Ja 266: Vātaggasindhavajātakavaṇṇanā

Yenāsi kisiyā paṇḍū ti idaṁ satthā jetavane viharanto sāvatthiyaṁ aññataraṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kirekā abhirūpā itthī ekaṁ abhirūpaṁ kuṭumbikaṁ disvā paṭibaddhacittā ahosi, sakalasarīraṁ jhāyamāno viyassā abbhantare kilesaggi uppajji. Sā neva kāyassādaṁ labhi, na cittassādaṁ, bhattampissā na rucci, kevalaṁ mañcakaaṭaniṁ gahetvā nipajji. Atha naṁ upaṭṭhāyikā ca sahāyikā ca pucchiṁsu: “kiṁ nu kho tvaṁ kampamānacittā aṭaniṁ gahetvā nipannā, kiṁ te aphāsukan”-ti. Sā ekaṁ dve vāre akathetvā punappunaṁ vuccamānā tamatthaṁ ārocesi. Atha naṁ tā samassāsetvā: “Tvaṁ mā cintayi, mayaṁ taṁ ānessāmā” ti vatvā gantvā kuṭumbikena saddhiṁ mantesuṁ, so paṭikkhipitvā punappunaṁ vuccamāno adhivāsesi. Tā: “Asukadivase asukavelāyaṁ āgacchā” ti paṭiññaṁ gahetvā gantvā tassā ārocesuṁ. Sā attano sayanagabbhaṁ sajjetvā attānaṁ alaṅkaritvā sayanapiṭṭhe nisinnā tasmiṁ āgantvā sayanekadese nisinne cintesi: “sacāhaṁ imassa {2.338} garukaṁ akatvā idāneva okāsaṁ karissāmi, issariyaṁ me parihāyissati, āgatadivase yeva okāsakaraṇaṁ nāma akāraṇaṁ, ajja na maṅkuṁ katvā aññasmiṁ divase okāsaṁ karissāmī” ti. Atha naṁ hatthagahaṇādivasena keḷiṁ kātuṁ āraddhaṁ hatthe gahetvā: “Apehi apehi, na me tayā attho” ti nibbhacchesi. So osakkitvā lajjito uṭṭhāya attano geham-eva gato.

Itarā itthiyo tāya tathā katabhāvaṁ ñatvā kuṭumbike nikkhante taṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: “tvaṁ etasmiṁ paṭibaddhacittā āhāraṁ paṭikkhipitvā nipajji, atha naṁ mayaṁ punappunaṁ yācitvā ānayimha, tassa kasmā okāsaṁ na akāsī” ti. Sā tamatthaṁ ārocesi. Itarā: “Tena hi paññāyissasī” ti vatvā pakkamiṁsu. Kuṭumbiko puna nivattitvā pi na olokesi. Sā taṁ alabhamānā nirāhārā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Kuṭumbiko tassā matabhāvaṁ ñatvā bahuṁ mālāgandhavilepanaṁ ādāya jetavanaṁ gantvā satthāraṁ pūjetvā ekamantaṁ nisīditvā satthārā ca: “Kiṁ nu kho, upāsaka, na paññāyasī” ti pucchite tamatthaṁ ārocetvā: “Svāhaṁ, bhante, ettakaṁ kālaṁ lajjāya buddhupaṭṭhānaṁ nāgato” ti āha. Satthā: “Na, upāsaka, idānevesā kilesavasena taṁ pakkosāpetvā āgatakāle taṁ okāsaṁ akatvā lajjāpesi, pubbe pi pana paṇḍitesu paṭibaddhacittā hutvā pakkosāpetvā āgatakāle okāsaṁ akatvā kilametvāva uyyojesī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sindhavakule nibbattitvā vātaggasindhavo nāma hutvā tassa maṅgalaasso ahosi. Assagopakā taṁ netvā gaṅgāyaṁ nhāpenti. Atha naṁ bhaddalī nāma gadrabhī disvā paṭibaddhacittā hutvā kilesavasena kampamānā neva tiṇaṁ khādi {2.339}, na udakaṁ pivi, parisussitvā kisā aṭṭhicammamattā ahosi. Atha naṁ putto gadrabhapotako mātaraṁ parisussamānaṁ disvā: “Kiṁ nu kho tvaṁ, amma, neva tiṇaṁ khādasi, na udakaṁ pivasi, parisussitvā tattha tattha kampamānā nipajjasi, kiṁ te aphāsukan”-ti pucchi. Sā akathetvā punappunaṁ vuccamānā tamatthaṁ kathesi. Atha naṁ putto samassāsetvā: “Amma, mā cintayi, ahaṁ taṁ ānessāmī” ti vatvā vātaggasindhavassa nhāyituṁ āgatakāle taṁ upasaṅkamitvā: “Tāta, mayhaṁ mātā tumhesu paṭibaddhacittā nirāhārā sussitvā marissati, jīvitadānamassā dethā” ti āha. “Sādhu, tāta, dassāmi, assagopakā maṁ nhāpetvā thokaṁ gaṅgātīre vicaraṇatthāya vissajjenti, tvaṁ mātaraṁ gahetvā taṁ padesaṁ ehī” ti. So gantvā mātaraṁ ānetvā tasmiṁ padese vissajjetvā ekamantaṁ paṭicchanno aṭṭhāsi.

