Ja 269: Sujātajātakavaṇṇanā

Na hi vaṇṇena sampannā ti idaṁ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikassa suṇisaṁ dhanañcayaseṭṭhidhītaraṁ visākhāya kaniṭṭhabhaginiṁ sujātaṁ ārabbha kathesi. Sā kira mahantena yasena anāthapiṇḍikassa gharaṁ pūrayamānā pāvisi, “mahākulassa dhītā ahan”-ti mānathaddhā ahosi kodhanā caṇḍī pharusā, sassusasurasāmikavattāni na karoti, gehajanaṁ tajjentī paharantī carati. Athekadivasaṁ satthā pañcahi bhikkhusatehi parivuto anāthapiṇḍikassa gehaṁ gantvā nisīdi. Mahāseṭṭhi dhammaṁ suṇanto va bhagavantaṁ upanisīdi, tasmiṁ khaṇe sujātā dāsakammakarehi saddhiṁ kalahaṁ karoti. Satthā dhammakathaṁ ṭhapetvā: “Kiṁ saddo eso” ti āha. Esā, bhante, kulasuṇhā agāravā, nevassā sassusasurasāmikavattaṁ atthi, assaddhā appasannā ahorattaṁ kalahaṁ kurumānā vicaratīti. Tena hi naṁ pakkosathāti. Sā āgantvā vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Atha naṁ satthā: “Sattimā, sujāte, purisassa bhariyā, tāsaṁ tvaṁ katarā” ti pucchi. “Bhante, nāhaṁ saṁkhittena kathitassa atthaṁ ājānāmi, vitthārena me kathethā” ti. Satthā: “Tena hi ohitasotā suṇohī” ti vatvā imā gāthā abhāsi:

“Paduṭṭhacittā ahitānukampinī, aññesu rattā atimaññate patiṁ,
Dhanena kītassa vadhāya ussukā; Yā evarūpā purisassa bhariyā,
Vadhakā ca bhariyā ti ca sā pavuccati. [1]

“Yaṁ itthiyā vindati sāmiko dhanaṁ, sippaṁ vaṇijjañca kasiṁ adhiṭṭhahaṁ,
Appam-pi {2.348} tassa apahātumicchati; Yā evarūpā purisassa bhariyā,
Corī ca bhariyā ti ca sā pavuccati. [2]

“Akammakāmā alasā mahagghasā, pharusā ca caṇḍī ca duruttavādinī,
Uṭṭhāyakānaṁ abhibhuyya vattati; Yā evarūpā purisassa bhariyā,
Ayyā ca bhariyā ti ca sā pavuccati. [3]

“Yā sabbadā ho ti hitānukampinī, mātāva puttaṁ anurakkhate patiṁ,
Tato dhanaṁ sambhatamassa rakkhati; Yā evarūpā purisassa bhariyā,
Mātā ca bhariyā ti ca sā pavuccati. [4]

“Yathā pi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhakā, sagāravā ho ti sakamhi sādhike,
Hirīmanā bhattu vasānuvattinī; Yā evarūpā purisassa bhariyā,
Bhaginī ca bhariyā ti ca sā pavuccati. [5]

“Yācīdha disvāna patiṁ pamodati, sakhī sakhāraṁva cirassamāgataṁ,
Koleyyakā sīlavatī patibbatā; Yā evarūpā purisassa bhariyā,
Sakhī ca bhariyā ti ca sā pavuccati. [6]

“Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā, aduṭṭhacittā patino titikkhati,
Akkodhanā bhattu vasānuvattinī; Yā evarūpā purisassa bhariyā,
Dāsī ca bhariyā ti ca sā pavuccati”. (AN. 7.63); [7]

Imā {2.349} kho, sujāte, purisassa satta bhariyā. Tāsu vadhakasamā corīsamā ayyasamā ti imā tisso niraye nibbattanti, itarā catasso nimmānaratidevaloke.

Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati, corīti ayyāti ca yā pavuccati,
Dussīlarūpā pharusā anādarā, kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti tā.

Yācīdha mātā bhaginī sakhīti ca, dāsīti bhariyāti ca yā pavuccati,
Sīle ṭhitattā cirarattasaṁvutā, kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti tā ti. (AN. 7.63).

