Ja 283: Vaḍḍhakīsūkarajātakavaṇṇanā

Varaṁ varaṁ tvan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto dhanuggahatissattheraṁ ārabbha kathesi. Pasenadirañño pitā mahākosalo bimbisārarañño dhītaraṁ vedehiṁ nāma kosaladeviṁ dadamāno tassā nhānacuṇṇamūlaṁ satasahassuṭṭhānaṁ kāsigāmaṁ adāsi. Ajātasattunā pana pitari mārite kosaladevī pi sokābhibhūtā kālamakāsi. Tato pasenadi kosalarājā cintesi: “ajātasattunā pitā mārito, bhaginī pi me sāmike kālakate tena sokena kālakatā, pitughātakassa corassa kāsigāmaṁ na dassāmī” ti. So taṁ ajātasattussa na adāsi. Taṁ gāmaṁ nissāya tesaṁ dvinnam-pi kālena kālaṁ yuddhaṁ hoti, ajātasattu taruṇo samattho, pasenadi mahallako yeva. So abhikkhaṇaṁ parajjati, mahākosalassā pi manussā yebhuyyena parājitā. Atha rājā: “Mayaṁ abhiṇhaṁ parajjāma, kiṁ nu kho kātabban”-ti amacce pucchi. “Deva, ayyā nāma mantacchekā honti, jetavanavihāre bhikkhūnaṁ kathaṁ sotuṁ vaṭṭatī” ti. Rājā: “Tena hi tāyaṁ velāyaṁ bhikkhūnaṁ kathāsallāpaṁ suṇāthā” ti carapurise āṇāpesi. Te tato paṭṭhāya tathā akaṁsu.

Tasmiṁ pana kāle dve mahallakattherā vihārapaccante paṇṇasālāyaṁ vasanti dattatthero ca dhanuggahatissatthero {2.404} ca. Tesu dhanuggahatissatthero paṭhamayāme pi majjhimayāme pi niddāyitvā pacchimayāme pabujjhitvā ummukkāni sodhetvā aggiṁ jāletvā nisinnako āha: “bhante, dattattherā” ti. “Kiṁ, bhante, tissattherā” ti? “Kiṁ niddāyasi no tvan”-ti. “Aniddāyantā kiṁ karissāmā” ti? “Uṭṭhāya tāva nisīdathā” ti. So uṭṭhāya nisinno taṁ dattattheraṁ āha: “bhante dattatthera, ayaṁ te lolo mahodarakosalo cāṭimattaṁ bhattam-eva pūtiṁ karoti, yuddhavicāraṇaṁ pana kiñci na jānāti, parājito parājitotveva vadāpetī” ti. “Kiṁ pana kātuṁ vaṭṭatī” ti? Tasmiṁ khaṇe te carapurisā tesaṁ kathaṁ suṇantā aṭṭhaṁsu.

