Ja 296: Samuddajātakavaṇṇanā

Ko nāyan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto upanandattheraṁ ārabbha kathesi. So hi mahagghaso mahātaṇho ahosi, sakaṭapūrehi paccayehi pi santappetuṁ na sakkā. Vassūpanāyikakāle dvīsu tīsu vihāresu vassaṁ upagantvā ekasmiṁ upāhane ṭhapeti, ekasmiṁ kattarayaṭṭhiṁ, ekasmiṁ udakatumbaṁ. Ekasmiṁ sayaṁ vasati, janapadavihāraṁ gantvā paṇītaparikkhāre bhikkhū disvā ariyavaṁsakathaṁ kathetvā tesaṁ paṁsukūlāni gāhāpetvā tesaṁ cīvarāni gaṇhāti, mattikāpatte gāhāpetvā manāpamanāpe patte thālakāni ca gahetvā yānakaṁ pūretvā jetavanaṁ āgacchati. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, upanando sakyaputto mahagghaso mahiccho aññesaṁ paṭipattiṁ kathetvā samaṇaparikkhārena yānakaṁ pūretvā āgacchatī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Ayuttaṁ, bhikkhave, upanandena kataṁ paresaṁ ariyavaṁsakathaṁ kathentena, paṭhamatarañhi attanā appicchena hutvā pacchā paresaṁ ariyavaṁsaṁ kathetuṁ vaṭṭatī” ti.

Attānam-eva paṭhamaṁ, patirūpe nivesaye,
Athaññamanusāseyya, na kilisseyya paṇḍito ti. (Dhp. 158).

Imaṁ dhammapade gāthaṁ desetvā upanandaṁ garahitvā: “Na, bhikkhave, idāneva upanando mahiccho, pubbe mahāsamudde pi udakaṁ rakkhitabbaṁ maññī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto samuddadevatā hutvā nibbatti. Atheko kāko samuddassa uparibhāge vicaranto: “Samudde udakaṁ pamāṇena pivatha, rakkhantā pivathā” ti macchasaṅghasakuṇasaṅghe {2.442} vārento vārento carati. Taṁ disvā samuddadevatā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ko nāyaṁ loṇatoyasmiṁ, samantā paridhāvati,
Macche makare ca vāreti, ūmīsu ca vihaññatī ti.

Tattha ko nāyan-ti ko nu ayaṁ.

Taṁ sutvā samuddakāko dutiyaṁ gāthamāha.

2. Anantapāyī sakuṇo, atittoti disāsuto,
Samuddaṁ pātumicchāmi, sāgaraṁ saritaṁpatin-ti.

Tassattho: ahaṁ anantasāgaraṁ pātumicchāmi, tenamhi anantapāyī nāma sakuṇo mahatiyā pi apūraṇiyā taṇhāya samannāgatattā atittoti pi ahaṁ disāsu suto vissuto pākaṭo, svāhaṁ imaṁ sakalasamuddaṁ sundarānaṁ ratanānaṁ ākarattā sāgarena vā khatattā sāgaraṁ saritānaṁ patibhāvena saritaṁpatiṁ pātumicchāmīti.

Taṁ sutvā samuddadevatā tatiyaṁ gāthamāha.

3. So ayaṁ hāyati ceva, pūrate ca mahodadhi,
Nāssa nāyati pītanto, apeyyo kira sāgaro ti.

Tattha so ayaṁ hāyati cevā ti udakassa osakkanavelāya hāyati, nikkhamanavelāya pūrati. Nāssa nāyatī ti assa mahāsamuddassa sace pi naṁ sakalaloko piveyya, tathāpi: “Ito ettakaṁ nāma udakaṁ pītan”-ti pariyanto na paññāyati. Apeyyo kirā ti eso kira sāgaro na sakkā kenaci udakaṁ khepetvā pātunti.

Evañca pana vatvā sā bheravarūpārammaṇaṁ dassetvā samuddakākaṁ palāpesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā samuddakāko upanando ahosi, devatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Samuddajātakavaṇṇanā chaṭṭhā