Ja 273: Kacchapajātakavaṇṇanā

Ko {2.359} nu uddhitabhattovā ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarājassa dvinnaṁ mahāmattānaṁ kalahavūpasamanaṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu dukanipāte kathitam-eva.

Kosalarañño kira sevakā seṇipamukhā dve mahāmattā aññamaññaṁ diṭṭhaṭṭhāne kalahaṁ karonti, tesaṁ veribhāvo sakalanagare pākaṭo jāto. Te neva rājā, na ñātimittā samagge kātuṁ sakkhiṁsu. Athekadivasaṁ satthā paccūsasamaye bodhaneyyabandhave olokento tesaṁ ubhinnam-pi sotāpattimaggassa upanissayaṁ disvā punadivase ekako va sāvatthiyaṁ piṇḍāya pavisitvā tesu ekassa gehadvāre aṭṭhāsi. So nikkhamitvā pattaṁ gahetvā satthāraṁ antonivesanaṁ pavesetvā āsanaṁ paññapetvā nisīdāpesi. Satthā nisīditvā tassa mettābhāvanāya ānisaṁsaṁ kathetvā kallacittataṁ ñatvā saccāni pakāsesi, so saccapariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi.

Satthā tassa sotāpannabhāvaṁ ñatvā tam-eva pattaṁ gāhāpetvā uṭṭhāya itarassa gehadvāraṁ agamāsi. So pi nikkhamitvā satthāraṁ vanditvā: “Pavisatha, bhante” ti gharaṁ pavesetvā nisīdāpesi. Itaro pi pattaṁ gahetvā satthārā saddhiṁ yeva pāvisi. Satthā tassa ekādasa mettānisaṁse vaṇṇetvā kallacittataṁ ñatvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so pi sotāpattiphale patiṭṭhahi. Iti te ubho pi sotāpannā hutvā aññamaññaṁ accayaṁ dassetvā khamāpetvā samaggā sammodamānā ekajjhāsayā ahesuṁ. Taṁ divasaññeva ca bhagavato sammukhāva ekato bhuñjiṁsu. Satthā bhattakiccaṁ niṭṭhāpetvā vihāraṁ agamāsi. Te bahūni mālāgandhavilepanāni ceva sappimadhuphāṇitādīni ca ādāya satthārā saddhiṁ yeva nikkhamiṁsu. Satthā bhikkhusaṅghena vatte {2.13} dassite sugatovādaṁ datvā gandhakuṭiṁ pāvisi.

Bhikkhū sāyanhasamaye dhammasabhāyaṁ satthu guṇakathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, satthā adantadamako, ye nāma dve mahāmatte ciraṁ vāyamamāno pi neva rājā samagge kātuṁ sakkhi, na ñātimittādayo sakkhiṁsu, te ekadivaseneva tathāgatena damitā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idānevāhaṁ ime dve jane samagge akāsiṁ, pubbepete mayā samaggā katāyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte pana bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā kāme pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā himavantapadese gaṅgātīre assamapadaṁ māpetvā tattha abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṁ kīḷanto vāsaṁ kappesi. Imasmiṁ kira jātake bodhisatto paramamajjhatto ahosi, upekkhāpāramiṁ pūresi. Tassa paṇṇasāladvāre nisinnassa eko pagabbho dussīlo makkaṭo āgantvā kaṇṇasotesu aṅgajātena salākapavesanakammaṁ karoti, bodhisatto avāretvā majjhatto hutvā nisīdati yeva. Athekadivasaṁ eko kacchapo udakā uttaritvā gaṅgātīre mukhaṁ vivaritvā ātapaṁ tappanto niddāyati. Taṁ disvā so lolavānaro tassa mukhe salākapavesanakammaṁ akāsi. Athassa kacchapo pabujjhitvā aṅgajātaṁ samugge pakkhipanto viya ḍaṁsi, balavavedanā uppajji. Vedanaṁ adhivāsetuṁ asakkonto: “Ko nu kho maṁ imamhā dukkhā moceyya, kassa santikaṁ gacchāmī” ti cintetvā: “Añño maṁ imamhā dukkhā mocetuṁ samattho natthi aññatra tāpasena, tasseva santikaṁ mayā gantuṁ vaṭṭatī” ti kacchapaṁ dvīhi hatthehi ukkhipitvā bodhisattassa santikaṁ agamāsi. Bodhisatto tena dussīlamakkaṭena saddhiṁ davaṁ karonto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ko {2.360} nu uddhitabhattova, pūrahattho va brāhmaṇo,
Kahaṁ nu bhikkhaṁ acari, kaṁ saddhaṁ upasaṅkamī ti.

