Ja 277: Romakajātakavaṇṇanā

Vassāni {2.382} paññāsa samādhikānī ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto bhagavato vadhāya parisakkanaṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu uttānam-eva.

Atīte pana bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto pārāvato hutvā bahupārāvataparivuto araññe pabbataguhāyaṁ vāsaṁ kappesi. Aññataro pi kho tāpaso sīlasampanno tesaṁ pārāvatānaṁ vasanaṭṭhānato avidūre ekaṁ paccantagāmaṁ upanissāya assamapadaṁ māpetvā pabbataguhāyaṁ vāsaṁ kappesi. Bodhisatto antarantarā tassa santikaṁ āgantvā sotabbayuttakaṁ suṇāti. Tāpaso tattha ciraṁ vasitvā pakkāmi, athañño kūṭajaṭilo āgantvā tattha vāsaṁ kappesi. Bodhisatto pārāvataparivuto taṁ upasaṅkamitvā vanditvā paṭisanthāraṁ katvā assamapade vicaritvā girikandarasamīpe gocaraṁ gahetvā sāyaṁ attano vasanaṭṭhānaṁ gacchati. Kūṭatāpaso tattha atirekapaṇṇāsavassāni vasi.

Athassa ekadivasaṁ paccantagāmavāsino manussā pārāvatamaṁsaṁ abhisaṅkharitvā adaṁsu. So tattha rasataṇhāya bajjhitvā: “Kiṁ maṁsaṁ nāmetan”-ti pucchitvā: “Pārāvatamaṁsan”-ti sutvā cintesi: “mayhaṁ assamapadaṁ bahū pārāvatā āgacchanti, te māretvā maṁsaṁ khādituṁ vaṭṭatī” ti. So taṇḍulasappidadhikhīramaricādīni āharitvā ekamante ṭhapetvā muggaraṁ cīvarakaṇṇena paṭicchādetvā pārāvatānaṁ āgamanaṁ olokento paṇṇasāladvāre nisīdi. Bodhisatto pārāvataparivuto āgantvā tassa kūṭajaṭilassa duṭṭhakiriyaṁ oloketvā: “Ayaṁ duṭṭhatāpaso aññenākārena nisinno, kacci nu kho amhākaṁ samānajātīnaṁ maṁsaṁ khādi, parigaṇhissāmi nan”-ti anuvāte ṭhatvā tassa sarīragandhaṁ {2.383} ghāyitvā: “Ayaṁ amhe māretvā maṁsaṁ khāditukāmo, na tassa santikaṁ gantuṁ vaṭṭatī” ti pārāvate ādāya paṭikkamitvā cari. Tāpaso taṁ anāgacchantaṁ disvā: “Madhurakathaṁ tehi saddhiṁ kathetvā vissāsena upagate māretvā maṁsaṁ khādituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā purimā dve gāthā avoca:

1. Vassāni paññāsa samādhikāni, vasimha selassa guhāya romaka,
Asaṅkamānā abhinibbutattā, hatthattamāyanti mamaṇḍajā pure.

2. Tedāni vakkaṅga kimatthamussukā, bhajanti aññaṁ girikandaraṁ dijā,
Na nūna maññanti mamaṁ yathā pure, cirappavutthā atha vā na te ime ti.

Tattha samādhikānī ti samaadhikāni. Romakā ti rumāya uppanna, sudhotapavāḷena samānavaṇṇanettapādatāya bodhisattaṁ pārāvataṁ ālapati. Asaṅkamānā ti evaṁ atirekapaññāsavassāni imissā pabbataguhāya vasantesu amhesu ete aṇḍajā ekadivasam-pi mayi āsaṅkaṁ akatvā abhinibbutacittāva hutvā pubbe mama hatthattaṁ hatthappasāraṇokāsaṁ āgacchantī ti attho.

Tedānī ti te idāni. Vakkaṅgā ti bodhisattaṁ ālapati, sabbe pi pana pakkhino uppatanakāle gīvaṁ vakkaṁ katvā uppatanato: “Vakkaṅgā” ti vuccanti. Kimatthan-ti kiṁkāraṇaṁ sampassamānā? Ussukā ti ukkaṇṭhitarūpā hutvā. Girikandaran-ti girito aññaṁ pabbatakandaraṁ. Yathā pure ti yathā pubbe ete pakkhino maṁ garuṁ katvā piyaṁ katvā maññanti, tathā idāni na nūna maññanti, pubbe idha nivutthatāpaso añño, ayaṁ añño, evaṁ maññe ete maṁ maññantīti dīpeti. Cirappavutthā atha vā na te ime ti kiṁ nu kho ime ciraṁ vippavasitvā dīghassa addhuno accayena āgatattā maṁ: “So yeva {2.384} ayan”-ti na sañjānanti, udāhu ye amhesu abhinibbutacittā, na te ime, aññeva āgantukapakkhino, ime kena maṁ na upasaṅkamantīti pucchati.

Taṁ sutvā bodhisatto pakkamitvā ṭhito va tatiyaṁ gāthamāha.

3. Jānāma taṁ na mayaṁ sampamūḷhā, so yeva tvaṁ te mayamasma nāññe,
Cittañca te asmiṁ jane paduṭṭhaṁ, ājīvikā tena tamuttasāmā ti.

Tattha na mayaṁ sampamūḷhā ti mayaṁ mūḷhā pamattā na homa. Cittañca te asmiṁ jane paduṭṭhan-ti tvaṁ, so yeva mayam-pi te yeva, na taṁ sañjānāma, apica kho pana tava cittaṁ asmiṁ jane paduṭṭhaṁ amhe māretuṁ uppannaṁ. Ājīvikā ti ājīvahetu pabbajita paduṭṭhatāpasa. Tena tamuttasāmā ti tena kāraṇena taṁ uttasāma bhāyāma na upasaṅkamāma.

Kūṭatāpaso: “Ñāto ahaṁ imehī” ti muggaraṁ khipitvā virajjhitvā: “Gaccha tāva tvaṁ viraddhomhī” ti āha. Atha naṁ bodhisatto: “Maṁ tāva viraddhosi, cattāro pana apāye na virajjhasi. Sace idha vasissasi, gāmavāsīnaṁ ‘coro ayan’-ti ācikkhitvā taṁ gāhāpessāmi sīghaṁ palāyassū” ti taṁ tajjetvā pakkāmi. Kūṭajaṭilo tattha vasituṁ nāsakkhi, aññattha agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kūṭatāpaso devadatto ahosi, purimo sīlavantatāpaso sāriputto, pārāvatajeṭṭhako pana aham-eva ahosin”-ti.

Romakajātakavaṇṇanā sattamā