3. Tikanipāto

2. Padumavaggo

Ja 261: Padumajātakavaṇṇanā

Yathā kesā ca massū cā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ānandabodhimhi mālāpūjakārake bhikkhū ārabbha kathesi. Vatthu kāliṅgabodhijātake (Ja. 479) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ānandattherena kataṁ mahābodhipūjaṁ ārabbha kathesi. Veneyyasaṅgahatthāya hi tathāgate janapadacārikaṁ pakkante sāvatthivāsino gandhamālādihatthā jetavanaṁ gantvā aññaṁ pūjanīyaṭṭhānaṁ alabhitvā gandhakuṭidvāre pātetvā gacchanti, te uḷārapāmojjā na honti. Taṁ kāraṇaṁ ñatvā anāthapiṇḍiko tathāgatassa jetavanaṁ āgatakāle ānandattherassa santikaṁ gantvā: “Bhante, ayaṁ vihāro tathāgate cārikaṁ pakkante nipaccayo hoti, manussānaṁ gandhamālādīhi pūjanīyaṭṭhānaṁ na hoti, sādhu, bhante, tathāgatassa imamatthaṁ ārocetvā ekassa pūjanīyaṭṭhānassa sakkuṇeyyabhāvaṁ jānāthā” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tathāgataṁ pucchi: “Kati nu kho, bhante, cetiyānī” ti? “Tīṇi ānandā” ti. “Katamāni, bhante, tīṇī” ti? “Sārīrikaṁ pāribhogikaṁ uddissakan”-ti. “Sakkā pana, bhante, tumhesu dharantesu yeva cetiyaṁ kātun”-ti. “Ānanda, sārīrikaṁ na sakkā kātuṁ. Tañhi buddhānaṁ parinibbānakāle hoti, uddissakaṁ avatthukaṁ mamāyanamattam-eva hoti, buddhehi paribhutto mahābodhirukkho buddhesu dharantesu pi cetiyamevā” ti. “Bhante, tumhesu pakkantesu jetavanavihāro appaṭisaraṇo hoti, mahājano pūjanīyaṭṭhānaṁ na labhati, mahābodhito bījaṁ āharitvā jetavanadvāre ropessāmi, bhante” ti. “Sādhu, ānanda, ropehi, evaṁ sante jetavane mama nibaddhavāso viya bhavissatī” ti.

Thero kosalanarindassa anāthapiṇḍikassa visākhādīnañca ārocetvā jetavanadvāre bodhiropanaṭṭhāne āvāṭaṁ khaṇāpetvā mahāmoggallānattheraṁ āha: “bhante, ahaṁ jetavanadvāre bodhiṁ ropessāmi, mahābodhito me bodhipakkaṁ āharathā” ti. Thero: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā ākāsena bodhimaṇḍaṁ gantvā vaṇṭā parigalantaṁ {4.229} pakkaṁ bhūmiṁ asampattam-eva cīvarena sampaṭicchitvā gahetvā ānandattherassa adāsi. Ānandatthero: “Ajja bodhiṁ ropessāmī” ti kosalarājādīnaṁ ārocesi. Rājā sāyanhasamaye mahantena parivārena sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā āgami, tathā anāthapiṇḍiko visākhā ca añño ca saddho jano. Thero mahābodhiropanaṭṭhāne mahantaṁ suvaṇṇakaṭāhaṁ ṭhapetvā heṭṭhā chiddaṁ kāretvā gandhakalalassa pūretvā: “Idaṁ bodhipakkaṁ ropehi, mahārājā” ti rañño adāsi. So cintesi: “Rajjaṁ nāma na sabbakālaṁ amhākaṁ hatthe tiṭṭhati, idaṁ mayā anāthapiṇḍikena ropāpetuṁ vaṭṭatī” ti. So taṁ bodhipakkaṁ mahāseṭṭhissa hatthe ṭhapesi. Anāthapiṇḍiko gandhakalalaṁ viyūhitvā tattha pātesi. Tasmiṁ tassa hatthato muttamatte yeva sabbesaṁ passantānaññeva naṅgalasīsappamāṇo bodhikhandho paṇṇāsahatthubbedho uṭṭhahi, catūsu disāsu uddhañcāti pañca mahāsākhā paṇṇāsahatthāva nikkhamiṁsu. Iti so taṅkhaṇaññeva vanappatijeṭṭhako hutvā aṭṭhāsi. Rājā aṭṭhārasamatte suvaṇṇarajataghaṭe gandhodakena pūretvā nīluppalahatthakādipaṭimaṇḍite mahābodhiṁ parikkhipitvā puṇṇaghaṭe paṭipāṭiyā ṭhapesi, sattaratanamayaṁ vedikaṁ kāresi, suvaṇṇamissakaṁ vālukaṁ okiri, pākāraparikkhepaṁ kāresi, sattaratanamayaṁ dvārakoṭṭhakaṁ kāresi, sakkāro mahā ahosi.

