Ja 258: Mandhātujātakavaṇṇanā

Yāvatā candimasūriyā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthiṁ piṇḍāya caramāno ekaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ itthiṁ disvā ukkaṇṭhi. Atha naṁ bhikkhū dhammasabhaṁ ānetvā: “Ayaṁ, bhante, bhikkhu ukkaṇṭhito” ti satthu dassesuṁ. Satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhito” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kadā tvaṁ {2.311}, bhikkhu, agāraṁ ajjhāvasamāno taṇhaṁ pūretuṁ sakkhissasi, kāmataṇhā hi nāmesā samuddo viya duppūrā, porāṇakarājāno dvisahassaparittadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu cakkavattirajjaṁ kāretvā manussaparihāreneva cātumahārājikadevaloke rajjaṁ kāretvā tāvatiṁsadevaloke chattiṁsāya sakkānañca vasanaṭṭhāne devarajjaṁ kāretvā pi attano kāmataṇhaṁ pūretuṁ asakkontāva kālamakaṁsu, tvaṁ panetaṁ taṇhaṁ kadā pūretuṁ sakkhissasī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte paṭhamakappikesu mahāsammato nāma rājā ahosi. Tassa putto rojo nāma, tassa putto vararojo nāma, tassa putto kalyāṇo nāma, tassa putto varakalyāṇo nāma, tassa putto uposatho nāma, tassa putto mandhātu nāma ahosi. So sattahi ratanehi catūhi ca iddhīhi samannāgato cakkavattirajjaṁ kāresi. Tassa vāmahatthaṁ samañjitvā dakkhiṇahatthena apphoṭitakāle ākāsā dibbamegho viya jāṇuppamāṇaṁ sattaratanavassaṁ vassati, evarūpo acchariyamanusso ahosi. So caturāsīti vassasahassāni kumārakīḷaṁ kīḷi. Caturāsīti vassasahassāni oparajjaṁ kāresi, caturāsīti vassasahassāni cakkavattirajjaṁ kāresi, āyuppamāṇaṁ asaṅkhyeyyaṁ ahosi.

So ekadivasaṁ kāmataṇhaṁ pūretuṁ asakkonto ukkaṇṭhitākāraṁ dassesi. Athāmaccā: “Kiṁ nu kho, deva, ukkaṇṭhitosī” ti pucchiṁsu. “Mayhaṁ puññabale olokiyamāne idaṁ rajjaṁ kiṁ karissati, kataraṁ nu kho ṭhānaṁ ramaṇīyan”-ti? “Devaloko, mahārājā” ti. So cakkaratanaṁ abbhukkiritvā saddhiṁ parisāya cātumahārājikadevalokaṁ {2.312} agamāsi. Athassa cattāro mahārājāno dibbamālāgandhahatthā devagaṇaparivutā paccuggamanaṁ katvā taṁ ādāya cātumahārājikadevalokaṁ gantvā devarajjaṁ adaṁsu. Tassa sakaparisāya parivāritasseva tasmiṁ rajjaṁ kārentassa dīgho addhā vītivatto.

So tatthā pi taṇhaṁ pūretuṁ asakkonto ukkaṇṭhitākāraṁ dassesi, cattāro mahārājāno: “Kiṁ nu kho, deva, ukkaṇṭhitosī” ti pucchiṁsu. “Imamhā devalokā kataraṁ ṭhānaṁ ramaṇīyan”-ti. “Mayaṁ, deva, paresaṁ upaṭṭhākaparisā, tāvatiṁsadevaloko ramaṇīyo” ti. Mandhātā cakkaratanaṁ abbhukkiritvā attano parisāya parivuto tāvatiṁsābhimukho pāyāsi. Athassa sakko devarājā dibbamālāgandhahattho devagaṇaparivuto paccuggamanaṁ katvā taṁ hatthe gahetvā: “Ito ehi, mahārājā” ti āha. Rañño devagaṇaparivutassa gamanakāle pariṇāyakaratanaṁ cakkaratanaṁ ādāya saddhiṁ parisāya manussapathaṁ otaritvā attano nagaram-eva pāvisi. Sakko mandhātuṁ tāvatiṁsabhavanaṁ netvā devatā dve koṭṭhāse katvā attano devarajjaṁ majjhe bhinditvā adāsi. Tato paṭṭhāya dve rājāno rajjaṁ kāresuṁ. Evaṁ kāle gacchante sakko saṭṭhi ca vassasatasahassāni tisso ca vassakoṭiyo āyuṁ khepetvā cavi, añño sakko nibbatti. So pi devarajjaṁ kāretvā āyukkhayena cavi. Etenūpāyena chattiṁsa sakkā caviṁsu, mandhātā pana manussaparihārena devarajjaṁ kāresi yeva.

