Ja 286: Sālūkajātakavaṇṇanā

{2.419} sālūkassa pihayī ti idaṁ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Taṁ cūḷanāradakassapajātake (Ja. 477) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsino kirekassa kulassa pannarasasoḷasavassuddesikā dhītā ahosi sobhaggappattā, na ca naṁ koci vāresi. Athassā mātā cintesi: “Mama dhītā vayappattā, na ca naṁ koci vāreti, āmisena macchaṁ viya etāya ekaṁ sākiyabhikkhuṁ palobhetvā uppabbājetvā taṁ nissāya jīvissāmī” ti. Tadā ca sāvatthivāsī eko kulaputto sāsane uraṁ datvā pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya sikkhākāmataṁ pahāya ālasiyo sarīramaṇḍanamanuyutto vihāsi. Mahāupāsikā gehe yāgukhādanīyabhojanīyāni sampādetvā dvāre ṭhatvā antaravīthiyā gacchantesu bhikkhūsu ekaṁ bhikkhuṁ rasataṇhāya bandhitvā gahetuṁ sakkuṇeyyarūpaṁ upadhārentī tepiṭakaābhidhammikavinayadharānaṁ mahantena parivārena gacchantānaṁ antare kañci gayhupagaṁ adisvā tesaṁ pacchato gacchantānaṁ madhuradhammakathikānaṁ acchinnavalāhakasadisānaṁ piṇḍapātikānam-pi antare kañci adisvāva ekaṁ yāva bahi apaṅgā akkhīni añjetvā kese osaṇhetvā dukūlantaravāsakaṁ nivāsetvā ghaṭitamaṭṭhaṁ cīvaraṁ pārupitvā maṇivaṇṇapattaṁ ādāya manoramaṁ chattaṁ dhārayamānaṁ vissaṭṭhindriyaṁ kāyadaḷhibahulaṁ āgacchantaṁ disvā: “Imaṁ sakkā gaṇhitun”-ti gantvā vanditvā pattaṁ gahetvā: “Etha, bhante” ti gharaṁ ānetvā nisīdāpetvā yāguādīhi parivisitvā katabhattakiccaṁ taṁ bhikkhuṁ: “Bhante, ito paṭṭhāya idhevāgaccheyyāthā” ti āha. So pi tato paṭṭhāya tattheva gantvā aparabhāge vissāsiko ahosi.

Athekadivasaṁ mahāupāsikā tassa savanapathe ṭhatvā: “Imasmiṁ gehe upabhogaparibhogamattā atthi, tathārūpo pana me putto vā jāmātā vā gehaṁ vicārituṁ samattho natthī” ti āha. So tassā vacanaṁ sutvā: “Kimatthaṁ nu kho kathetī” ti thokaṁ hadaye viddho viya ahosi. Sā dhītaraṁ āha: “Imaṁ palobhetvā tava vase vattāpehī” ti. Sā tato paṭṭhāya maṇḍitapasādhitā itthikuttavilāsehi taṁ palobhesi. Thullakumārikāti {4.220} na ca thūlasarīrā daṭṭhabbā, thūlā vā hotu kisā vā, pañcakāmaguṇikarāgena pana thūlatāya: “Thullakumārikā” ti vuccati. So daharo kilesavasiko hutvā: “Na dānāhaṁ buddhasāsane patiṭṭhātuṁ sakkhissāmī” ti cintetvā: “Vihāraṁ gantvā pattacīvaraṁ niyyādetvā asukaṭṭhānaṁ nāma gamissāmi, tatra me vatthāni pesethā” ti vatvā vihāraṁ gantvā pattacīvaraṁ niyyādetvā: “Ukkaṇṭhitosmī” ti ācariyupajjhāye āha. Te taṁ ādāya satthu santikaṁ netvā: “Ayaṁ bhikkhu ukkaṇṭhito” ti ārocesuṁ.

