Ja 268: Ārāmadūsakajātakavaṇṇanā

Yo ve sabbasametānan-ti idaṁ satthā dakkhiṇāgirijanapade aññataraṁ uyyānapālaputtaṁ ārabbha kathesi. Satthā kira vutthavasso jetavanā nikkhamitvā dakkhiṇāgirijanapade cārikaṁ cari. Atheko upāsako buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ nimantetvā uyyāne nisīdāpetvā yāgukhajjakehi santappetvā: “Ayyā, uyyānacārikaṁ caritukāmā iminā uyyānapālena saddhiṁ carantū” ti vatvā: “Ayyānaṁ phalāphalāni dadeyyāsī” ti uyyānapālaṁ āṇāpesi. Bhikkhū caramānā ekaṁ chiddaṭṭhānaṁ disvā: “Idaṁ ṭhānaṁ chiddaṁ viraḷarukkhaṁ, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti pucchiṁsu. Atha nesaṁ uyyānapālo ācikkhi: “eko kira uyyānapālaputto uparopakesu udakaṁ āsiñcanto ‘mūlappamāṇena āsiñcissāmī’ ti uppāṭetvā mūlappamāṇena udakaṁ āsiñci, tena taṁ ṭhānaṁ chiddaṁ jātan”-ti. Bhikkhū satthu santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesuṁ. Satthā: “Na, bhikkhave, idāneva pubbe pi so kumārako ārāmadūsakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ vissasene nāma raññe rajjaṁ kārente ussave ghuṭṭhe uyyānapālo: “Ussavaṁ kīḷissāmī” ti uyyānavāsino makkaṭe āha: “idaṁ uyyānaṁ tumhākaṁ bahūpakāraṁ, ahaṁ sattāhaṁ ussavaṁ kīḷissāmi, tumhe satta divase uparopakesu udakaṁ āsiñcathā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchiṁsu. So tesaṁ cammaghaṭake datvā pakkāmi. Makkaṭā udakaṁ āsiñcantā uparopakesu āsiñciṁsu. Atha ne makkaṭajeṭṭhako āha: “āgametha tāva, udakaṁ nāma sabbakālaṁ dullabhaṁ, taṁ rakkhitabbaṁ, uparopake uppāṭetvā mūlappamāṇaṁ {2.346} ñatvā dīghamūlakesu bahuṁ, rassamūlakesu appaṁ udakaṁ siñcituṁ vaṭṭatī” ti. Te: “Sādhū” ti vatvā ekacce uparopake uppāṭetvā gacchanti, ekacce te ropetvā udakaṁ siñcanti.

Tasmiṁ kāle bodhisatto bārāṇasiyaṁ ekassa kulassa putto ahosi, so kenacideva karaṇīyena uyyānaṁ gantvā te makkaṭe tathā karonte disvā: “Ko tumhe evaṁ kāretī” ti pucchitvā: “Vānarajeṭṭhako” ti vutte: “Jeṭṭhakassa tāva vo ayaṁ paññā, tumhākaṁ pana kīdisī bhavissatī” ti tamatthaṁ pakāsento imaṁ paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yo ve sabbasametānaṁ, ahuvā seṭṭhasammato,
Tassāyaṁ edisī paññā, kim-eva itarā pajā ti.

Tattha sabbasametānan-ti imesaṁ sabbesaṁ samānajātīnaṁ. Ahuvā ti ahosi. Kim-eva itarā pajā ti yā itarā etesu lāmikā pajā, kīdisā nu kho tassā paññāti.

Tassa kathaṁ sutvā vānarā dutiyaṁ gāthamāhaṁsu:

2. Evam-eva tuvaṁ brahme, anaññāya vinindasi,
Kathaṁ mūlaṁ adisvāna, rukkhaṁ jaññā patiṭṭhitan-ti.

Tattha brahme ti ālapanamattaṁ. Ayaṁ panettha saṅkhepattho: tvaṁ, bho purisa, kāraṇākāraṇaṁ ajānitvā evam-eva amhe vinindasi, rukkhaṁ nāma: “Gambhīre patiṭṭhito vā esa, na vā” ti mūlaṁ anuppāṭetvā kathaṁ ñātuṁ sakkā, tena mayaṁ uppāṭetvā mūlappamāṇena udakaṁ āsiñcāmāti.

Taṁ sutvā bodhisatto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Nāhaṁ tumhe vinindāmi, ye caññe vānarā vane,
Vissaseno va gārayho, yassatthā rukkharopakā ti.

Tattha vissaseno va gārayho ti bārāṇasirājā vissaseno yeva ettha garahitabbo. Yassatthā rukkharopakā ti yassatthāya tumhādisā rukkharopakā jātāti.

Satthā {2.347} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā vānarajeṭṭhako ārāmadūsakakumāro ahosi, paṇḍitapuriso pana aham-eva ahosin”-ti.

Ārāmadūsakajātakavaṇṇanā aṭṭhamā