Ja 259: Tirīṭavacchajātakavaṇṇanā

Nayimassa vijjā ti idaṁ satthā jetavane viharanto āyasmato ānandassa kosalarañño mātugāmānaṁ hatthato pañcasatāni, rañño hatthato pañcasatānīti dussasahassapaṭilābhavatthuṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā dukanipāte guṇajātake (Ja. 157) vitthāritam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ānandattherassa sāṭakasahassalābhaṁ ārabbha kathesi. Therassa kosalarañño antepure dhammavācanavatthu heṭṭhā mahāsārajātake (Ja. 92) āgatam-eva. Iti there rañño antepure dhammaṁ vācente rañño {2.24} sahassagghanikānaṁ sāṭakānaṁ sahassaṁ āhariyittha. Rājā tato pañca sāṭakasatāni pañcannaṁ devīsatānaṁ adāsi. Tā sabbā pi te sāṭake ṭhapetvā punadivase ānandattherassa datvā sayaṁ purāṇasāṭake yeva pārupitvā rañño pātarāsaṭṭhānaṁ agamaṁsu.

Rājā: “Mayā tumhākaṁ sahassagghanikā sāṭakā dāpitā, kasmā tumhe te apārupitvāva āgatā” ti pucchi. “Deva, amhehi te ānandattherassa dinnā” ti. “Ānandattherena sabbe gahitā” ti? “Āma, devā” ti. “Sammāsambuddhena ticīvaraṁ anuññātaṁ, ānandatthero dussavaṇijjaṁ maññe karissati, atibahū tena sāṭakā gahitā” ti therassa kujjhitvā bhuttapātarāso vihāraṁ gantvā therassa pariveṇaṁ pavisitvā theraṁ vanditvā nisinno pucchi: “a pi, bhante, amhākaṁ ghare itthiyo tumhākaṁ santike dhammaṁ uggaṇhanti vā suṇanti vā” ti? “Āma, mahārāja, gahetabbayuttakaṁ gaṇhanti, sotabbayuttakaṁ suṇantī” ti. “Kiṁ tā suṇanti yeva, udāhu tumhākaṁ nivāsanaṁ vā pārupanaṁ vā dadantī” ti? “Tā ajja, mahārāja, sahassagghanikāni pañca sāṭakasatāni adaṁsū” ti. “Tumhehi gahitāni tāni, bhante” ti? “Āma, mahārājā” ti. “Nanu, bhante, satthārā ticīvaram-eva anuññātan”-ti? “Āma, mahārāja, bhagavatā ekassa bhikkhuno ticīvaram-eva paribhogasīsena anuññātaṁ, paṭiggahaṇaṁ pana avāritaṁ, tasmā mayā pi aññesaṁ jiṇṇacīvarikānaṁ dātuṁ te sāṭakā paṭiggahitā” ti. “Te pana bhikkhū tumhākaṁ santikā sāṭake labhitvā porāṇacīvarāni kiṁ karissantī” ti? “Porāṇasaṅghāṭiṁ uttarāsaṅgaṁ karissantī” ti? “Porāṇauttarāsaṅgaṁ kiṁ karissantī” ti? “Antaravāsakaṁ karissantī” ti. “Porāṇaantaravāsakaṁ kiṁ karissantī” ti? “Paccattharaṇaṁ karissantī” ti. “Porāṇapaccattharaṇaṁ kiṁ karissantī” ti? “Bhummattharaṇaṁ karissantī” ti. “Porāṇabhummattharaṇaṁ {2.25} kiṁ karissantī” ti? “Pādapuñchanaṁ karissantī” ti. “Porāṇapādapuñchanaṁ kiṁ karissantī” ti? “Mahārāja, saddhādeyyaṁ nāma vinipātetuṁ na labbhati, tasmā porāṇapādapuñchanaṁ vāsiyā koṭṭetvā mattikāya makkhetvā senāsanesu mattikālepanaṁ karissantī” ti. “Bhante, tumhākaṁ dinnaṁ yāva pādapuñchanā pi nassituṁ na labbhatī” ti? “Āma, mahārāja, amhākaṁ dinnaṁ nassituṁ na labbhati, paribhogam-eva hotī” ti.

Rājā tuṭṭho somanassappatto hutvā itarāni pi gehe ṭhapitāni pañca sāṭakasatāni āharāpetvā therassa datvā anumodanaṁ sutvā theraṁ vanditvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Thero paṭhamaladdhāni pañca sāṭakasatāni jiṇṇacīvarikānaṁ bhikkhūnaṁ adāsi. Therassa pana pañcamattāni saddhivihārikasatāni, tesu eko daharabhikkhu therassa bahūpakāro pariveṇaṁ sammajjati, pānīyaparibhojanīyaṁ upaṭṭhapeti, dantakaṭṭhaṁ mukhodakaṁ nhānodakaṁ deti, vaccakuṭijantāgharasenāsanāni paṭijaggati, hatthaparikammapādaparikammapiṭṭhiparikammādīni karoti. Thero pacchā laddhāni pañca sāṭakasatāni: “Ayaṁ me bahūpakāro” ti yuttavasena sabbāni tasseva adāsi. So pi sabbe te sāṭake bhājetvā attano samānupajjhāyānaṁ adāsi.

