Ja 282: Seyyajātakavaṇṇanā

Seyyaṁso seyyaso hotī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kosalarañño amaccaṁ ārabbha kathesi. So kira rañño bahūpakāro sabbakiccanipphādako ahosi. Rājā: “Bahūpakāro me ayan”-ti tassa mahantaṁ yasaṁ adāsi. Taṁ asahamānā aññe rañño pesuññaṁ upasaṁharitvā taṁ paribhindiṁsu. Rājā tesaṁ vacanaṁ saddahitvā dosaṁ anupaparikkhitvāva taṁ sīlavantaṁ niddosaṁ saṅkhalikabandhanena bandhāpetvā bandhanāgāre pakkhipāpesi. So tattha ekako vasanto sīlasampattiṁ nissāya cittekaggataṁ labhitvā ekaggacitto saṅkhāre sammasitvā sotāpattiphalaṁ pāpuṇi. Athassa rājā aparabhāge niddosabhāvaṁ ñatvā saṅkhalikabandhanaṁ bhindāpetvā purimayasato mahantataraṁ yasaṁ adāsi. So: “Satthāraṁ vandissāmī” ti bahūni mālāgandhādīni ādāya vihāraṁ gantvā tathāgataṁ pūjetvā vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Satthā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto: “Anattho kira te uppannoti assumhā” ti āha. “Āma, bhante, uppanno, ahaṁ pana tena anatthena atthaṁ akāsiṁ, bandhanāgāre nisīditvā sotāpattiphalaṁ nibbattesin”-ti. Satthā: “Na kho, upāsaka, tvaññeva anatthena atthaṁ āhari, porāṇakapaṇḍitā pi attano anatthena atthaṁ āhariṁ suyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya dasa rājadhamme akopetvā dānaṁ deti, pañca sīlāni rakkhati {2.401}, uposathakammaṁ karoti. Athasseko amacco antepure padussi. Pādamūlikādayo ñatvā: “Asukaamacco antepure paduṭṭho” ti rañño ārocesuṁ. Rājā pariggaṇhanto yathāsabhāvato ñatvā pakkosāpetvā: “Mā maṁ ito paṭṭhāya upaṭṭhāhī” ti nibbisayaṁ akāsi. So gantvā aññataraṁ sāmantarājānaṁ upaṭṭhahīti sabbaṁ vatthu heṭṭhā Mahāsīlavajātake (Ja. 51) kathitasadisam-eva.

So nikkhamitvā kāsiraṭṭhaṁ atikkamma kosalajanapadaṁ gantvā kosalarājānaṁ upaṭṭhahanto anukkamena rañño abbhantariko vissāsiko jāto.
So ekadivasaṁ kosalarājānaṁ āha: “deva bārāṇasirajjaṁ nāma nimmakkhikamadhupaṭalasadisaṁ, rājā atimuduko, appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṁ gaṇhitun”-ti.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā: “Bārāṇasirajjaṁ nāma mahā, ayañca ‘appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṁ gaṇhitu’nti āha, kiṁ nu kho pana payuttakacoro siyā” ti cintetvā: “Payuttakosi maññe” ti āha. “Nāhaṁ, deva, payuttako, saccam-eva vadāmi. Sace me na saddahatha, manusse pesetvā paccantagāmaṁ hanāpetha, te manusse gahetvā attano santikaṁ nīte dhanaṁ datvā vissajjessatī” ti.

Rājā: “Ayaṁ ativiya sūro hutvā vadati, vīmaṁsissāmi tāvā” ti attano purise pesetvā paccantagāmaṁ hanāpesi. Manussā te core gahetvā bārāṇasirañño dassesuṁ. Rājā te disvā: “Tātā, kasmā gāmaṁ hanathā” ti pucchi. “Jīvituṁ asakkontā, devā” ti vutte rājā: “Atha kasmā mama santikaṁ nāgamittha, itodāni paṭṭhāya evarūpaṁ kammaṁ mā karitthā” ti tesaṁ dhanaṁ datvā vissajjesi. Te gantvā kosalarañño taṁ pavattiṁ ārocesuṁ. So ettakenā pi gantuṁ avisahanto puna majjhejanapadaṁ hanāpesi. Te pi core rājā tatheva dhanaṁ datvā vissajjesi. So ettakenā pi agantvā puna pesetvā antaravīthiyaṁ vilumpāpesi, rājā tesam-pi corānaṁ dhanaṁ datvā vissajjesi yeva.

Idhā pi so rājā tikkhattuṁ vīmaṁsitvā tassa amaccassa vacanaṁ saddahitvā: “Bārāṇasirajjaṁ gaṇhissāmī” ti mahantena parivārena rajjasīmaṁ pāpuṇi. Bārāṇasirañño sattasatamattā mahāyodhā taṁ pavattiṁ sutvā: “Deva, asuko nāma kira rājā bārāṇasirajjaṁ gaṇhissāmī’ ti janapadaṁ bhindanto āgacchati, ettheva naṁ gantvā gaṇhissāmā” ti āhaṁsu. “Mayhaṁ paravihiṁsāya laddhena rajjena kiccaṁ natthi, mā kiñci karitthā” ti?

