Ja 256: Jarūdapānajātakavaṇṇanā

Jarūdapānaṁ khaṇamānā ti idaṁ satthā jetavane viharanto sāvatthivāsino vāṇije ārabbha kathesi. Te kira sāvatthiyaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā sakaṭāni pūretvā vohāratthāya gamanakāle tathāgataṁ nimantetvā saraṇāni gahetvā sīlesu patiṭṭhāya satthāraṁ vanditvā: “Mayaṁ, bhante, vohāratthāya dīghamaggaṁ gamissāma, bhaṇḍaṁ vissajjetvā siddhippattā sotthinā paccāgantvā pana tumhe vandissāmā” ti vatvā maggaṁ paṭipajjiṁsu. Te kantāramagge purāṇaudapānaṁ disvā: “Imasmiṁ udapāne pānīyaṁ natthi, mayañca pipāsitā, khaṇissāma nan”-ti khaṇantā paṭipāṭiyā bahuṁ {2.295} ayaṁ ...pe... veḷuriyaṁ labhiṁsu. Te teneva santuṭṭhā hutvā tesaṁ ratanānaṁ sakaṭāni pūretvā sotthinā sāvatthiṁ paccāgamiṁsu. Te ābhataṁ dhanaṁ paṭisāmetvā mayaṁ: “Siddhippattā bhattaṁ dassāmā” ti tathāgataṁ nimantetvā dānaṁ datvā vanditvā ekamantaṁ nisinnā attano dhanassa laddhākāraṁ satthu ārocesuṁ. Satthā: “Tumhe kho upāsakā tena dhanena santuṭṭhā hutvā pamāṇaññutāya dhanañca jīvitañca alabhittha, porāṇakā pana asantuṭṭhā amattaññuno paṇḍitānaṁ vacanaṁ akatvā jīvikkhayaṁ pattā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto bārāṇasiyaṁ vāṇijakule nibbattitvā vayappatto satthavāhajeṭṭhako ahosi. So bārāṇasiyaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā sakaṭāni pūretvā bahū vāṇije ādāya tam-eva kantāraṁ paṭipanno tam-eva udapānaṁ addasa. Tattha te vāṇijā: “Pānīyaṁ pivissāmā” ti taṁ udapānaṁ khaṇantā paṭipāṭiyā bahūni ayādīni labhiṁsu. Te bahum-pi ratanaṁ labhitvā tena asantuṭṭhā: “Aññam-pi ettha ito sundarataraṁ bhavissatī” ti bhiyyosomattāya taṁ khaṇiṁsu yeva. Atha bodhisatto te āha: “bho vāṇijā, lobho nāmesa vināsamūlaṁ, amhehi bahu dhanaṁ laddhaṁ, ettakeneva santuṭṭhā hotha, mā atikhaṇathā” ti. Te tena nivāriyamānā pi khaṇiṁsu yeva. So ca udapāno nāgapariggahito, athassa heṭṭhā vasanakanāgarājā attano vimāne bhijjante leḍḍūsū ca paṁsūsu ca patamānesu kuddho ṭhapetvā bodhisattaṁ avasese sabbe pi nāsikavātena paharitvā jīvitakkhayaṁ {2.296} pāpetvā nāgabhavanā nikkhamma sakaṭāni yojetvā sabbaratanānaṁ pūretvā bodhisattaṁ sukhayānake nisīdāpetvā nāgamāṇavakehi saddhiṁ sakaṭāni yojāpento bodhisattaṁ bārāṇasiṁ netvā gharaṁ pavesetvā taṁ paṭisāmetvā attano nāgabhavanam-eva gato. Bodhisatto taṁ dhanaṁ vissajjetvā sakalajambudīpaṁ unnaṅgalaṁ katvā dānaṁ datvā sīlaṁ samādiyitvā uposathakammaṁ katvā jīvitapariyosāne saggapuraṁ pūresi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

1. Jarūdapānaṁ khaṇamānā, vāṇijā udakatthikā,
Ajjhagamuṁ ayasaṁ lohaṁ, tipusīsañca vāṇijā,
Rajataṁ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū.

2. Te ca tena asantuṭṭhā, bhiyyo bhiyyo akhāṇisuṁ,
Te tatthāsīviso ghoro, tejassī tejasā hani.

3. Tasmā khaṇe nātikhaṇe, atikhātañhi pāpakaṁ,
Khātena ca dhanaṁ laddhaṁ, atikhātena nāsitan-ti.

Tattha ayasan-ti kāḷalohaṁ. Lohan-ti tambalohaṁ. Muttā ti muttāyo. Te ca tena asantuṭṭhā ti te ca vāṇijā tena dhanena asantuṭṭhā. Te tatthā ti te vāṇijā tasmiṁ udapāne. Tejassī ti visatejena samannāgato. Tejasā hanī ti visatejena ghātesi. Atikhātena nāsitan-ti atikhaṇena tañca dhanaṁ jīvitañca nāsitaṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā nāgarājā sāriputto ahosi, satthavāhajeṭṭhako pana aham-eva ahosin”-ti.

Jarūdapānajātakavaṇṇanā chaṭṭhā