Ja 263: Cūḷapalobhanajātakavaṇṇanā

Abhijjamāne {2.328} vārismin-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhum-eva ārabbha kathesi. Tañhi satthā dhammasabhaṁ ānītaṁ: “Saccaṁ kira, tvaṁ bhikkhu, ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu, itthiyo nāmetā porāṇake suddhasatte pi saṁkilesesun”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto rājā aputtako hutvā attano itthiyo: “Puttapatthanaṁ karothā” ti āha. Tā putte patthenti. Evaṁ addhāne gate bodhisatto brahmalokā cavitvā aggamahesiyā kucchismiṁ nibbatti. Taṁ jātamattaṁ nhāpetvā thaññapāyanatthāya dhātiyā adaṁsu. So pāyamāno rodati, atha naṁ aññissā adaṁsu. Mātugāmahatthagato neva tuṇhī hoti. Atha naṁ ekassa pādamūlikassa adaṁsu, tena gahitamatto yeva tuṇhī ahosi. Tato paṭṭhāya purisāva taṁ gahetvā caranti. Thaññaṁ pāyentā duhitvā vā pāyenti, sāṇiantarena vā thanaṁ mukhe ṭhapenti. Tenassa anitthigandhakumāro ti nāmaṁ kariṁsu. Tassa aparāparaṁ vaddhamānassa pi mātugāmaṁ nāma dassetuṁ na sakkā. Tenassa rājā visuṁ yeva nisajjādiṭṭhānāni jhānāgārañca kāresi.

So tassa soḷasavassikakāle cintesi: “mayhaṁ añño putto natthi, ayaṁ pana kumāro kāme na paribhuñjati, rajjam-pi na icchissati, dulladdho vata me putto” ti. Atha naṁ ekā naccagītavāditakusalā purise paricaritvā attano vase kātuṁ paṭibalā taruṇanāṭakitthī upasaṅkamitvā: “Deva, kiṁ nu cintesī” ti āha, rājā taṁ kāraṇaṁ ācikkhi. “Hotu, deva {2.329}, ahaṁ taṁ palobhetvā kāmarasaṁ jānāpessāmī” ti. “Sace me puttaṁ anitthigandhakumāraṁ palobhetuṁ sakkissasi, so rājā bhavissati, tvaṁ aggamahesī” ti. Sā: “Mameso bhāro, tumhe mā cintayitthā” ti vatvā ārakkhamanusse upasaṅkamitvā āha: “ahaṁ paccūsasamaye āgantvā ayyaputtassa sayanaṭṭhāne bahijhānāgāre ṭhatvā gāyissāmi. Sace so kujjhati, mayhaṁ katheyyātha, ahaṁ apagacchissāmi. Sace suṇāti, vaṇṇaṁ me katheyyāthā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchiṁsu.

Sā pi paccūsakāle tasmiṁ padese ṭhatvā tantissarena gītassaraṁ, gītassarena tantissaraṁ anatikkamitvā madhurena saddena gāyi, kumāro suṇanto va nipajji, punadivase ca āsannaṭṭhāne ṭhatvā gāyituṁ āṇāpesi, punadivase jhānāgāre ṭhatvā gāyituṁ āṇāpesi, punadivase attano samīpe ṭhatvāti evaṁ anukkameneva taṇhaṁ uppādetvā lokadhammaṁ sevitvā kāmarasaṁ ñatvā: “Mātugāmaṁ nāma aññesaṁ na dassāmī” ti asiṁ gahetvā antaravīthiṁ otaritvā purise anubandhanto vicari. Atha naṁ rājā gāhāpetvā tāya kumārikāya saddhiṁ nagarā nīharāpesi. Ubho pi araññaṁ pavisitvā adhogaṅgaṁ gantvā ekasmiṁ passe gaṅgaṁ, ekasmiṁ samuddaṁ katvā ubhinnamantare assamapadaṁ māpetvā vāsaṁ kappayiṁsu. Kumārikā paṇṇasālāyaṁ nisīditvā kandamūlādīni pacati, bodhisatto araññato phalāphalaṁ āharati.

Athekadivasaṁ tasmiṁ phalāphalatthāya gate samuddadīpakā eko tāpaso bhikkhācāratthāya ākāsena gacchanto dhūmaṁ disvā assamapade otari. Atha naṁ sā: “Nisīda, yāva paccatī” ti nisīdāpetvā itthikuttena palobhetvā jhānā cāvetvā brahmacariyamassa antaradhāpesi. So pakkhacchinnakāko viya hutvā {2.330} taṁ jahituṁ asakkonto sabbadivasaṁ tattheva ṭhatvā bodhisattaṁ āgacchantaṁ disvā vegena samuddābhimukho palāyi. Atha naṁ so: “Paccāmitto me ayaṁ bhavissatī” ti asiṁ gahetvā anubandhi. Tāpaso ākāse uppatanākāraṁ dassetvā samudde pati. Bodhisatto: “Esa tāpaso ākāsenāgato bhavissati, jhānassa parihīnattā samudde patito, mayā dānissa avassayena bhavituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā velante ṭhatvā imā gāthā avoca:

1. Abhijjamāne vārismiṁ, sayaṁ āgamma iddhiyā,
Missībhāvitthiyā gantvā, saṁsīdasi mahaṇṇave.

2. Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

3. Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā,
Jātavedo va saṁ ṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti nan-ti.

Tattha abhijjamāne vārismin-ti imasmiṁ udake acalamāne akampamāne udakaṁ anāmasitvā sayaṁ ākāseneva iddhiyā āgantvā. Missībhāvitthiyā ti lokadhammavasena itthiyā saddhiṁ missībhāvaṁ. Āvaṭṭanī mahāmāyā ti itthiyo nāmetā kāmāvaṭṭena āvaṭṭanato āvaṭṭanī, anantāhi itthimāyāhi samannāgatattā mahāmāyā nāma. Vuttañhetaṁ:

Māyā cetā marīcī ca, soko rogo cupaddavo,
Kharā ca bandhanā cetā, maccupāso guhāsayo,
Tāsu yo vissase poso, so naresu narādhamo ti. (Ja. 534.30).

Brahmacariyavikopanā ti seṭṭhacariyassa methunaviratibrahmacariyassa vikopanā. Sīdantī ti itthiyo nāmetā isīnaṁ brahmacariyavikopanena apāyesu sīdanti. Sesaṁ purimanayeneva yojetabbaṁ.

Etaṁ pana bodhisattassa vacanaṁ sutvā tāpaso samuddamajjhe ṭhito yeva naṭṭhajjhānaṁ puna uppādetvā ākāsena attano vasanaṭṭhānam-eva gato. Bodhisatto cintesi: “ayaṁ tāpaso evaṁ bhāriko samāno simbalitūlaṁ viya ākāsena gato, mayā pi iminā {2.331} viya jhānaṁ uppādetvā ākāsena carituṁ vaṭṭatī” ti. So assamaṁ gantvā taṁ itthiṁ manussapathaṁ netvā: “Gaccha, tvan”-ti uyyojetvā araññaṁ pavisitvā manuññe bhūmibhāge assamaṁ māpetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā kasiṇaparikammaṁ katvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā anitthigandhakumāro aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷapalobhanajātakavaṇṇanā tatiyā