Ja 293: Kāyanibbindajātakavaṇṇanā

Phuṭṭhassa me ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ purisaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kireko puriso paṇḍurogena aṭṭito vejjehi paṭikkhitto. Puttadāro pissa: “Ko imaṁ paṭijaggituṁ sakkotī” ti cintesi. Tassa etadahosi: “sacāhaṁ imamhā rogā vuṭṭhahissāmi, pabbajissāmī” ti. So katipāheneva kiñci sappāyaṁ labhitvā arogo hutvā jetavanaṁ gantvā satthāraṁ pabbajjaṁ yāci. So satthu santike pabbajjañca upasampadañca labhitvā nacirasseva arahattaṁ pāpuṇi. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko nāma paṇḍurogī {2.437} ‘imamhā rogā vuṭṭhito pabbajissāmī’ ti cintetvā pabbajito ceva arahattañca patto” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti. Pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāni ayameva; pubbe paṇḍitā pi evaṁ vatvā rogā vuṭṭhāya pabbajitvā attano vuḍḍhimakaṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā vasanto paṇḍurogī ahosi. Vejjā pi paṭijaggituṁ nāsakkhiṁsu, puttadāro pissa vippaṭisārī ahosi. So: “Imamhā rogā vuṭṭhito pabbajissāmī” ti cintetvā kiñcideva sappāyaṁ labhitvā arogo hutvā himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca uppādetvā jhānasukhena viharanto: “Ettakaṁ kālaṁ evarūpaṁ sukhaṁ nāma nālatthan”-ti udānaṁ udānento imā gāthā āha:

1. Phuṭṭhassa me aññatarena byādhinā, rogena bāḷhaṁ dukhitassa ruppato,
Parisussati khippamidaṁ kaḷevaraṁ, pupphaṁ yathā paṁsuni ātape kataṁ.

2. Ajaññaṁ jaññasaṅkhātaṁ, asuciṁ sucisammataṁ,
Nānākuṇapaparipūraṁ, jaññarūpaṁ apassato.

3. Dhiratthumaṁ āturaṁ pūtikāyaṁ, jegucchiyaṁ assuciṁ byādhidhammaṁ,
Yatthappamattā adhimucchitā pajā, hāpenti maggaṁ sugatūpapattiyā ti.

Tattha aññatarenā ti aṭṭhanavutiyā rogesu ekena paṇḍurogabyādhinā. Rogenā ti rujjanasabhāvattā evaṁladdhanāmena. Ruppato ti ghaṭṭiyamānassa pīḷiyamānassa. Paṁsuni ātape katan-ti yathā ātape tattavālikāya ṭhapitaṁ sukhumapupphaṁ parisusseyya, evaṁ parisussatī ti attho.

Ajaññaṁ jaññasaṅkhātan-ti paṭikūlaṁ amanāpam-eva bālānaṁ manāpanti saṅkhaṁ gataṁ. Nānākuṇapaparipūran-ti kesādīhi dvattiṁsāya kuṇapehi paripuṇṇaṁ. Jaññarūpaṁ apassato ti apassantassa andhabālaputhujjanassa {2.438} manāpaṁ sādhurūpaṁ paribhogasabhāvaṁ hutvā upaṭṭhāti, “akkhimhā akkhigūthako” ti ādinā nayena pakāsito asubhasabhāvo bālānaṁ na upaṭṭhāti.

Āturan-ti niccagilānaṁ. Adhimucchitā ti kilesamucchāya ativiya mucchitā. Pajā ti andhabālaputhujjanā. Hāpenti maggaṁ sugatūpapattiyā ti imasmiṁ pūtikāye laggā laggitā hutvā apāyamaggaṁ pūrentā devamanussabhedāya sugatiupapattiyā maggaṁ parihāpenti.

Iti mahāsatto nānappakārena asucibhāvañca niccāturabhāvañca pariggaṇhanto kāye nibbinditvā yāvajīvaṁ cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne bahujanā sotāpattiphalādīni pāpuṇiṁsu. “Tadā tāpaso aham-eva ahosin”-ti.

Kāyanibbindajātakavaṇṇanā tatiyā