Dhanuggahatissatthero yuddhaṁ vicāresi: “bhante, yuddho nāma tividho: padumabyūho, cakkabyūho, sakaṭabyūhoti. Ajātasattuṁ gaṇhitukāmena asuke nāma pabbatakucchismiṁ dvīsu pabbatabhittīsu manusse ṭhapetvā purato dubbalabalaṁ dassetvā pabbatantaraṁ paviṭṭhabhāvaṁ jānitvā paviṭṭhamaggaṁ occhinditvā purato ca pacchato ca ubhosu pabbatabhittīsu vaggitvā unnaditvā khipe patitamacchaṁ viya antomuṭṭhiyaṁ vaṭṭapotakaṁ viya ca katvā sakkā assa taṁ gahetun”-ti. Carapurisā taṁ sāsanaṁ rañño ārocesuṁ. Taṁ sutvā rājā saṅgāmabheriṁ carāpetvā gantvā sakaṭabyūhaṁ katvā ajātasattuṁ jīvaggāhaṁ gāhāpetvā attano dhītaraṁ vajirakumāriṁ bhāgineyyassa datvā kāsigāmaṁ tassā nhānamūlaṁ katvā datvā uyyojesi. Sā pavatti bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, kosalarājā kira dhanuggahatissattherassa vicāraṇāya ajātasattuṁ jinī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi dhanuggahatisso yuddhavicāraṇāya chekoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {2.405} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto araññe rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā bārāṇasiṁ nissāya nivutthavaḍḍhakigāmakā eko vaḍḍhakī thambhatthāya araññaṁ gantvā āvāṭe patitaṁ sūkarapotakaṁ disvā taṁ gharaṁ netvā paṭijaggi. So vuḍḍhippatto mahāsarīro vaṅkadāṭho ācārasampanno ahosi, vaḍḍhakinā positattā pana: “Vaḍḍhakīsūkaro” tveva paññāyi. Vaḍḍhakissa rukkhatacchanakāle tuṇḍena rukkhaṁ parivatteti, mukhena ḍaṁsitvā vāsipharasunikhādanamuggare āharati, kālasuttakoṭiyaṁ gaṇhāti. Atha so vaḍḍhakī: “Kocideva, naṁ khādeyyā” ti bhayena netvā araññe vissajjesi. So pi araññaṁ pavisitvā khemaṁ phāsukaṭṭhānaṁ olokento ekaṁ pabbatantare mahantaṁ girikandaraṁ addasa sampannakandamūlaphalaṁ phāsukaṁ vasanaṭṭhānaṁ anekasatasūkarasamākiṇṇaṁ. Te sūkarā taṁ disvā tassa santikaṁ āgamaṁsu. So pi te āha: “ahaṁ tumheva olokento vicarāmi, apica vo mayā diṭṭhā, idañca ṭhānaṁ ramaṇīyaṁ, aham-pi idāni idheva vasissāmī” ti. “Saccaṁ idaṁ ṭhānaṁ ramaṇīyaṁ, parissayo panettha atthī” ti. “Aham-pi tumhe disvā etaṁ aññāsiṁ, evaṁ gocarasampanne ṭhāne vasantānaṁ vo sarīresu maṁsalohitaṁ natthi, kiṁ pana vo ettha bhayan”-ti? “Eko byaggho pāto va āgantvā diṭṭhadiṭṭhaṁ yeva gahetvā gacchatī” ti. “Kiṁ pana so nibaddhaṁ gaṇhāti, udāhu antarantarā” ti? “Nibaddhaṁ gaṇhātī” ti. “Kati pana te byagghā” ti? “Ekoyevā” ti. “Ettakā tumhe ekassa yujjhituṁ na sakkothā” ti? “Āma, na sakkomā” ti. “Ahaṁ taṁ gaṇhissāmi, kevalaṁ tumhe mama vacanaṁ karotha, so byaggho kahaṁ vasatī” ti? “Etasmiṁ pabbate” ti.

So rattiññeva sūkare carāpetvā yuddhaṁ vicārento: “Yuddhaṁ nāma {2.406} padumabyūhacakkabyūhasakaṭabyūhavasena tividhaṁ hotī” ti vatvā padumabyūhavasena vicāresi. So hi bhūmisīsaṁ jānāti. Tasmā: “Imasmiṁ ṭhāne yuddhaṁ vicāretuṁ vaṭṭatī” ti sūkarapillake mātaro ca tesaṁ majjhaṭṭhāne ṭhapesi. So tā āvijjhitvā majjhimasūkariyo, tā āvijjhitvā potakasūkare, te āvijjhitvā jarasūkare, te āvijjhitvā dīghadāṭhasūkare, te āvijjhitvā yuddhasamatthe balavatarasūkare dasa vīsa tiṁsa jane tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne balagumbaṁ katvā ṭhapesi. Attano ṭhitaṭṭhānassa purato ekaṁ parimaṇḍalaṁ āvāṭaṁ khaṇāpesi, pacchato ekaṁ suppasaṇṭhānaṁ anupubbaninnaṁ pabbhārasadisaṁ. Tassa saṭṭhisattatimatte yodhasūkare ādāya tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne: “Mā bhāyitthā” ti kammaṁ vicārato aruṇaṁ uṭṭhahi.