Corarājā āgantvā nagaraṁ parikkhi pi, puna amaccā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, mā evaṁ karittha, gaṇhissāma nan”-ti āhaṁsu. Rājā: “Na labbhā kiñci kātuṁ, nagaradvārāni vivarathā” ti vatvā sayaṁ amaccagaṇaparivuto mahātale rājapallaṅke nisīdi. Corarājā catūsu dvāresu manusse pothento nagaraṁ pavisitvā pāsādaṁ abhiruyha amaccaparivutaṁ rājānaṁ gāhāpetvā saṅkhalikāhi bandhāpetvā bandhanāgāre pakkhipāpesi. Rājā bandhanāgāre nisinno va corarājānaṁ mettāyanto mettajjhānaṁ uppādesi. Tassa mettānubhāvena corarañño kāye ḍāho uppajji, sakalasarīraṁ yamakaukkāhi jhāpiyamānaṁ viya jātaṁ. So mahādukkhābhitunno: “Kiṁ nu kho kāraṇan”-ti pucchi. “Tumhe sīlavantaṁ rājānaṁ bandhanāgāre pakkhipetha, tena vo idaṁ dukkhaṁ uppannaṁ bhavissatī” ti. So gantvā bodhisattaṁ khamāpetvā: “Tumhākaṁ rajjaṁ tumhākam-eva hotū” ti rajjaṁ tasseva {2.402} niyyādetvā: “Ito paṭṭhāya tumhākaṁ paccatthiko me bhāro hotū” ti vatvā paduṭṭhāmaccassa rājāṇaṁ kāretvā attano nagaram-eva gato.

Bodhisatto alaṅkatamahātale samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinno amaccehi saddhiṁ sallapanto purimā dvegāthā avoca:

1. Seyyaṁso seyyaso hoti, yo seyyamupasevati,
Ekena sandhiṁ katvāna, sataṁ vajjhe amocayiṁ.

2. Tasmā sabbena lokena, sandhiṁ katvāna ekato,
Pecca saggaṁ nigaccheyya, idaṁ suṇātha kāsiyā ti.

Tattha seyyaṁso seyyaso hoti, yo seyyamupasevatī ti anavajjauttamadhammasaṅkhāto seyyo aṁso koṭṭhāso assāti seyyaṁso, kusaladhammanissitapuggalo. Yo punappunaṁ taṁ seyyaṁ kusaladhammabhāvanaṁ kusalābhirataṁ vā uttamapuggalamupasevati, so seyyaso hoti pāsaṁsataro ceva uttaritaro ca hoti. Ekena sandhiṁ katvāna, sataṁ vajjhe amocayin-ti tadaminā pi cetaṁ veditabbaṁ: ahañhi seyyaṁ mettābhāvanaṁ upasevanto tāya mettābhāvanāya ekena coraraññā sandhiṁ santhavaṁ katvā mettābhāvanaṁ bhāvetvā tumhe satajane vajjhe amocayiṁ.

Dutiyagāthāya attho: yasmā ahaṁ ekena saddhiṁ ekato mettābhāvanāya sandhiṁ katvā tumhe vajjhappatte satajane mocayiṁ, tasmā veditabbamevetaṁ, tasmā sabbena lokena saddhiṁ mettābhāvanāya sandhiṁ katvā ekato puggalo pecca paraloke saggaṁ nigaccheyya. Mettāya hi upacāraṁ kāmāvacare paṭisandhiṁ deti, appanā brahmaloke. Idaṁ mama vacanaṁ sabbe pi tumhe kāsiraṭṭhavāsino suṇāthāti.

Evaṁ mahāsatto mahājanassa mettābhāvanāya guṇaṁ vaṇṇetvā dvādasayojanike bārāṇasinagare setacchattaṁ pahāya himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbaji. Satthā {2.403} sammāsambuddho hutvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Idaṁ vatvā mahārājā, kaṁso bārāṇasiggaho,
Dhanuṁ kaṇḍañca nikkhippa, saṁyamaṁ ajjhupāgamī ti.

Tattha mahanto rājāti mahārājā. Kaṁso ti tassa nāmaṁ. Bārāṇasiṁ gahetvā ajjhāvasanato bārāṇasiggaho. So rājā idaṁ vacanaṁ vatvā dhanuñca sarasaṅkhātaṁ kaṇḍañca nikkhippa ohāya chaḍḍetvā sīlasaṁyamaṁ upagato pabbajito, pabbajitvā ca pana jhānaṁ uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke uppannoti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā corarājā ānando ahosi, bārāṇasirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Seyyajātakavaṇṇanā dutiyā