Evaṁ sabbe pi te laddhasāṭakā bhikkhū sāṭake chinditvā rajitvā kaṇikārapupphavaṇṇāni kāsāyāni nivāsetvā ca pārupitvā ca satthāraṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisīditvā evamāhaṁsu: “bhante, sotāpannassa ariyasāvakassa mukholokanadānaṁ nāma atthī” ti. “Na, bhikkhave, ariyasāvakānaṁ mukholokanadānaṁ nāma atthī” ti. “Bhante, amhākaṁ upajjhāyena dhammabhaṇḍāgārikattherena sahassagghanikānaṁ sāṭakānaṁ pañca satāni ekasseva daharabhikkhuno dinnāni, so pana attanā laddhe bhājetvā amhākaṁ adāsī” ti. “Na, bhikkhave, ānando mukholokanabhikkhaṁ deti {2.26}, so panassa bhikkhu bahūpakāro, tasmā attano upakārassa upakāravasena guṇavasena yuttavasena ‘upakārassa nāma paccupakāro kātuṁ vaṭṭatī’ ti kataññukatavedibhāvena adāsi. Porāṇakapaṇḍitā pi hi attano upakārānaññeva paccupakāraṁ kariṁsū” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā nāmaggahaṇadivase tirīṭavacchakumāro ti katanāmo anupubbena vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā agāraṁ ajjhāvasanto mātāpitūnaṁ kālakiriyāya saṁviggahadayo hutvā nikkhamitvā isipabbajjaṁ {2.315} pabbajitvā araññāyatane vanamūlaphalāhāro hutvā vāsaṁ kappesi. Tasmiṁ tattha vasante bārāṇasirañño paccanto ku pi, so tattha gantvā yuddhe parājito maraṇabhayabhīto hatthikkhandhagato ekena passena palāyitvā araññe vicaranto pubbaṇhasamaye tirīṭavacchassa phalāphalatthāya gatakāle tassa assamapadaṁ pāvisi. So: “Tāpasānaṁ vasanaṭṭhānan”-ti hatthito otaritvā vātātapena kilanto pipāsito pānīyaghaṭaṁ olokento katthaci adisvā caṅkamanakoṭiyaṁ udapānaṁ addasa. Udakaussiñcanatthāya pana rajjughaṭaṁ adisvā pipāsaṁ sandhāretuṁ asakkonto hatthissa kucchiyaṁ baddhayottaṁ gahetvā hatthiṁ udapānataṭe ṭhapetvā tassa pāde yottaṁ bandhitvā yottena udapānaṁ otaritvā yotte apāpuṇante uttaritvā uttarasāṭakaṁ yottakoṭiyā saṅghāṭetvā puna otari, tathā pi nappahosi yeva. So aggapādehi udakaṁ phusitvā atipipāsito: “Pipāsaṁ vinodetvā maraṇam-pi sumaraṇan”-ti cintetvā udapāne patitvā yāvadatthaṁ pivitvā paccuttarituṁ asakkonto tattheva aṭṭhāsi. Hatthī pi susikkhitattā aññattha agantvā rājānaṁ olokento tattheva aṭṭhāsi. Bodhisatto sāyanhasamaye phalāphalaṁ āharitvā hatthiṁ disvā: “Rājā āgato bhavissati, vammitahatthī yeva pana paññāyati, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti so hatthisamīpaṁ upasaṅkami. Hatthī pi tassa upasaṅkamanabhāvaṁ ñatvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Bodhisatto udapānataṭaṁ gantvā rājānaṁ disvā: “Mā bhāyi, mahārājā” ti samassāsetvā nisseṇiṁ bandhitvā rājānaṁ uttāretvā kāyamassa sambāhitvā telena makkhetvā nhāpetvā phalāphalāni khādāpetvā {2.316} hatthissa sannāhaṁ mocesi. Rājā dvīhatīhaṁ vissamitvā bodhisattassa attano santikaṁ āgamanatthāya paṭiññaṁ gahetvā pakkāmi. Rājabalakāyo nagarassa avidūre khandhāvāraṁ bandhitvā ṭhito. Rājānaṁ āgacchantaṁ disvā parivāresi, rājā nagaraṁ pāvisi.
Bodhisatto pi aḍḍhamāsaccayena bārāṇasiṁ patvā uyyāne vasitvā punadivase bhikkhaṁ caramāno rājadvāraṁ gato. Rājā mahāvātapānaṁ ugghāṭetvā rājaṅgaṇaṁ olokayamāno bodhisattaṁ disvā sañjānitvā pāsādā oruyha vanditvā mahātalaṁ āropetvā samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyāditaṁ āhāraṁ bhojetvā sayam-pi bhuñjitvā uyyānaṁ netvā tatthassa caṅkamanādiparivāraṁ vasanaṭṭhānaṁ kāretvā sabbe pabbajitaparikkhāre datvā uyyānapālaṁ paṭicchāpetvā vanditvā pakkāmi. Tato paṭṭhāya bodhisatto rājanivesane yeva paribhuñji, mahāsakkārasammāno ahosi.

