Ja 262: Mudupāṇijātakavaṇṇanā

Pāṇi ce muduko cassā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi satthā dhammasabhaṁ ānītaṁ: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu, itthiyo nāmetā kilesavasena gamanato arakkhiyā, porāṇakapaṇḍitā pi attano dhītaraṁ rakkhituṁ nāsakkhiṁsu, pitarā hatthe gahetvā ṭhitāva pitaraṁ ajānāpetvā kilesavasena purisena saddhiṁ palāyī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṁ kāresi. So dhītarañca bhāgineyyañca dve pi antonivesane posento ekadivasaṁ amaccehi saddhiṁ nisinno: “Mamaccayena mayhaṁ bhāgineyyo rājā {2.324} bhavissati, dhītā pi me tassa aggamahesī bhavissatī” ti vatvā aparabhāge bhāgineyyassa vayappattakāle puna amaccehi saddhiṁ nisinno: “Mayhaṁ bhāgineyyassa aññassa rañño dhītaraṁ ānessāma, mayhaṁ dhītaram-pi aññasmiṁ rājakule dassāma, evaṁ no ñātakā bahutarā bhavissantī” ti āha. Amaccā sampaṭicchiṁsu.

Atha rājā bhāgineyyassa bahigehaṁ dāpesi, anto pavesanaṁ nivāresi. Te pana aññamaññaṁ paṭibaddhacittā ahesuṁ. Kumāro: “Kena nu kho upāyena rājadhītaraṁ bahi nīharāpeyyan”-ti cintento: “Atthi upāyo” ti dhātiyā lañjaṁ datvā: “Kiṁ, ayyaputta, kiccan”-ti vutte: “Amma, kathaṁ nu kho rājadhītaraṁ bahi kātuṁ okāsaṁ labheyyāmā” ti āha. “Rājadhītāya saddhiṁ kathetvā jānissāmī” ti. “Sādhu, ammā” ti. Sā gantvā: “Ehi, amma, sīse te ūkā gaṇhissāmī” ti taṁ nīcapīṭhake nisīdāpetvā sayaṁ ucce nisīditvā tassā sīsaṁ attano ūrūsu ṭhapetvā ūkā gaṇhayamānā rājadhītāya sīsaṁ nakhehi vijjhi. Rājadhītā: “Nāyaṁ attano nakhehi vijjhati, pitucchāputtassa me kumārassa nakhehi vijjhatī” ti ñatvā: “Amma, tvaṁ kumārassa santikaṁ agamāsī” ti pucchi. “Āma, ammā” ti. “Kiṁ tena sāsanaṁ kathitan”-ti? “Tava bahikaraṇūpāyaṁ pucchati, ammā” ti. Rājadhītā: “Paṇḍito honto jānissatī” ti paṭhamaṁ gāthaṁ bandhitvā: “Amma, imaṁ uggahetvā kumārassa kathehī” ti āha.

1. Pāṇi ce muduko cassa, nāgo cassa sukārito,
Andhakāro ca vasseyya, atha nūna tadā siyā ti.

Sā taṁ uggaṇhitvā kumārassa santikaṁ gantvā: “Amma, rājadhītā kimāhā” ti vutte: “Ayyaputta, aññaṁ kiñci avatvā imaṁ gāthaṁ {2.325} pahiṇī” ti taṁ gāthaṁ udāhāsi. Kumāro ca tassatthaṁ ñatvā: “Gaccha, ammā” ti taṁ uyyojesi.

Gāthāyattho: sace te ekissā cūḷupaṭṭhākāya mama hattho viya hattho mudu assa, yadi ca te āneñjakāraṇaṁ sukārito eko hatthī assa, yadi ca taṁ divasaṁ caturaṅgasamannāgato ativiya bahalo andhakāro assa, devo ca vasseyya. Atha nūna tadā siyā ti tādise kāle ime cattāro paccaye āgamma ekaṁsena te manorathassa matthakagamanaṁ siyāti.

Kumāro etamatthaṁ tathato ñatvā ekaṁ abhirūpaṁ muduhatthaṁ cūḷupaṭṭhākaṁ sajjaṁ katvā maṅgalahatthigopakassa lañjaṁ datvā hatthiṁ āneñjakāraṇaṁ kāretvā kālaṁ āgamento acchi.

