Ja 272: Byagghajātakavaṇṇanā

Yena {2.356} mittena saṁsaggā ti idaṁ satthā jetavane viharanto kokālikaṁ ārabbha kathesi. Kokālikavatthu terasakanipāte takkāriyajātake (Ja. 481) āvi bhavissati.

Ekasmiñhi antovasse dve aggasāvakā gaṇaṁ pahāya vivittāvāsaṁ vasitukāmā satthāraṁ āpucchitvā kokālikaraṭṭhe kokālikassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā taṁ evamāhaṁsu: “Āvuso kokālika, taṁ {4.243} nissāya amhākaṁ, amhe ca nissāya tava phāsuvihāro bhavissati, imaṁ temāsaṁ idha vaseyyāmā” ti. “Ko panāvuso, maṁ nissāya tumhākaṁ phāsuvihāro” ti. Sace tvaṁ āvuso: “Dve aggasāvakā idha viharantī” ti kassaci nāroceyyāsi, mayaṁ sukhaṁ vihareyyāma, ayaṁ taṁ nissāya amhākaṁ phāsuvihāroti. “Atha tumhe nissāya mayhaṁ ko phāsuvihāro” ti? “Mayaṁ tuyhaṁ antotemāsaṁ dhammaṁ vācessāma, dhammakathaṁ kathessāma, esa tuyhaṁ amhe nissāya phāsuvihāro” ti. “Vasathāvuso, yathājjhāsayenā” ti. So tesaṁ patirūpaṁ senāsanaṁ adāsi. Te phalasamāpattisukhena sukhaṁ vasiṁsu. Koci nesaṁ tattha vasanabhāvaṁ na jānāti.

Te vutthavassā pavāretvā: “Āvuso, taṁ nissāya sukhaṁ vutthāmha, satthāraṁ vandituṁ gacchāmā” ti taṁ āpucchiṁsu. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā te ādāya dhuragāme piṇḍāya cari. Therā katabhattakiccā gāmato nikkhamiṁsu. Kokāliko te uyyojetvā nivattitvā manussānaṁ ārocesi: “Upāsakā, tumhe tiracchānasadisā, dve aggasāvake temāsaṁ dhuravihāre vasante na jānittha, idāni te gatā” ti. Manussā: “Kasmā pana, bhante, amhākaṁ nārocitthā” ti vatvā bahuṁ sappitelādibhesajjañceva vatthacchādanañca gahetvā there upasaṅkamitvā vanditvā: “Khamatha no, bhante, mayaṁ tumhākaṁ aggasāvakabhāvaṁ na jānāma, ajja no kokālikabhadantassa vacanena ñātā, amhākaṁ anukampāya imāni bhesajjavatthacchādanāni gaṇhathā” ti āhaṁsu.

Kokāliko: “Therā appicchā santuṭṭhā, imāni vatthāni attanā aggahetvā mayhaṁ dassantī” ti cintetvā upāsakehi saddhiṁ yeva therānaṁ santikaṁ gato. Therā bhikkhuparipācitattā tato kiñci neva attanā gaṇhiṁsu, na kokālikassa dāpesuṁ. Upāsakā: “Bhante, idāni agaṇhantā puna amhākaṁ anukampāya idha āgaccheyyāthā” ti yāciṁsu. Therā anadhivāsetvā satthu santikaṁ agamiṁsu. Kokāliko: “Ime therā attanā agaṇhantā mayhaṁ na dāpesun”-ti āghātaṁ bandhi. Therā pi satthu santike thokaṁ vasitvā attano parivāre pañcabhikkhusate ca ādāya bhikkhusahassena saddhiṁ cārikaṁ caramānā kokālikaraṭṭhaṁ pattā. Te upāsakā paccuggamanaṁ katvā there ādāya tam-eva vihāraṁ netvā devasikaṁ mahāsakkāraṁ kariṁsu. Pahutaṁ bhesajjavatthacchādanaṁ {4.244} uppajji, therehi saddhiṁ āgatabhikkhū cīvarāni vicārentā saddhiṁ āgatānaṁ bhikkhūnaññeva denti, kokālikassa na denti, therā pi tassa na dāpenti. Kokāliko cīvaraṁ alabhitvā: “Pāpicchā sāriputtamoggallānā, pubbe dīyamānaṁ lābhaṁ aggahetvā idāni gaṇhanti, pūretuṁ na sakkā, aññe na olokentī” ti there akkosati paribhāsati. Therā: “Ayaṁ amhe nissāya akusalaṁ pasavatī” ti saparivārā nikkhamitvā: “Aññaṁ, bhante, katipāhaṁ vasathā” ti manussehi yāciyamānā pi nivattituṁ na icchiṁsu.

Atheko daharo bhikkhu āha: “upāsakā, kathaṁ therā vasissanti, tumhākaṁ kulūpako thero idha imesaṁ vāsaṁ na sahatī” ti. Te tassa santikaṁ gantvā: “Bhante, tumhe kira therānaṁ idha vāsaṁ na sahatha, gacchatha ne khamāpetvā nivattetha, sace na nivattetha, palāyitvā aññattha vasathā” ti āhaṁsu.

