaṁ passi. Tasmiṁ pana suvaṇṇavaṇṇaṁ madhuraphalaṁ ambavanaṁ atthi. So punadivase gocaravelāya uppatitvā tasmiṁ ambavane otaritvā ambarasaṁ pivitvā ambapakkaṁ ādāya āgantvā mātāpitūnaṁ adāsi. Bodhisatto taṁ khādanto rasaṁ sañjānitvā: “Tāta, nanu imaṁ asukadīpake ambapakkan”-ti vatvā: “Āma, tātā” ti vutte: “Tāta, etaṁ dīpakaṁ gacchantā nāma sukā dīghamāyuṁ pālentā nāma natthi, mā kho tvaṁ puna taṁ dīpakaṁ agamāsī” ti āha. So tassa vacanaṁ aggahetvā agamāsi yeva.
Athekadivasaṁ bahuṁ ambarasaṁ pivitvā mātāpitūnaṁ atthāya ambapakkaṁ ādāya samuddamatthakenāgacchanto {2.293} atidhātatāya kilantakāyo niddāyābhibhūto, so niddāyanto pi āgacchateva, tuṇḍena panassa gahitaṁ ambapakkaṁ pati. So anukkamena āgamanavīthiṁ jahitvā osīdanto udakapiṭṭheneva āgacchanto udake pati. Atha naṁ eko maccho gahetvā khādi. Bodhisatto tasmiṁ āgamanavelāya anāgacchante yeva: “Samudde patitvā mato bhavissatī” ti aññāsi. Athassa mātāpitaro pi āhāraṁ alabhamānā sussitvā mariṁsu.

Satthā imaṁ atītaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

1. Yāva so mattamaññāsi, bhojanasmiṁ vihaṅgamo,
Tāva addhānamāpādi, mātarañca aposayi.

2. Yato ca kho bahutaraṁ, bhojanaṁ ajjhavāhari,
Tato tattheva saṁsīdi, amattaññū hi so ahu.

3. Tasmā mattaññutā sādhu, bhojanasmiṁ agiddhatā,
Amattaññū hi sīdanti, mattaññū ca na sīdare ti.

Tattha yāva so ti yāva so vihaṅgamo bhojane mattamaññāsi. Tāva addhānamāpādī ti tatthakaṁ kālaṁ jīvitaaddhānaṁ āpādi, āyuṁ vindi. Mātarañcā ti desanāsīsametaṁ, mātāpitaro ca aposayī ti attho. Yato ca kho ti yasmiñca kho kāle. Bhojanaṁ ajjhavāharī ti ambarasaṁ ajjhohari. Tato ti tasmiṁ kāle. Tattheva saṁsīdī ti tasmiṁ samudde yeva osīdi nimujji, macchabhojanataṁ āpajji.

Tasmā mattaññutā sādhū ti yasmā bhojane amattaññū suko samudde osīditvā mato, tasmā bhojanasmiṁ agiddhitāsaṅkhāto mattaññubhāvo sādhu, pamāṇajānanaṁ sundaranti attho. Atha vā: “Paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti, neva davāya na madāya ...pe...phāsuvihāro cā” ti.

Allaṁ sukkhañca bhuñjanto, na bāḷhaṁ suhito siyā,
Ūnudaro mitāhāro, sato bhikkhu paribbaje.

Cattāro {2.294} pañca ālope, abhutvā udakaṁ pive,
Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno. (Thag. 982-983).

Manujassa sadā satīmato, mattaṁ jānato laddhabhojane,
Tanū tassa bhavanti vedanā, saṇikaṁ jīrati āyuṁ pālayan-ti. (SN. 1.124).

Evaṁ vaṇṇitā mattaññutā pi sādhu.

Kantāre puttamaṁsaṁva, akkhassabbhañjanaṁ yathā,
Evaṁ āhari āharaṁ, yāpanatthamamucchito ti. (Vsm. 1.19).

Evaṁ vaṇṇitā agiddhitā pi sādhu. Pāḷiyaṁ pana: “Agiddhimā” ti likhitaṁ, tato ayaṁ aṭṭhakathāpāṭho va sundarataro. Amattaññū hi sīdantī ti bhojane pamāṇaṁ ajānantā hi rasataṇhāvasena pāpakammaṁ katvā catūsu apāyesu sīdanti. Mattaññū ca na sīdare ti ye pana bhojane pamāṇaṁ jānanti, te diṭṭhadhamme pi samparāye pi na sīdantīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne bahū sotāpannā pi sakadāgāmino pi anāgāmino pi arahanto pi ahesuṁ. “Tadā sukarājaputto bhojane amattaññū bhikkhu ahosi, sukarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Sukajātakavaṇṇanā pañcamā