Ja 278: Mahiṁsarājajātakavaṇṇanā

Kimatthamabhisandhāyā ti {2.385} idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ lolamakkaṭaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kira ekasmiṁ kule eko posāvaniyalolamakkaṭo hatthisālaṁ gantvā ekassa sīlavantassa hatthissa piṭṭhiyaṁ nisīditvā uccārapassāvaṁ karoti, piṭṭhiyaṁ caṅkamati. Hatthī attano sīlavantatāya khantisampadāya na kiñci karoti. Athekadivasaṁ tassa hatthissa ṭhāne añño duṭṭhahatthipoto aṭṭhāsi. Makkaṭo: “So yeva ayan”-ti saññāya duṭṭhahatthissa piṭṭhiṁ abhiruhi. Atha naṁ so soṇḍāya gahetvā bhūmiyaṁ ṭhapetvā pādena akkamitvā sañcuṇṇesi. Sā pavatti bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, lolamakkaṭo kira sīlavantahatthisaññāya duṭṭhahatthipiṭṭhiṁ abhiruhi, atha naṁ so jīvitakkhayaṁ pāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idānevesa, lolamakkaṭo evaṁsīlo, porāṇato paṭṭhāya evaṁsīloyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese mahiṁsayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto thāmasampanno mahāsarīro pabbatapādapabbhāragiriduggavanaghaṭesu vicaranto ekaṁ phāsukaṁ rukkhamūlaṁ disvā gocaraṁ gahetvā divā tasmiṁ rukkhamūle aṭṭhāsi. Atheko lolamakkaṭo rukkhā otaritvā tassa piṭṭhiṁ abhiruhitvā uccārapassāvaṁ katvā siṅge gaṇhitvā olambanto naṅguṭṭhe gahetvā dolāyanto va kīḷi. Bodhisatto khantimettānuddayasampadāya taṁ tassa anācāraṁ na manasākāsi, makkaṭo punappunaṁ tatheva kari. Athekadivasaṁ tasmiṁ rukkhe adhivatthā devatā rukkhakkhandhe ṭhatvā naṁ: “Mahiṁsarāja {2.386} kasmā imassa duṭṭhamakkaṭassa avamānaṁ sahasi, nisedhehi nan”-ti vatvā etamatthaṁ pakāsentī purimā dve gāthā avoca:

1. Kimatthamabhisandhāya, lahucittassa dubbhino,
Sabbakāmadadasseva, imaṁ dukkhaṁ titikkhasi.

2. Siṅgena nihanāhetaṁ, padasā ca adhiṭṭhaha,
Bhiyyo bālā pakujjheyyuṁ, no cassa paṭisedhako ti.

Tattha kimatthamabhisandhāyā ti kiṁ nu kho kāraṇaṁ paṭicca kiṁ sampassamāno. Dubbhino ti mittadubbhissa. Sabbakāmadadassevā ti sabbakāmadadassa sāmikassa iva. Titikkhasī ti adhivāsesi. Padasā ca adhiṭṭhahā ti pādena ca naṁ tiṇhakhuraggena yathā ettheva marati, evaṁ akkama. Bhiyyo bālā ti sace hi paṭisedhako na bhaveyya, bālā aññāṇasattā punappunaṁ kujjheyyuṁ ghaṭṭeyyuṁ viheṭheyyuṁ evā ti dīpeti.

Taṁ sutvā bodhisatto: “Rukkhadevate, sacāhaṁ iminā jātigottabalādīhi adhiko samāno imassa dosaṁ na sahissāmi, kathaṁ me manoratho nipphattiṁ gamissati. Ayaṁ pana maṁ viya aññam-pi maññamāno evaṁ anācāraṁ karissati, tato yesaṁ caṇḍamahiṁsānaṁ esa evaṁ karissati, ete yeva etaṁ vadhissanti. Sā tassa aññehi māraṇā mayhaṁ dukkhato ca pāṇātipātato ca vimutti bhavissatī” ti vatvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Mamevāyaṁ maññamāno, aññepevaṁ karissati,
Te naṁ tattha vadhissanti, sā me mutti bhavissatī ti.

Katipāhaccayena pana bodhisatto aññattha gato. Añño caṇḍamahiṁso tattha āgantvā aṭṭhāsi. Duṭṭhamakkaṭo: “So yeva {2.387} ayan”-ti saññāya tassa piṭṭhiṁ abhiruhitvā tatheva anācāraṁ cari. Atha naṁ so vidhunanto bhūmiyaṁ pātetvā siṅgena hadaye vijjhitvā pādehi madditvā sañcuṇṇesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā duṭṭhamahiṁso ayaṁ duṭṭhahatthī ahosi, duṭṭhamakkaṭo etarahi ayaṁ makkaṭo, sīlavā mahiṁsarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahiṁsarājajātakavaṇṇanā aṭṭhamā