Kokāliko pana: “Sāriputtamoggallāne gahetvā āgamissāmī” ti kokālikaraṭṭhato jetavanaṁ āgantvā satthāraṁ vanditvā there upasaṅkamitvā: “Āvuso, kokālikaraṭṭhavāsino manussā tumhe pakkosanti, etha gacchāmā” ti āha. “Gaccha tvaṁ, āvuso, na mayaṁ āgacchāmā” ti. So therehi paṭikkhitto sayam-eva agamāsi. Atha bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, kokāliko sāriputtamoggallānehi sahā pi vinā pi vattituṁ na sakkoti, saṁyogam-pi na sahati, viyogam-pi na sahatī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi kokāliko sāriputtamoggallānehi neva saha, na vinā vattituṁ sakkotī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto aññatarasmiṁ araññāyatane rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tassa vimānato avidūre aññatarasmiṁ vanappatijeṭṭhake aññā rukkhadevatā vasati. Tasmiṁ vanasaṇḍe sīho ca byaggho ca vasanti. Tesaṁ bhayena koci tattha na khettaṁ karoti, na rukkhaṁ chindati, nivattitvā oloketuṁ samattho nāma natthi. Te pana sīhabyagghā nānappakāre mige vadhitvā khādanti, khāditāvasesaṁ tattheva pahāya gacchanti. Tena so vanasaṇḍo asucikuṇapagandho hoti. Atha itarā rukkhadevatā andhabālā kāraṇākāraṇaṁ ajānamānā ekadivasaṁ bodhisattaṁ āha: “samma, ete no sīhabyagghe nissāya vanasaṇḍo asucikuṇapagandho jāto, ahaṁ ete palāpemī” ti. Bodhisatto: “Samma, ime dve nissāya amhākaṁ vimānāni {2.357} rakkhiyanti, etesu palāyantesu vimānāni no vinassissanti, sīhabyagghānaṁ padaṁ apassantā manussā sabbaṁ vanaṁ chinditvā ekaṅgaṇaṁ katvā khettāni karissanti, mā te evaṁ ruccī” ti vatvā purimā dve gāthā avoca:

1. Yena mittena saṁsaggā, yogakkhemo vihiyyati,
Pubbevajjhābhavaṁ tassa, rakkhe akkhīva paṇḍito.

2. Yena mittena saṁsaggā, yogakkhemo pavaḍḍhati,
Kareyyattasamaṁ vuttiṁ, sabbakiccesu paṇḍito ti.

Tattha yena mittena saṁsaggā ti yena pāpamittena saddhiṁ saṁsaggahetu saṁsaggakāraṇā, yena saddhiṁ dassanasaṁsaggo savanasaṁsaggo kāyasaṁsaggo samullapanasaṁsaggo paribhogasaṁsaggoti imassa pañcavidhassa saṁsaggassa katattā ti attho. Yogakkhemo ti kāyacittasukhaṁ. Tañhi dukkhayogato khemattā idha yogakkhemoti adhippetaṁ. Vihiyyatī ti parihāyati. Pubbevajjhābhavaṁ tassa, rakkhe akkhīva paṇḍito ti tassa pāpamittassa ajjhābhavaṁ tena abhibhavitabbaṁ attano lābhayasajīvitaṁ, yathā naṁ so na ajjhābhavati, tathā paṭhamataram-eva attano akkhī viya paṇḍito puriso rakkheyya.

Dutiyagāthāya yenā ti yena kalyāṇamittena saha saṁsaggakāraṇā. Yogakkhemo pavaḍḍhatī ti kāyacittasukhaṁ vaḍḍhati. Kareyyattasamaṁ vuttin-ti tassa kalyāṇamittassa sabbakiccesu paṇḍito puriso yathā attano jīvitavuttiñca upabhogaparibhogavuttiñca karoti, evametaṁ sabbaṁ kareyya, adhikam-pi kareyya, hīnaṁ pana na kareyyāti.

Evaṁ bodhisattena kāraṇe kathite pi sā bāladevatā anupadhāretvā ekadivasaṁ bheravarūpārammaṇaṁ dassetvā te sīhabyagghe palāpesi. Manussā tesaṁ padavalañjaṁ adisvā: “Sīhabyagghā aññaṁ vanasaṇḍaṁ gatā” ti ñatvā vanasaṇḍassa ekapassaṁ chindiṁsu. Devatā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā {2.358} “ahaṁ, samma, tava vacanaṁ akatvā te palāpesiṁ, idāni tesaṁ gatabhāvaṁ ñatvā manussā vanasaṇḍaṁ chindanti, kiṁ nu kho kātabban”-ti vatvā: “Idāni te asukavanasaṇḍe nāma vasanti, gantvā te ānehī” ti vuttā tattha gantvā tesaṁ purato ṭhatvā añjaliṁ paggayha tatiyaṁ gāthamāha.

3. Etha byagghā nivattavho, paccupetha mahāvanaṁ,
Mā vanaṁ chindi nibyagghaṁ, byagghā māhesu nibbanā ti.

Tattha byagghā ti ubho pi te byagghanāmenevālapantī āha. Nivattavho ti nivattatha. Paccupetha mahāvanan-ti taṁ mahāvanaṁ paccupetha puna upagacchatha, ayam-eva vā pāṭho. Mā vanaṁ chindi nibyagghan-ti amhākaṁ vasanakavanasaṇḍaṁ idāni tumhākaṁ abhāvena nibyagghaṁ manussā mā chindiṁsu. Byagghā māhesu nibbanā ti tumhādisā ca byaggharājāno attano vasanaṭṭhānā palāyitattā nibbanā vasanaṭṭhānabhūtena vanena virahitā mā ahesuṁ.

Te evaṁ tāya devatāya yāciyamānāpi: “Gaccha tvaṁ, na mayaṁ āgamissāmā” ti paṭikkhipiṁsu yeva. Devatā ekikāva vanasaṇḍaṁ paccāgañchi. Manussā pi katipāheneva sabbaṁ vanaṁ chinditvā khettāni karitvā kasikammaṁ kariṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā apaṇḍitā devatā kokāliko ahosi, sīho sāriputto, byaggho moggallāno, paṇḍitadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Byagghajātakavaṇṇanā dutiyā