Byaggho uṭṭhāya: “Kālo” ti ñatvā gantvā tesaṁ sammukhā ṭhite pabbatatale ṭhatvā akkhīni ummīletvā sūkare olokesi. Vaḍḍhakīsūkaro: “Paṭioloketha nan”-ti sūkarānaṁ saññaṁ adāsi, te paṭiolokesuṁ. Byaggho mukhaṁ ugghāṭetvā assosi, sūkarā pi tathā kariṁsu. Byaggho muttaṁ chaḍḍesi, sūkarā pi chaḍḍayiṁsu. Iti yaṁ yaṁ so karoti, taṁ taṁ te paṭikariṁsu. So cintesi: “pubbe sūkarā mayā olokitakāle palāyantā palāyitum-pi na sakkonti, ajja apalāyitvā mama paṭisattu hutvā mayā katam-eva paṭikaronti. Etasmiṁ bhūmisīse ṭhito eko tesaṁ saṁvidhāyako pi atthi, ajja mayhaṁ gatassa jayo na paññāyatī” ti. So nivattitvā attano vasanaṭṭhānam-eva agamāsi. Tena pana gahitamaṁsakhādako eko kūṭajaṭilo atthi, so taṁ tucchahattham-eva āgacchantaṁ disvā tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Varaṁ {2.407} varaṁ tvaṁ nihanaṁ pure cari,
Asmiṁ padese abhibhuyya sūkare,
Sodāni eko byapagamma jhāyasi,

Balaṁ nu te byaggha na cajja vijjatī” ti.

Tattha varaṁ varaṁ tvaṁ nihanaṁ pure cari, asmiṁ padese abhibhuyya sūkare ti ambho byaggha, tvaṁ pubbe imasmiṁ padese sabbasūkare abhibhavitvā imesu sūkaresu varaṁ varaṁ tvaṁ uttamuttamaṁ sūkaraṁ nihananto vicari. Sodāni eko byapagamma jhāyasī ti so tvaṁ idāni aññataraṁ sūkaraṁ aggahetvā ekako va apagantvā jhāyasi pajjhāyasi. Balaṁ nu te byaggha na cajja vijjatī ti kiṁ nu te, ambho byaggha, ajja kāyabalaṁ natthīti.

Taṁ sutvā byaggho dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ime sudaṁ yanti disodisaṁ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthū,
Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajjame mayā ti.

Tattha sudan-ti nipāto. Ayaṁ pana saṅkhepattho: ime sūkarā pubbe maṁ disvā bhayena aṭṭitā pīḷitā attano leṇagavesino puthū visuṁ visuṁ hutvā disodisaṁ yanti, taṁ taṁ disaṁ abhimukhā palāyanti, te dāni sabbe pi samāgantvā ekato vasanti tiṭṭhanti, tañca bhūmisīsaṁ upagatā, yattha ṭhitā duppasahā dummaddayā ajja ime mayāti.

Athassa ussāhaṁ janento kūṭajaṭilo: “Mā bhāyi, gaccha tayi naditvā pakkhandante sabbe pi bhītā bhijjitvā palāyissantī” ti āha. Byaggho tasmiṁ ussāhaṁ janente sūro hutvā puna gantvā pabbatatale aṭṭhāsi. Vaḍḍhakīsūkaro dvinnaṁ āvāṭānaṁ antare aṭṭhāsi. Sūkarā: “Sāmi, mahācoro punāgato” ti āhaṁsu. “Mā bhāyittha, idāni taṁ gaṇhissāmī” ti. Byaggho naditvā vaḍḍhakīsūkarassa upari patati, sūkaro tassa attano upari patanakāle {2.408} parivattitvā vegena ujukaṁ khataāvāṭe pati. Byaggho vegaṁ sandhāretuṁ asakkonto uparibhāgena gantvā suppamukhassa tiriyaṁ khataāvāṭassa atisambādhe mukhaṭṭhāne patitvā puñjakato viya ahosi. Sūkaro āvāṭā uttaritvā asanivegena gantvā byagghaṁ antarasatthimhi dāṭhāya paharitvā yāva vakkapadesā phāletvā pañcamadhuramaṁsaṁ dāṭhāya paliveṭhetvā byagghassa matthake āvijjhitvā: “Gaṇhatha tumhākaṁ paccāmittan”-ti ukkhipitvā bahi-āvāṭe chaḍḍesi. Paṭhamaṁ āgatā byagghamaṁsaṁ labhiṁsu, pacchā āgatā: “Byagghamaṁsaṁ kīdisaṁ hotī” ti tesaṁ mukhaṁ upasiṅghantā vicariṁsu.