Taṁ pana bhikkhuṁ satthā pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī” ti pucchi. “Evaṁ, bhante” ti. “Ko taṁ ukkaṇṭhāpetī” ti? “Thullakumārikā, bhante” ti. Satthā: “Esā te bhikkhu anatthakārikā, pubbe pi tvaṁ etissā vivāhatthāya āgataparisāya uttaribhaṅgo ahosī” ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto mahālohitagoṇo nāma ahosi, kaniṭṭhabhātā panassa cūḷalohito nāma. Ubho pi goṇā gāmake ekasmiṁ kule kammaṁ karonti. Tassa kulassa ekā vayappattā kumārikā atthi, taṁ aññakulaṁ vāresi. Atha naṁ kulaṁ: “Vivāhakāle uttaribhaṅgo bhavissatī” ti sālūkaṁ nāma sūkaraṁ yāgubhattena paṭijaggi, so heṭṭhāmañce sayati. Athekadivasaṁ cūḷalohito bhātaraṁ āha: “bhātika, mayaṁ imasmiṁ kule kammaṁ karoma, amhe nissāya imaṁ kulaṁ jīvati, atha ca panime manussā amhākaṁ tiṇapalālamattaṁ denti, imaṁ sūkaraṁ yāgubhattena posenti, heṭṭhāmañce sayāpenti, kiṁ nāmesa etesaṁ karissatī” ti. Mahālohito: “Tāta, mā tvaṁ etassa yāgubhattaṁ patthaya, etissā kumārikāya vivāhadivase etaṁ uttaribhaṅgaṁ kātukāmā ete maṁsassa thūlabhāvakaraṇatthaṁ posenti, katipāhaccayena taṁ passissasi heṭṭhāmañcato nikkhāmetvā vadhitvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā āgantukabhattaṁ kariyamānan”-ti vatvā purimā dve gāthā samuṭṭhāpesi:

1. Mā {2.420} sālūkassa pihayi, āturannāni bhuñjati,
Appossukko bhusaṁ khāda, etaṁ dīghāyulakkhaṇaṁ.

2. Idāni so idhāgantvā, atithī yuttasevako,
Atha dakkhasi sālūkaṁ, sayantaṁ musaluttaran-ti.

Tatthāyaṁ saṅkhepattho: tāta, tvaṁ mā sālūkasūkarabhāvaṁ patthayi, ayañhi āturannāni maraṇabhojanāni bhuñjati, yāni bhuñjitvā nacirasseva maraṇaṁ pāpuṇissati, tvaṁ pana appossukko nirālayo hutvā attanā laddhaṁ imaṁ palālamissakaṁ bhusaṁ khāda, etaṁ dīghāyubhāvassa lakkhaṇaṁ sañjānananimittaṁ. Idāni katipāhasseva so vevāhikapuriso mahatiyā parisāya yutto yuttasevako idha atithi hutvā āgato bhavissati, athetaṁ sālūkaṁ musalasadisena uttaroṭṭhena samannāgatattā musaluttaraṁ māritaṁ sayantaṁ dakkhasīti.

Tato katipāhasseva vevāhikesu āgatesu sālūkaṁ māretvā uttaribhaṅgamakaṁsu. Ubho goṇā taṁ tassa vipattiṁ disvā: “Amhākaṁ bhusam-eva varan”-ti cintayiṁsu. Satthā abhisambuddho hutvā tadatthajotikaṁ tatiyaṁ gāthamāha.

3. Vikantaṁ sūkaraṁ disvā, sayantaṁ musaluttaraṁ,
Jaraggavā vicintesuṁ, varamhākaṁ bhusāmivā ti.

Tattha bhusāmivā ti bhusam-eva amhākaṁ varaṁ uttamanti attho.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā kumārikā etarahi thullakumārikā ahosi, sālūko ukkaṇṭhitabhikkhu, cūḷalohito ānando, mahālohito pana aham-eva ahosin”-ti.

Sālūkajātakavaṇṇanā chaṭṭhā