Tassa evaṁ kāle gacchante bhiyyosomattāya kāmataṇhā uppajji, so: “Kiṁ me upaḍḍharajjena, sakkaṁ māretvā ekarajjam-eva karissāmī” ti cintesi. Sakkaṁ māretuṁ nāma na sakkā, taṇhā nāmesā vipattimūlā, tenassa āyusaṅkhāro parihāyi, jarā sarīraṁ pahari. Manussasarīrañca {2.313} nāma devaloke na bhijjati, atha so devalokā bhassitvā uyyāne otari. Uyyānapālo tassa āgatabhāvaṁ rājakule nivedesi. Rājakulaṁ āgantvā uyyāne yeva sayanaṁ paññapesi. Rājā anuṭṭhānaseyyāya nipajji. Amaccā: “Deva, tumhākaṁ parato kinti kathemā” ti pucchiṁsu. “Mama parato tumhe imaṁ sāsanaṁ mahājanassa katheyyātha: ‘mandhātumahārājā dvisahassaparittadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu cakkavattirajjaṁ kāretvā dīgharattaṁ cātumahārājikesu rajjaṁ kāretvā chattiṁsāya sakkānaṁ āyuppamāṇena devaloke rajjaṁ kāretvā taṇhaṁ apūretvā kālamakāsī” ti. So evaṁ vatvā kālaṁ katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ atītaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

1. Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā,
Sabbeva dāsā mandhātu, ye pāṇā pathavissitā.

2. Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati,
Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito.

3. Api dibbesu kāmesu, ratiṁ so nādhigacchati,
Taṇhakkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvako ti.

Tattha yāvatā ti paricchedavacanaṁ. Pariharantī ti yattakena paricchedena sineruṁ pariharanti. Disā bhantī ti dasasu disāsu bhāsanti pabhāsanti. Virocanā ti ālokakaraṇatāya virocanasabhāvā. Sabbeva dāsā mandhātu, ye pāṇā pathavissitā ti ettake padese ye pathavinissitā pāṇā janapadavāsino manussā, sabbeva te: “Dāsā mayaṁ rañño mandhātussa, ayyako no rājā mandhātā” ti evaṁ upagatattā bhujissā pi samānā dāsā yeva.

Na kahāpaṇavassenā ti tesaṁ dāsabhūtānaṁ manussānaṁ anuggahāya yaṁ mandhātā apphoṭetvā {2.314} sattaratanavassaṁ vassāpeti, taṁ idha: “Kahāpaṇavassan”-ti vuttaṁ. Titti kāmesū ti tenā pi kahāpaṇavassena vatthukāmakilesakāmesu titti nāma natthi, evaṁ duppūrā esā taṇhā. Appassādā dukhā kāmā ti supinakūpamattā kāmā nāma appassādā parittasukhā, dukkham-eva panettha bahutaraṁ. Taṁ dukkhakkhandhasuttapariyāyena dīpetabbaṁ. Iti viññāyā ti evaṁ jānitvā.

Dibbesū ti devatānaṁ paribhogesu rūpādīsu. Ratiṁ so ti so vipassako bhikkhu dibbehi kāmehi nimantiyamāno pi tesu ratiṁ nādhigacchati āyasmā samiddhi viya. Taṇhakkhayarato ti nibbānarato. Nibbānañhi āgamma taṇhā khīyati, tasmā taṁ: “Taṇhakkhayo” ti vuccati. Tattha rato hoti abhirato. Sammāsambuddhasāvako ti buddhassa savanante jāto bahussuto yogāvacarapuggalo.

Evaṁ satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi, aññe pana bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṁsu. “Tadā mandhāturājā aham-eva ahosin”-ti.

Mandhātujātakavaṇṇanā aṭṭhamā