Assagopakā pi vātaggasindhavaṁ tasmiṁ ṭhāne vissajjesuṁ. So taṁ gadrabhiṁ oloketvā upasaṅkami. Atha sā gadrabhī tasmiṁ upasaṅkamitvā attano sarīraṁ upasiṅghamāne: “Sacāhaṁ garuṁ akatvā āgatakkhaṇe yevassa okāsaṁ karissāmi, evaṁ me yaso ca issariyañca parihāyissati, anicchamānā viya bhavituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā sindhavassa heṭṭhāhanuke pādena paharitvā palāyi, dantamūlamassa bhijjitvā gatakālo viya ahosi. Vātaggasindhavo: “Ko me etāya attho” ti {2.340} lajjito tato va palāyi. Sā vippaṭisārinī hutvā tattheva patitvā socamānā nipajji.

Atha naṁ putto upasaṅkamitvā pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yenāsi kisiyā paṇḍu, yena bhattaṁ na ruccati,
Ayaṁ so āgato bhattā, kasmā dāni palāyasī ti.

Tattha yenā ti tasmiṁ paṭibaddhacittatāya yena kāraṇabhūtena.

Puttassa vacanaṁ sutvā gadrabhī dutiyaṁ gāthamāha.

2. Sace panādikeneva, santhavo nāma jāyati,
Yaso hāyati itthīnaṁ, tasmā tāta palāyahan-ti.

Tattha ādikenevā ti ādito va paṭhamam-eva. Santhavo ti methunadhammasaṁyogavasena mittasanthavo. Yaso hāyati itthīnanti, tāta, itthīnañhi garukaṁ akatvā ādito va santhavaṁ kurumānānaṁ yaso hāyati, issariyagabbitabhāvo parihāyatīti.

Evaṁ sā itthīnaṁ sabhāvaṁ puttassa kathesi.

Tatiyagāthaṁ pana satthā abhisambuddho hutvā āha:

3. Yasassinaṁ kule jātaṁ, āgataṁ yā na icchati,
Socati cirarattāya, vātaggamiva bhaddalī ti.

Tattha yasassinan-ti yasasampannaṁ. Yā na icchatī ti yā itthī tathārūpaṁ purisaṁ na icchati. Cirarattāyā ti cirarattaṁ, dīghamaddhānanti attho.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā gadrabhī sā itthī ahosi, vātaggasindhavo pana aham-eva ahosin”-ti.

Vātaggasindhavajātakavaṇṇanā chaṭṭhā