Evaṁ satthari imā satta bhariyā dassente yeva sujātā sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Sujāte, tvaṁ imāsaṁ sattannaṁ bhariyānaṁ katarā” ti vutte: “Dāsisamā ahaṁ, bhante” ti vatvā tathāgataṁ vanditvā khamāpesi. Iti satthā sujātaṁ gharasuṇhaṁ ekovādeneva dametvā katabhattakicco jetavanaṁ gantvā bhikkhusaṅghena vatte dassite gandhakuṭiṁ pāvisi. Dhammasabhāyam-pi kho, bhikkhū, satthu guṇakathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, ekovādeneva satthā sujātaṁ gharasuṇhaṁ dametvā sotāpattiphale patiṭṭhāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi mayā sujātā ekovādeneva damitā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṁ nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena samena rajjaṁ kāresi. Tassa mātā kodhanā ahosi caṇḍā pharusā akkosikā paribhāsikā. So mātu ovādaṁ dātukāmo pi: “Avatthukaṁ kathetuṁ na yuttan”-ti tassā anusāsanatthaṁ ekaṁ upamaṁ olokento carati. Athekadivasaṁ uyyānaṁ agamāsi, mātā pi puttena saddhiṁ yeva agamāsi {2.350}. Atha antarāmagge kikī sakuṇo viravi, bodhisattaparisā taṁ saddaṁ sutvā kaṇṇe pidahitvā: “Ambho, caṇḍavāce pharusavāce mā saddamakāsī” ti āha. Bodhisatte pana nāṭakaparivārite mātarā saddhiṁ uyyāne vicarante ekasmiṁ supupphitasālarukkhe nilīnā ekā kokilā madhurena sarena vassi. Mahājano tassā saddena sammatto hutvā añjaliṁ paggahetvā: “Saṇhavāce sakhilavāce muduvāce vassa vassā” ti gīvaṁ ukkhipitvā ohitasoto olokento aṭṭhāsi.

Atha mahāsatto tāni dve kāraṇāni disvā: “Idāni mātaraṁ saññāpetuṁ sakkhissāmī” ti cintetvā: “Amma, antarāmagge kikīsaddaṁ sutvā mahājano ‘mā saddamakāsi, mā saddamakāsī’ ti kaṇṇe pidahi, pharusavācā nāma na kassaci piyā” ti vatvā imā gāthā avoca:

1. Na hi vaṇṇena sampannā, mañjukā piyadassanā,
Kharavācā piyā honti, asmiṁ loke paramhi ca.

2. Nanu passasimaṁ kāḷiṁ, dubbaṇṇaṁ tilakāhataṁ,
Kokilaṁ saṇhabhāṇena, bahūnaṁ pāṇinaṁ piyaṁ.

3. Tasmā sakhilavācassa, mantabhāṇī anuddhato,
Atthaṁ dhammañca dīpeti, madhuraṁ tassa bhāsitan-ti.

Tāsaṁ ayamattho: amma, ime sattā piyaṅgusāmādinā sarīravaṇṇena samannāgatā kathānigghosassa madhuratāya mañjukā, abhirūpatāya piyadassanā samānā pi antamaso mātāpitaro pi akkosaparibhāsādivasena pavattāya kharavācāya samannāgatattā kharavācā imasmiñca parasmiñca loke piyā nāma na honti antarāmagge kharavācā kikī viya, saṇhabhāṇino pana maṭṭhāya madhurāya vācāya samannāgatā virūpā pi piyā honti. Tena taṁ vadāmi: nanu passasi tvaṁ imaṁ kāḷiṁ dubbaṇṇaṁ sarīravaṇṇato pi kāḷatarehi tilakehi {2.351} āhataṁ kokilaṁ, yā evaṁ dubbaṇṇā samānā pi saṇhabhāsanena bahūnaṁ piyā jātā. Iti yasmā kharavāco satto loke mātāpitūnam-pi appiyo, tasmā bahujanassa piyabhāvaṁ icchanto poso sakhilavāco saṇhamaṭṭhamuduvāco assa. Paññāsaṅkhātāya mantāya paricchinditvā vacanato mantabhāṇī, vinā uddhaccena pamāṇayuttasseva kathanato anuddhato. Yo hi evarūpo puggalo pāḷiñca atthañca dīpeti, tassa bhāsitaṁ kāraṇasannissitaṁ katvā paraṁ anakkosetvā kathitatāya madhuranti.

Evaṁ bodhisatto imāhi tīhi gāthāhi mātu dhammaṁ desetvā mātaraṁ saññāpesi, sā tato paṭṭhāya ācārasampannā ahosi. Bodhisatto pi mātaraṁ ekovādena nibbisevanaṁ katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā bārāṇasirañño mātā sujātā ahosi, rājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Sujātajātakavaṇṇanā navamā