Tattha ko nu uddhitabhattovā ti ko nu esa vaḍḍhitabhatto viya, ekaṁ vaḍḍhitabhattaṁ bhattapūrapātiṁ hatthehi gahetvā viya ko nu eso āgacchatī ti attho. Pūrahattho va brāhmaṇo ti kattikamāse vācanakaṁ labhitvā pūrahattho brāhmaṇo viya ca ko nu kho esoti vānaraṁ sandhāya vadati. Kahaṁ nu bhikkhaṁ acarīti, bho vānara, kasmiṁ padese ajja tvaṁ bhikkhaṁ acari. Kaṁ saddhaṁ upasaṅkamī ti kataraṁ nāma pubbapete uddissa kataṁ saddhabhattaṁ, kataraṁ vā saddhaṁ puggalaṁ tvaṁ upasaṅkami, kuto te ayaṁ deyyadhammo laddhoti dīpeti.

Taṁ sutvā dussīlavānaro dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ahaṁ kapismi dummedho, anāmāsāni āmasiṁ,
Tvaṁ maṁ mocaya bhaddaṁ te, mutto gaccheyya pabbatan-ti.

Tattha ahaṁ kapismi dummedho ti bhaddaṁ te ahaṁ asmi dummedho capalacitto makkaṭo. Anāmāsāni āmasin-ti anāmasitabbaṭṭhānāni āmasiṁ. Tvaṁ maṁ mocaya bhaddaṁ te ti tvaṁ dayālu anukampako maṁ imamhā dukkhā mocehi, bhaddaṁ te hotu. Mutto gaccheyya pabbatan-ti sohaṁ tavānubhāvena imamhā byasanā mutto pabbatam-eva gaccheyyaṁ, na te puna cakkhupathe attānaṁ dasseyyanti.

Bodhisatto tasmiṁ kāruññena kacchapena saddhiṁ sallapanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Kacchapā kassapā honti, koṇḍaññā honti makkaṭā,
Muñca kassapa koṇḍaññaṁ, kataṁ methunakaṁ tayā ti.

Tassattho {2.361}: kacchapā nāma kassapagottā honti, makkaṭā koṇḍaññagottā, kassapakoṇḍaññānañca aññamaññaṁ āvāhavivāhasambandho atthi. Addhā tayidaṁ lolena dussīlamakkaṭena tayā saddhiṁ, tayā ca dussīlena iminā makkaṭena saddhiṁ gottasadisatāsaṅkhātassa methunadhammassa anucchavikaṁ dussīlyakammasaṅkhātam-pi methunakaṁ kataṁ, tasmā muñca, kassapa, koṇḍaññanti.

Kacchapo bodhisattassa vacanaṁ sutvā kāraṇena pasanno vānarassa aṅgajātaṁ muñci. Makkaṭo muttamatto va bodhisattaṁ vanditvā palāto, puna taṁ ṭhānaṁ nivattitvā pi na olokesi. Kacchapo pi bodhisattaṁ vanditvā sakaṭṭhānam-eva gato. Bodhisatto pi aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kacchapavānarā dve mahāmattā ahesuṁ, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Kacchapajātakavaṇṇanā tatiyā