Taṁ asahamānā amaccā: “Evarūpaṁ sakkāraṁ eko pi yodho labhamāno kiṁ nāma na kareyyā” ti vatvā uparājānaṁ upagantvā: “Deva, amhākaṁ rājā ekaṁ tāpasaṁ ativiya mamāyati, kiṁ nāma tena tasmiṁ diṭṭhaṁ, tumhe pi tāva raññā saddhiṁ mantethā” ti āhaṁsu. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā amaccehi saddhiṁ rājānaṁ upasaṅkamitvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Nayimassa vijjāmayamatthi kiñci, na bandhavo no pana te sahāyo,
Atha kena vaṇṇena tirīṭavaccho, tedaṇḍiko bhuñjati aggapiṇḍan-ti.

Tattha nayimassa vijjāmayamatthi kiñcī ti imassa tāpasassa vijjāmayaṁ kiñci kammaṁ natthi. Na bandhavo tiputtabandhavasippabandhavagottabandhavañātibandhavesu {2.317} aññataro pi na hoti. No pana te sahāyo ti sahapaṁsukīḷiko sahāyako pi te na hoti. Kena vaṇṇenā ti kena kāraṇena. Tirīṭavaccho ti tassa nāmaṁ. Tedaṇḍiko ti kuṇḍikaṭhapanatthāya tidaṇḍakaṁ gahetvā caranto. Aggapiṇḍan-ti rasasampannaṁ rājārahaṁ aggabhojanaṁ.

Taṁ sutvā rājā puttaṁ āmantetvā: “Tāta, mama paccantaṁ gantvā yuddhaparājitassa dvīhatīhaṁ anāgatabhāvaṁ sarasī” ti vatvā: “Sarāmī” ti vutte: “Tadā mayā imaṁ nissāya jīvitaṁ laddhan”-ti sabbaṁ taṁ pavattiṁ ācikkhitvā: “Tāta, mayhaṁ jīvitadāyake mama santikaṁ āgate rajjaṁ dadanto pi ahaṁ neva etena kataguṇānurūpaṁ kātuṁ sakkomī” ti vatvā itarā dve gāthā avoca:

2. Āpāsu me yuddhaparājitassa, ekassa katvā vivanasmi ghore,
Pasārayī kicchagatassa pāṇiṁ, tenūdatāriṁ dukhasampareto.

3. Etassa kiccena idhānupatto, vesāyino visayā jīvaloke,
Lābhāraho tāta tirīṭavaccho, dethassa bhogaṁ yajathañca yaññan-ti.

Tattha āpāsū ti āpadāsu. Ekassā ti adutiyassa. Katvā ti anukampaṁ karitvā pemaṁ uppādetvā. Vivanasmin-ti pānīyarahite araññe. Ghore ti dāruṇe. Pasārayī kicchagatassa pāṇin-ti nisseṇiṁ bandhitvā kūpaṁ otāretvā dukkhagatassa mayhaṁ uttāraṇatthāya vīriyapaṭisaṁyuttaṁ hatthaṁ pasāresi. Tenūdatāriṁ dukhasampareto ti tena kāraṇenamhi dukkhaparivārito pi tamhā kūpā uttiṇṇo.

Etassa kiccena idhānupatto ti ahaṁ etassa tāpasassa kiccena, etena katassa kiccassānubhāvena idhānuppatto {2.318}. Vesāyino visayā ti vesāyī vuccati yamo, tassa visayā. Jīvaloke ti manussaloke. Ahañhi imasmiṁ jīvaloke ṭhito yamavisayaṁ maccuvisayaṁ paralokaṁ gato nāma ahosiṁ, somhi etassa kāraṇā tato puna idhāgatoti vuttaṁ hoti. Lābhāraho ti lābhaṁ araho catupaccayalābhassa anucchaviko. Dethassa bhogan-ti etena paribhuñjitabbaṁ catupaccayasamaṇaparikkhārasaṅkhātaṁ bhogaṁ etassa detha. Yajathañca yaññan-ti tvañca amaccā ca nāgarā cāti sabbe pi tumhe etassa bhogañca detha, yaññañca yajatha. Tassa hi dīyamāno deyyadhammo tena bhuñjitabbattā bhogo hoti, itaresaṁ dānayaññattā yañño. Tenāha: “Dethassa bhogaṁ yajathañca yaññan”-ti.

Evaṁ raññā gaganatale puṇṇacandaṁ uṭṭhāpentena viya bodhisattassa guṇe pakāsite tassa guṇo sabbattham-eva pākaṭo jāto, atirekataro tassa lābhasakkāro udapādi. Tato paṭṭhāya uparājā vā amaccā vā añño vā koci kiñci rājānaṁ vattuṁ na visahi. Rājā bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggapuraṁ pūresi. Bodhisatto pi abhiññā ca samāpattiyo ca uppādetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā: “Porāṇakapaṇḍitā pi upakāravasena kariṁsū” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Tirīṭavacchajātakavaṇṇanā navamā