Thero tathāgataṁ upasaṅkamitvā: “Bhante, tumhehi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṁ mayā ropitabodhimūle nisīditvā mahājanassa hitatthāya samāpajjathā” ti āha. “Ānanda, kiṁ kathesi, mayi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṁ samāpajjitvā nisinne añño padeso dhāretuṁ na sakkotī” ti. “Bhante, mahājanassa hitatthāya imassa bhūmippadesassa dhuvaniyāmena samāpattisukhena taṁ bodhimūlaṁ paribhuñjathā” ti. Satthā ekarattiṁ samāpattisukhena paribhuñji. Thero kosalarājādīnaṁ kathetvā bodhimahaṁ nāma kāresi.

So pana ānandattherena ropitattā: “Ānandabodhī” ti jāto. Therena hi jetavanadvārakoṭṭhake bodhissa ropitabhāvo sakalajambudīpe patthari. Athekacce janapadavāsino bhikkhū: “Ānandabodhimhi mālāpūjaṁ karissāmā” ti jetavanaṁ āgantvā satthāraṁ vanditvā punadivase sāvatthiṁ pavisitvā uppalavīthiṁ gantvā mālaṁ alabhitvā āgantvā ānandattherassa ārocesuṁ: “āvuso, mayaṁ ‘bodhimhi mālāpūjaṁ karissāmā’ ti uppalavīthiṁ gantvā ekamālam-pi na labhimhā” ti. Thero: “Ahaṁ vo, āvuso, āharissāmī” ti uppalavīthiṁ gantvā bahū nīluppalakalāpe ukkhipāpetvā āgamma tesaṁ dāpesi, te tāni gahetvā bodhissa pūjaṁ kariṁsu. Taṁ pavattiṁ sutvā dhammasabhāyaṁ bhikkhū therassa guṇakathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, jānapadā bhikkhū appapuññā uppalavīthiṁ gantvā mālaṁ na labhiṁsu, thero pana gantvāva āharāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva {2.322} vattuchekā kathākusalā mālaṁ labhanti, pubbe pi labhiṁsuyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto seṭṭhiputto ahosi. Antonagare ca ekasmiṁ sare padumāni pupphanti. Eko chinnanāso puriso taṁ saraṁ rakkhati. Athekadivasaṁ bārāṇasiyaṁ ussave ghuṭṭhe mālaṁ piḷandhitvā ussavaṁ kīḷitukāmā tayo seṭṭhiputtā: “Nāsacchinnassa abhūtena vaṇṇaṁ vatvā mālaṁ yācissāmā” ti tassa padumāni bhañjanakāle sarassa santikaṁ gantvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu.

Tesu eko taṁ āmantetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yathā kesā ca massū ca, chinnaṁ chinnaṁ virūhati,
Evaṁ ruhatu te nāsā, padumaṁ dehi yācito ti.

So tassa kujjhitvā padumaṁ na adāsi.

Athassa dutiyo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Yathā sāradikaṁ bījaṁ, khette vuttaṁ virūhati,
Evaṁ ruhatu te nāsā, padumaṁ dehi yācito ti.

Tattha sāradikan-ti saradasamaye gahetvā nikkhittaṁ sārasampannaṁ bījaṁ.

So tassa pi kujjhitvā padumaṁ na adāsi.

Athassa tatiyo tatiyaṁ gāthamāha.

3. Ubho pi palapantete, api padmāni dassati,
Vajjuṁ vā te na vā vajjuṁ, natthi nāsāya rūhanā,
Dehi samma padumāni, ahaṁ yācāmi yācito ti.

Tattha ubho pi palapantete ti ete dve pi musā vadanti. Api padmānīti: “Api nāma no padumāni dassatī” ti cintetvā evaṁ vadanti. Vajjuṁ vā {2.323} te na vā vajjunti: “Tava nāsā ruhatū” ti evaṁ vadeyyuṁ vā na vā vadeyyuṁ, etesaṁ vacanaṁ appamāṇaṁ, sabbatthā pi natthi nāsāya ruhanā, ahaṁ pana te nāsaṁ paṭicca na kiñci vadāmi, kevalaṁ yācāmi, tassa me dehi, samma, padumāni yācitoti.

Taṁ sutvā padumasaragopako: “Imehi dvīhi musāvādo kathito, tumhehi sabhāvo kathito, tumhākaṁ anucchavikāni padumānī” ti mahantaṁ padumakalāpaṁ ādāya tassa datvā attano padumasaram-eva gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā padumalābhī seṭṭhiputto aham-eva ahosin”-ti.

Padumajātakavaṇṇanā paṭhamā