Athekasmiṁ kāḷapakkhuposathadivase majjhimayāmasamanantare ghanakāḷamegho vassi. So: “Ayaṁ dāni rājadhītāya vuttadivaso” ti vāraṇaṁ abhiruhitvā muduhatthakaṁ cūḷupaṭṭhākaṁ hatthipiṭṭhe nisīdāpetvā gantvā rājanivesanassa ākāsaṅgaṇābhimukhe ṭhāne hatthiṁ mahābhittiyaṁ allīyāpetvā vātapānasamīpe temento aṭṭhāsi. Rājā pi dhītaraṁ rakkhanto aññattha sayituṁ na deti, attano santike cūḷasayane sayāpeti. Sāpi: “Ajja kumāro āgamissatī” ti ñatvā niddaṁ anokkamitvāva nipannā: “Tāta nhāyitukāmāmhī” ti āha. Rājā: “Ehi, ammā” ti taṁ hatthe gahetvā vātapānasamīpaṁ netvā: “Nhāyāhi, ammā” ti ukkhipitvā vātapānassa bahipasse pamukhe ṭhapetvā ekasmiṁ hatthe gahetvā aṭṭhāsi. Sā nhāyamānāva kumārassa hatthaṁ pasāresi, so tassā hatthato ābharaṇāni omuñcitvā upaṭṭhākāya hatthe piḷandhitvā taṁ ukkhipitvā rājadhītaraṁ nissāya pamukhe ṭhapesi {2.326}. Sā tassā hatthaṁ gahetvā pitu hatthe ṭhapesi, so tassā hatthaṁ gahetvā dhītu hatthaṁ muñci, sā itarasmā pi hatthā ābharaṇāni omuñcitvā tassā dutiyahatthe piḷandhitvā pitu hatthe ṭhapetvā kumārena saddhiṁ agamāsi. Rājā: “Dhītā yeva me” ti saññāya taṁ dārikaṁ nhānapariyosāne sirigabbhe sayāpetvā dvāraṁ pidhāya lañchetvā ārakkhaṁ datvā attano sayanaṁ gantvā nipajji.

So pabhātāya rattiyā dvāraṁ vivaritvā taṁ dārikaṁ disvā: “Kimetan”-ti pucchi. Sā tassā kumārena saddhiṁ gatabhāvaṁ kathesi. Rājā vippaṭisārī hutvā: “Hatthe gahetvā carantena pi mātugāmaṁ rakkhituṁ na sakkā, evaṁ arakkhiyā nāmitthiyo” ti cintetvā itarā dve gāthā avoca:

2. Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

3. Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā,
Jātavedo va saṁ ṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti nan-ti.

Tattha analā mudusambhāsā ti muduvacanena pi asakkuṇeyyā, neva sakkā saṇhavācāya saṅgaṇhitunti attho. Purisehi vā etāsaṁ na alanti analā. Mudusambhāsā ti hadaye thaddhe pi sambhāsāva mudu etāsanti mudusambhāsā. Duppūrā tā nadīsamā ti yathā nadī āgatāgatassa udakassa sandanato udakena duppūrā, evaṁ anubhūtānubhūtehi methunādīhi aparitussanato duppūrā. Tena vuttaṁ:

“Tiṇṇaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṁ karoti. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Methunasamāpattiyā ca vijāyanassa ca alaṅkārassa ca. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṁ karotī” ti.

Sīdantī ti aṭṭhasu mahānirayesu soḷasasu ussadanirayesu nimujjanti. Nan-ti nipātamattaṁ {2.327}. Viditvānā ti evaṁ jānitvā. Ārakā parivajjaye ti: “Etā itthiyo nāma methunadhammādīhi atittā kālaṁ katvā etesu nirayesu sīdanti, etā evaṁ attanā sīdamānā kassaññassa sukhāya bhavissantī” ti evaṁ ñatvā paṇḍito puriso dūrato va tā parivajjayeti dīpeti. Chandasā vā dhanena vā ti attano vā chandena ruciyā pemena, bhativasena laddhadhanena vā yaṁ purisaṁ etā itthiyo upasevanti bhajanti. Jātavedo ti aggi. So hi jātamatto va vediyati, vidito pākaṭo hotīti jātavedo. So yathā attano ṭhānaṁ kāraṇaṁ okāsaṁ anudahati, evametā pi yaṁ upasevanti, taṁ purisaṁ dhanayasasīlapaññāsamannāgatam-pi tesaṁ sabbesaṁ dhanādīnaṁ vināsanato puna tāya sampattiyā abhabbuppattikaṁ kurumānā khippaṁ anudahanti jhāpenti. Vuttam-pi cetaṁ:

Balavanto dubbalā honti, thāmavanto pi hāyare,
Cakkhumā andhakā honti, mātugāmavasaṁ gatā.

Guṇavanto nigguṇā honti, paññavanto pi hāyare,
Pamattā bandhane senti, mātugāmavasaṁ gatā.

Ajjhenañca tapaṁ sīlaṁ, saccaṁ cāgaṁ satiṁ matiṁ,
Acchindanti pamattassa, panthadūbhīva takkarā.

Yasaṁ kittiṁ dhitiṁ sūraṁ, bāhusaccaṁ pajānanaṁ,
Khepayanti pamattassa, kaṭṭhapuñjaṁva pāvako ti.

Evaṁ vatvā mahāsatto: “Bhāgineyyo pi mayāva posetabbo” ti mahantena sakkārena dhītaraṁ tasseva datvā taṁ oparajje patiṭṭhapesi. So pi mātulassa accayena rajje patiṭṭhahi.

Satthā imaṁ dhammadesenaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā rājā aham-eva ahosin”-ti.

Mudupāṇijātakavaṇṇanā dutiyā