Sūkarā na tāva tussanti. Vaḍḍhakīsūkaro tesaṁ iṅghitaṁ disvā: “Kiṁ nu kho tumhe na tussathā” ti āha. “Sāmi, kiṁ etena byagghena ghātitena, añño pana byagghaāṇāpanasamattho kūṭajaṭilo atthiyevā” ti. “Ko nāmeso” ti? “Eko dussīlatāpaso” ti. “Byaggho pi mayā ghātito, so me kiṁ pahoti, etha gaṇhissāma nan”-ti sūkaraghaṭāya saddhiṁ pāyāsi. Kūṭatāpaso pi byagghe cirāyante: “Kiṁ nu kho sūkarā byagghaṁ gaṇhiṁsū” ti paṭipathaṁ gacchanto te sūkare āgacchante disvā attano parikkhāraṁ ādāya palāyanto tehi anubandhito parikkhāraṁ chaḍḍetvā vegena udumbararukkhaṁ abhiruhi. Sūkarā: “Idānimha, sāmi, naṭṭhā, tāpaso palāyitvā rukkhaṁ abhiruhī” ti āhaṁsu. “Kiṁ rukkhaṁ nāmā” ti? “Udumbararukkhan”-ti. So: “Sūkariyo udakaṁ āharantu, sūkarapotakā pathaviṁ khaṇantu, dīghadāṭhā sūkarā mūlāni chindantu, sesā parivāretvā ārakkhantū” ti saṁvidahitvā tesu tathā karontesu sayaṁ udumbarassa ujukaṁ thūlamūlaṁ {2.409} pharasunā paharanto viya ekappahāram-eva katvā udumbararukkhaṁ pātesi. Parivāretvā ṭhitasūkarā kūṭajaṭilaṁ bhūmiyaṁ pātetvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ katvā yāva aṭṭhito khāditvā vaḍḍhakīsūkaraṁ udumbarakhandhe yeva nisīdāpetvā kūṭajaṭilassa paribhogasaṅkhena udakaṁ āharitvā abhisiñcitvā rājānaṁ kariṁsu, ekañca taruṇasūkariṁ tassa aggamahesiṁ akaṁsu. Tato paṭṭhāya kira yāvajjatanā rājāno udumbarabhaddapīṭhe nisīdāpetvā tīhi saṅkhehi abhisiñcanti.

Tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā taṁ acchariyaṁ disvā ekasmiṁ viṭapantare sūkarānaṁ abhimukhā hutvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Namatthu saṅghāna samāgatānaṁ, disvā sayaṁ sakhya vadāmi abbhutaṁ,
Byagghaṁ migā yattha jiniṁsu dāṭhino, sāmaggiyā dāṭhabalesu muccare ti.

Tattha namatthu saṅghānan-ti ayaṁ mama namakkāro samāgatānaṁ sūkarasaṅghānaṁ atthu. Disvā sayaṁ sakhya vadāmi abbhutan-ti idaṁ pubbe abhūtapubbaṁ abbhutaṁ sakhyaṁ mittabhāvaṁ sayaṁ disvā vadāmi. Byagghaṁ migā yattha jiniṁsu dāṭhino ti yatra hi nāma dāṭhino sūkaramigā byagghaṁ jiniṁsu, ayam-eva vā pāṭho. Sāmaggiyā dāṭhabalesu muccare ti yā sā dāṭhabalesu sūkaresu sāmaggī ekajjhāsayatā, tāya tesu sāmaggiyā te dāṭhabalā paccāmittaṁ gahetvā ajja maraṇabhayā muttā ti attho.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā dhanuggahatisso vaḍḍhakīsūkaro ahosi, rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Vaḍḍhakīsūkarajātakavaṇṇanā tatiyā