Ja 289: Nānāchandajātakavaṇṇanā

Nānāchandā, mahārājā ti idaṁ satthā jetavane viharanto āyasmato ānandassa aṭṭhavaralābhaṁ ārabbha kathesi. Vatthu ekādasakanipāte Juṇhajātake (Ja. 456) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ānandattherena laddhavare ārabbha kathesi. Paṭhamabodhiyañhi vīsati vassāni bhagavato anibaddhupaṭṭhākā ahesuṁ. Ekadā thero nāgasamālo, ekadā nāgito, ekadā upavāṇo, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo, ekadā nando, ekadā sāgato, ekadā meghiyo bhagavantaṁ upaṭṭhahi. Athekadivasaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhave, idānimhi mahallako, ekacce bhikkhū ‘iminā maggena gacchāmā’ ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṁ pattacīvaraṁ bhūmiyaṁ nikkhipanti, nibaddhupaṭṭhākaṁ me ekaṁ bhikkhuṁ jānāthā” ti. “Bhante, ahaṁ upaṭṭhahissāmi, ahaṁ upaṭṭhahissāmī” ti sirasi añjaliṁ katvā uṭṭhite sāriputtattherādayo: “Tumhākaṁ patthanā matthakaṁ pattā, alan”-ti paṭikkhi pi. Tato bhikkhū ānandattheraṁ: “Tvaṁ āvuso, upaṭṭhākaṭṭhānaṁ yācāhī” ti āhaṁsu. Thero: “Sace me bhante, bhagavā attanā laddhacīvaraṁ na dassati, piṇḍapātaṁ na dassati, ekagandhakuṭiyaṁ vasituṁ na dassati, maṁ gahetvā nimantanaṁ na gamissati, sace pana bhagavā mayā gahitaṁ nimantanaṁ gamissati, sace ahaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṁ daṭṭhuṁ āgataṁ parisaṁ āgatakkhaṇe yeva dassetuṁ labhissāmi {4.96}, yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṁ khaṇe yeva bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ labhissāmi, sace yaṁ bhagavā mama parammukhā dhammaṁ katheti, taṁ āgantvā mayhaṁ kathessati, evāhaṁ bhagavantaṁ upaṭṭhahissāmī” ti ime cattāro paṭikkhepe catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci, bhagavāpissa adāsi.

So tato paṭṭhāya pañcavīsati vassāni nibaddhupaṭṭhāko ahosi. So pañcasu ṭhānesu etadagge ṭhapanaṁ patvā āgamasampadā, adhigamasampadā, pubbahetusampadā, attatthaparipucchāsampadā, titthavāsasampadā, yonisomanasikārasampadā, buddhūpanissayasampadāti imāhi sattahi sampadāhi samannāgato buddhassa santike aṭṭhavaradāyajjaṁ labhitvā buddhasāsane paññāto gaganamajjhe cando viya pākaṭo ahosi. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, tathāgato ānandattheraṁ varadānena santappesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṁ ānandaṁ varena santappesiṁ, pubbepāhaṁ yaṁ yaṁ esa yāci, taṁ taṁ adāsiṁyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {2.427} pana bodhisatto bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggahetvā pitu accayena rajjaṁ pāpuṇi. Tassa ṭhānato apanīto pitu purohito atthi. So duggato hutvā ekasmiṁ jaragehe vasati. Athekadivasaṁ bodhisatto aññātakavesena rattibhāge nagaraṁ pariggaṇhanto vicarati. Tamenaṁ katakammacorā ekasmiṁ surāpāne suraṁ pivitvā aparam-pi ghaṭenādāya attano gehaṁ gacchantā antaravīthiyaṁ disvā: “Are kosi tvan”-ti vatvā paharitvā uttarisāṭakaṁ gahetvā ghaṭaṁ ukkhipāpetvā tāsentā gacchiṁsu. So pi kho brāhmaṇo tasmiṁ khaṇe nikkhamitvā antaravīthiyaṁ ṭhito nakkhattaṁ olokento rañño amittānaṁ hatthagatabhāvaṁ ñatvā brāhmaṇiṁ āmantesi. Sā: “Kiṁ, ayyā” ti vatvā vegena tassa santikaṁ āgatā. Atha naṁ so āha: “bhoti amhākaṁ rājā amittānaṁ vasaṁ gato” ti. “Ayya, kiṁ te rañño santike pavattiyā, brāhmaṇā jānissantī” ti.

