Ja 287: Lābhagarahajātakavaṇṇanā

Nānummatto ti idaṁ satthā jetavane viharanto sāriputtattherassa saddhivihārikaṁ ārabbha kathesi. Therassa kira saddhivihāriko {2.421} theraṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisinno: “Lābhuppattipaṭipadaṁ me, bhante, kathetha, kiṁ karonto cīvarādīnaṁ lābhī hotī” ti pucchi. Athassa thero: “Āvuso, catūhaṅgehi samannāgatassa lābhasakkāro uppajjati, attano abbhantare hirottappaṁ bhinditvā sāmaññaṁ pahāya anummatteneva ummattena viya bhavitabbaṁ, pisuṇavācā vattabbā, naṭasadisena bhavitabbaṁ, vikiṇṇavācena kutūhalena bhavitabban”-ti imaṁ lābhuppattipaṭipadaṁ kathesi. So taṁ paṭipadaṁ garahitvā uṭṭhāya pakkanto. Thero satthāraṁ upasaṅkamitvā vanditvā taṁ pavattiṁ ācikkhi. Satthā: “Neso, sāriputta, bhikkhu idāneva lābhaṁ garahati, pubbepesa garahiyevā” ti vatvā therena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto soḷasavassikakāle yeva tiṇṇaṁ vedānaṁ aṭṭhārasannañca sippānaṁ pariyosānaṁ patvā disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṁ vācesi. Tatreko māṇavo sīlācārasampanno ekadivasaṁ ācariyaṁ upasaṅkamitvā: “Kathaṁ imesaṁ sattānaṁ lābho uppajjatī” ti lābhuppattipaṭipadaṁ pucchi. Ācariyo: “Tāta, imesaṁ sattānaṁ catūhi kāraṇehi lābho uppajjatī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Nānummatto nāpisuṇo, nānaṭo nākutūhalo,
Mūḷhesu labhate lābhaṁ, esā te anusāsanī ti.

Tattha nānummatto ti na anummatto. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā ummattako nāma itthipurisadārikadārake disvā tesaṁ vatthālaṅkārādīni vilumpati, tato tato macchamaṁsapūvādīni balakkārena gahetvā khādati, evam-eva yo gihibhūto ajjhattabahiddhasamuṭṭhānaṁ hirottappaṁ pahāya kusalākusalaṁ agaṇetvā nirayabhayaṁ abhāyanto lobhābhibhūto pariyādiṇṇacitto kāmesu pamatto sandhicchedādīni sāhasikakammāni karoti, pabbajito pi hirottappaṁ pahāya kusalākusalaṁ agaṇetvā nirayabhayaṁ abhāyanto satthārā paññattaṁ sikkhāpadaṁ maddanto lobhena abhibhūto pariyādiṇṇacitto cīvarādimattaṁ nissāya attano sāmaññaṁ vijahitvā pamatto vejjakammadūtakammādīni karoti, veḷudānādīni nissāya jīvikaṁ kappeti, ayaṁ anummatto pi ummattasadisattā ummatto nāma {2.422}, evarūpassa khippaṁ lābho uppajjati. Yo pana evaṁ anummatto lajjī kukkuccako, esa mūḷhesu apaṇḍitesu purisesu lābhaṁ na labhati, tasmā lābhatthikena ummattakena viya bhavitabbanti.

Nāpisuṇo ti etthā pi yo pisuṇo hoti, “asukena idaṁ nāma katan”-ti rājakule pesuññaṁ upasaṁharati, so aññesaṁ yasaṁ acchinditvā attano gaṇhāti. Rājāno pi naṁ: “Ayaṁ amhesu sasasneho” ti ucce ṭhāne ṭhapenti, amaccādayo pissa: “Ayaṁ no rājakule paribhindeyyā” ti bhayena dātabbaṁ maññanti, evaṁ etarahi pisuṇassa lābho uppajjati. Yo pana apisuṇo, so mūḷhesu lābhaṁ na labhatīti evamattho veditabbo.

Nānaṭo ti lābhaṁ uppādentena naṭena viya bhavitabbaṁ. Yathā naṭo hirottappaṁ pahāya naccagītavāditehi kīḷaṁ katvā dhanaṁ saṁharati, evam-eva lābhatthikena hirottappaṁ bhinditvā itthipurisadārikadārakānaṁ soṇḍasahāyena viya nānappakāraṁ keḷiṁ karontena vicaritabbaṁ. Yo evaṁ anaṭo, so mūḷhesu lābhaṁ na labhati.

Nākutūhalo ti kutūhalo nāma vippakiṇṇavāco. Rājāno hi amacce pucchanti: “asukaṭṭhāne kira ‘manusso mārito, gharaṁ viluttaṁ, paresaṁ dārā padhaṁsitā’ ti suyyati, kesaṁ nu kho idaṁ kamman”-ti. Tattha sesesu akathentesu yeva yo uṭṭhahitvā: “Asuko ca asuko ca nāmā” ti vadati, ayaṁ kutūhalo nāma. Rājāno tassa vacanena te purise pariyesitvā nisedhetvā: “Imaṁ nissāya no nagaraṁ niccoraṁ jātan”-ti tassa mahantaṁ yasaṁ denti, sesā pi janā: “Ayaṁ no rājapurisehi puṭṭho suyuttaduyuttaṁ katheyyā” ti bhayena tasseva dhanaṁ denti, evaṁ kutūhalassa lābho uppajjati. Yo pana akutūhalo, esa na mūḷhesu labhati lābhaṁ. Esā te anusāsanī ti esā amhākaṁ santikā tuyhaṁ lābhānusiṭṭhīti.

Antevāsiko ācariyassa kathaṁ sutvā lābhaṁ garahanto:

2. Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa,
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.

3. Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje,
Esāva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā ti.

Gāthādvayamāha,

Tattha yā vuttī ti yā jīvitavutti. Vinipātenā ti attano vinipātena. Adhammacaraṇenā ti adhammakiriyāya visamakiriyāya vadhabandhanagarahādīhi attānaṁ vinipātetvā adhammaṁ caritvā yā vutti, tañca yasadhanalābhañca {2.423} sabbaṁ dhiratthu nindāmi garahāmi, na me etenatthoti adhippāyo. Pattamādāyā ti bhikkhābhājanaṁ gahetvā. Anagāro paribbaje ti ageho pabbajito hutvā careyya, na ca sappuriso kāyaduccaritādivasena adhammacariyaṁ careyya. Kiṁkāraṇā? Esāva jīvikā seyyo. Yā cādhammena esanāti, yā esā adhammena jīvikapariyesanā, tato esā pattahatthassa parakulesu bhikkhācariyāva seyyo, sataguṇena sahassaguṇena sundarataroti dasseti.

Evaṁ māṇavo pabbajjāya guṇaṁ vaṇṇetvā nikkhamitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā dhammena bhikkhaṁ pariyesanto abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā māṇavo lābhagarahī bhikkhu ahosi, ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Lābhagarahajātakavaṇṇanā sattamā