Ja 265: Khurappajātakavaṇṇanā

Disvā khurappe ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ossaṭṭhavīriyo” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu, kasmā evaṁ tvaṁ niyyānikasāsane pabbajitvā vīriyaṁ ossaji, porāṇakapaṇḍitā aniyyānikaṭṭhāne pi vīriyaṁ kariṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ aṭavi-ārakkhakakule nibbattitvā vayappatto pañcapurisasataparivāro aṭavi-ārakkhakesu sabbajeṭṭhako hutvā aṭavimukhe ekasmiṁ gāme vāsaṁ kappesi. So bhatiṁ gahetvā manusse aṭaviṁ atikkāmeti. Athekasmiṁ divase bārāṇaseyyako satthavāhaputto pañcahi sakaṭasatehi taṁ gāmaṁ patvā taṁ pakkosāpetvā: “Samma, sahassaṁ gahetvā maṁ aṭaviṁ atikkāmehī” ti āha. So: “Sādhū” ti tassa hatthato sahassaṁ gaṇhi, bhatiṁ gaṇhanto yeva tassa jīvitaṁ pariccaji. So taṁ ādāya aṭaviṁ pāvisi, aṭavimajjhe pañcasatā corā uṭṭhahiṁsu, core disvāva sesapurisā urena nipajjiṁsu, ārakkhakajeṭṭhako eko va nadanto vagganto paharitvā pañcasate pi core palāpetvā satthavāhaputtaṁ sotthinā kantāraṁ tāresi.

Satthavāhaputto parakantāre satthaṁ nivesetvā {2.336} ārakkhakajeṭṭhakaṁ nānaggarasabhojanaṁ bhojetvā sayam-pi bhuttapātarāso sukhanisinno tena saddhiṁ sallapanto: “Samma, tathādāruṇānaṁ corānaṁ āvudhāni gahetvā avattharaṇakāle kena nu kho te kāraṇena cittutrāsamattam-pi na uppannan”-ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote,
Tasmiṁ bhayasmiṁ maraṇe viyūḷhe, kasmā nu te nāhu chambhitattan-ti.

Tattha dhanuveganunne ti dhanuvegena vissaṭṭhe. Khagge gahīte ti tharudaṇḍehi sugahite khagge. Maraṇe viyūḷhe ti maraṇe paccupaṭṭhite. Kasmā nu te nāhū ti kena nu kho kāraṇena nāhosi. Chambhitattan-ti sarīracalanaṁ.

Taṁ sutvā ārakkhakajeṭṭhako itarā dve gāthā abhāsi:

2. Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote,
Tasmiṁ bhayasmiṁ maraṇe viyūḷhe, vedaṁ alatthaṁ vipulaṁ uḷāraṁ.

3. So vedajāto ajjhabhaviṁ amitte, pubbeva me jīvitamāsi cattaṁ,
Na hi jīvite ālayaṁ kubbamāno, sūro kayirā sūrakiccaṁ kadācī ti.

Tattha vedaṁ alatthan-ti tuṭṭhiñceva somanassañca paṭilabhiṁ. Vipulan-ti bahuṁ. Uḷāran-ti uttamaṁ. Ajjhabhavin-ti jīvitaṁ pariccajitvā abhibhaviṁ. Pubbeva me jīvitamāsi cattan-ti mayā pubbeva tava hatthato bhatiṁ gaṇhanteneva jīvitaṁ cattamāsi. Na hi jīvite ālayaṁ kubbamāno ti jīvitasmiñhi nikantiṁ kurumāno purisakiccaṁ kadāci pi na karoti.

Evaṁ {2.337} so saravasse vassante jīvitanikantiyā vissaṭṭhattā attanā sūrakiccassa katabhāvaṁ ñāpetvā satthavāhaputtaṁ uyyojetvā sakagāmam-eva paccāgantvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhahi. “Tadā ārakkhakajeṭṭhako aham-eva ahosin”-ti.

Khurappajātakavaṇṇanā pañcamā