Rājā brāhmaṇassa saddaṁ sutvā thokaṁ gantvā dhutte āha: “duggatomhi, sāmi, uttarāsaṅgaṁ gahetvā vissajjetha man”-ti. Te punappunaṁ kathentaṁ kāruññena vissajjesuṁ. So tesaṁ vasanagehaṁ sallakkhetvā nivatti. Atha porāṇakapurohito brāhmaṇo pi: “Bhoti, amhākaṁ rājā amittahatthato mutto” ti āha. Rājā tam-pi sutvā tam-pi gehaṁ sallakkhetvā pāsādaṁ abhiruhi. So vibhātāya rattiyā brāhmaṇe pakkosāpetvā: “Kiṁ ācariyā rattiṁ nakkhattaṁ olokayitthā” ti pucchi. “Āma, devā” ti. “Kiṁ sobhanan”-ti? “Sobhanaṁ, devā” ti. “Koci gāho natthī” ti. “Natthi, devā” ti. Rājā: “Asukagehato brāhmaṇaṁ pakkosathā” ti porāṇakapurohitaṁ pakkosāpetvā: “Kiṁ, ācariya, rattiṁ te nakkhattaṁ {2.428} diṭṭhan”-ti pucchi. “Āma, devā” ti. “Atthi koci gāho” ti. “Āma, mahārāja, ajja rattiṁ tumhe amittavasaṁ gantvā muhutteneva muttā” ti. Rājā: “Nakkhattajānanakena nāma evarūpena bhavitabban”-ti sesabrāhmaṇe nikkaḍḍhāpetvā: “Brāhmaṇa, pasannosmi te, varaṁ tvaṁ gaṇhā” ti āha. “Mahārāja, puttadārena saddhiṁ mantetvā gaṇhissāmī” ti. “Gaccha mantetvā ehī” ti.

So gantvā brāhmaṇiñca puttañca suṇisañca dāsiñca pakkositvā: “Rājā me varaṁ dadāti, kiṁ gaṇhāmā” ti pucchi. Brāhmaṇī: “Mayhaṁ dhenusataṁ ānehī” ti āha, putto chattamāṇavo nāma: “Mayhaṁ kumudavaṇṇehi catūhi sindhavehi yuttaṁ ājaññarathan”-ti, suṇisā: “Mayhaṁ maṇikuṇḍalaṁ ādiṁ katvā sabbālaṅkāran”-ti, puṇṇā nāma dāsī: “Mayhaṁ udukkhalamusalañceva suppañcā” ti. Brāhmaṇo pana gāmavaraṁ gahetukāmo rañño santikaṁ gantvā: “Kiṁ, brāhmaṇa, pucchito te puttadāro” ti puṭṭho: “Āma, deva, pucchito, anekacchando” ti vatvā paṭhamaṁ gāthādvayamāha:

1. Nānāchandā mahārāja, ekāgāre vasāmase,
Ahaṁ gāmavaraṁ icche, brāhmaṇī ca gavaṁ sataṁ.

2. Putto ca ājaññarathaṁ, kaññā ca maṇikuṇḍalaṁ,
Yā cesā puṇṇikā jammī, udukkhalaṁbhikaṅkhatī ti.

Tattha icche ti icchāmi. Gavaṁ satan-ti dhenūnaṁ gunnaṁ sataṁ. Kaññā ti suṇisā. Yā cesā ti yā esā amhākaṁ ghare puṇṇikā nāma dāsī, sā jammī lāmikā suppamusalehi saddhiṁ udukkhalaṁ abhikaṅkhati icchatīti.

Rājā: “Sabbesaṁ icchiticchitaṁ dethā” ti āṇāpento:

3. Brāhmaṇassa {2.429} gāmavaraṁ, brāhmaṇiyā gavaṁ sataṁ,
Puttassa ājaññarathaṁ, kaññāya maṇikuṇḍalaṁ,
Yañcetaṁ puṇṇikaṁ jammiṁ, paṭipādethudukkhalan-ti.

Gāthamāha.

Tattha yañcetan-ti yañca etaṁ puṇṇikanti vadati, taṁ jammiṁ udukkhalaṁ paṭipādetha sampaṭicchāpethāti.

Iti rājā brāhmaṇena patthitañca aññañca mahantaṁ yasaṁ datvā: “Ito paṭṭhāya amhākaṁ kattabbakiccesu ussukkaṁ āpajjā” ti vatvā brāhmaṇaṁ attano santike akāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā brāhmaṇo ānando ahosi, rājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Nānāchandajātakavaṇṇanā navamā