Ja 288: Macchuddānajātakavaṇṇanā

Agghanti macchā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kūṭavāṇijaṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kūṭavāṇijaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi dve janā ekato vaṇijjaṁ karontā bhaṇḍaṁ sakaṭenādāya janapadaṁ gantvā laddhalābhā paccāgamiṁsu. Tesu kūṭavāṇijo cintesi: “Ayaṁ bahū divase dubbhojanena dukkhaseyyāya kilanto, idāni attano ghare nānaggarasehi yāvadatthaṁ subhojanaṁ bhuñjitvā ajīrakena marissati. Athāhaṁ imaṁ bhaṇḍaṁ tayo koṭṭhāse katvā ekaṁ tassa dārakānaṁ dassāmi, dve koṭṭhāse attanā gahessāmī” ti. So: “Ajja bhājessāma, sve bhājessāmā” ti bhaṇḍaṁ bhājetuṁ na icchi. Atha naṁ paṇḍitavāṇijo akāmakaṁ nippīḷetvā bhājāpetvā vihāraṁ gantvā satthāraṁ vanditvā katapaṭisanthāro: “Atipapañco te kato, idhāgantvā pi cirena buddhupaṭṭhānaṁ āgatosī” ti vutte taṁ pavattiṁ bhagavato ārocesi. Satthā: “Na kho so, upāsaka, idāneva kūṭavāṇijo, pubbe pi kūṭavāṇijo yeva. Idāni pana taṁ vañcetukāmo jāto, pubbe paṇḍite pi vañcetuṁ ussahī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kuṭumbikakule nibbattitvā viññutaṁ patto kuṭumbaṁ saṇṭhapesi. Kaniṭṭhabhātāpissa atthi, tesaṁ aparabhāge pitā kālakato. Te ekadivasaṁ: “Pitu santakaṁ vohāraṁ sādhessāmā” ti ekaṁ gāmaṁ gantvā kahāpaṇasahassaṁ labhitvā āgacchantā nadītitthe nāvaṁ paṭimānentā puṭabhattaṁ bhuñjiṁsu. Bodhisatto atirekabhattaṁ gaṅgāya macchānaṁ datvā nadīdevatāya pattiṁ adāsi. Devatā pattiṁ anumoditvā yeva dibbena yasena vaḍḍhitvā attano yasavuḍḍhiṁ āvajjamānā taṁ kāraṇaṁ aññāsi. Bodhisatto pi vālikāyaṁ {2.424} uttarāsaṅgaṁ pattharitvā nipanno niddaṁ okkami, kaniṭṭhabhātā panassa thokaṁ corapakatiko. So te kahāpaṇe bodhisattassa adatvā sayam-eva gaṇhitukāmatāya kahāpaṇabhaṇḍikasadisaṁ ekaṁ sakkharabhaṇḍikaṁ katvā dve pi bhaṇḍikā ekato va ṭhapesi. Tesaṁ nāvaṁ abhiruhitvā gaṅgāmajjhagatānaṁ kaniṭṭho nāvaṁ khobhetvā: “Sakkharabhaṇḍikaṁ udake khipissāmī” ti sahassabhaṇḍikaṁ khipitvā: “Bhātika, sahassabhaṇḍikā udake patitā, kinti karomā” ti āha. “Udake patitāya kiṁ karissāma, mā cintayī” ti. Nadīdevatā cintesi: “ahaṁ iminā dinnapattiṁ anumoditvā dibbayasena vaḍḍhitvā etassa santakaṁ rakkhissāmī” ti attano ānubhāvena taṁ bhaṇḍikaṁ ekaṁ mahāmacchaṁ gilāpetvā sayaṁ ārakkhaṁ gaṇhi. So pi coro gehaṁ gantvā: “Bhātā me vañcito” ti bhaṇḍikaṁ mocento sakkharā passitvā hadayena sussantena mañcassa aṭaniṁ upagūhitvā nipajji.

Tadā kevaṭṭā macchagahaṇatthāya jālaṁ khipiṁsu. So maccho devatānubhāvena jālaṁ pāvisi. Kevaṭṭā taṁ gahetvā vikkiṇituṁ nagaraṁ paviṭṭhā. Manussā mahāmacchaṁ disvā mūlaṁ pucchanti. Kevaṭṭā: “Kahāpaṇasahassañca satta ca māsake datvā gaṇhathā” ti vadanti. Manussā: “Sahassagghanakamaccho pi no diṭṭho” ti parihāsaṁ karonti. Kevaṭṭā macchaṁ gahetvā bodhisattassa gharadvāraṁ gantvā: “Imaṁ macchaṁ gaṇhathā” ti āhaṁsu. “Kimassa mūlan”-ti? “Satta māsake datvā gaṇhathā” ti. “Aññesaṁ dadamānā kathaṁ dethā” ti? “Aññesaṁ sahassena ca sattahi ca māsakehi dema, tumhe pana satta māsake datvā gaṇhathā” ti. So tesaṁ satta māsake datvā macchaṁ bhariyāya pesesi. Sā macchassa kucchiṁ phālayamānā sahassabhaṇḍikaṁ disvā bodhisattassa {2.425} ārocesi. Bodhisatto taṁ oloketvā attano lañchaṁ disvā sakasantakabhāvaṁ ñatvā: “Idāni ime kevaṭṭā imaṁ macchaṁ aññesaṁ dadamānā sahassena ceva sattahi ca māsakehi denti, amhe pana patvā sahassassa amhākaṁ santakattā satteva māsake gahetvā adaṁsu, idaṁ antaraṁ ajānantaṁ na sakkā kañci saddahāpetun”-ti cintetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Agghanti macchā adhikaṁ sahassaṁ, na so atthi yo imaṁ saddaheyya,
Mayhañca assu idha satta māsā, aham-pi taṁ macchuddānaṁ kiṇeyyan-ti.

Tattha adhikan-ti aññehi pucchitā kevaṭṭā: “Sattamāsādhikaṁ sahassaṁ agghantī” ti vadanti. Na so atthi yo imaṁ saddaheyyā ti so puriso na atthi, yo imaṁ kāraṇaṁ paccakkhato ajānanto mama vacanena saddaheyya, ettakaṁ vā macchā agghantīti yo imaṁ saddaheyya, so natthi, tasmā yeva te aññehi na gahitāti pi attho. Mayhañca assū ti mayhaṁ pana satta māsakā ahesuṁ. Macchuddānan-ti macchavaggaṁ. Tena hi macchena saddhiṁ aññe pi macchā ekato baddhā taṁ sakalam-pi macchuddānaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Kiṇeyyan-ti kiṇiṁ, satteva māsake datvā ettakaṁ macchavaggaṁ gaṇhinti attho.

Evañca pana vatvā idaṁ cintesi: “kiṁ nu kho nissāya mayā ete kahāpaṇā laddhā” ti? Tasmiṁ khaṇe nadīdevatā ākāse dissamānarūpena ṭhatvā: “Ahaṁ, gaṅgādevatā, tayā macchānaṁ atirekabhattaṁ datvā mayhaṁ patti dinnā, tenāhaṁ tava santakaṁ rakkhantī āgatā” ti dīpayamānā gāthamāha.

2. Macchānaṁ bhojanaṁ datvā, mama dakkhiṇamādisi,
Taṁ dakkhiṇaṁ sarantiyā, kataṁ apacitiṁ tayā ti.

Tattha {2.426} dakkhiṇan-ti imasmiṁ ṭhāne pattidānaṁ dakkhiṇā nāma. Sarantiyā kataṁ apacitiṁ tayā ti taṁ tayā mayhaṁ kataṁ apacitiṁ sarantiyā mayā idaṁ tava dhanaṁ rakkhitanti attho.

Idaṁ vatvā ca pana sā devatā tassa kaniṭṭhena katakūṭakammaṁ sabbaṁ kathetvā: “Eso idāni hadayena sussantena nipanno, duṭṭhacittassa vuḍḍhi nāma natthi, ahaṁ pana ‘tava santakaṁ mā nassī’ ti dhanaṁ te āharitvā adāsiṁ, idaṁ kaniṭṭhacorassa adatvā sabbaṁ tvaññeva gaṇhā” ti vatvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Paduṭṭhacittassa na phāti hoti, na cā pi taṁ devatā pūjayanti,
Yo bhātaraṁ pettikaṁ sāpateyyaṁ, avañcayī dukkaṭakammakārī ti.

Tattha na phā ti hotī ti evarūpassa puggalassa idhaloke vā paraloke vā vuḍḍhi nāma na hoti. Na cā pi tan-ti taṁ puggalaṁ tassa santakaṁ rakkhamānā devatā na pūjayanti.

Iti devatā mittadubbhicorassa kahāpaṇe adātukāmā evamāha. Bodhisatto pana: “Na sakkā evaṁ kātun”-ti tassa pi pañca kahāpaṇasatāni pesesi yeva.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne vāṇijo sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā kaniṭṭhabhātā idāni kūṭavāṇijo, jeṭṭhabhātā pana aham-eva ahosin”-ti.

Macchuddānajātakavaṇṇanā aṭṭhamā