Ja 298: Udumbarajātakavaṇṇanā

Udumbarā cime pakkā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira aññatarasmiṁ paccantagāmake vihāraṁ kāretvā vasati. Ramaṇīyo vihāro piṭṭhipāsāṇe niviṭṭho, mandaṁ sammajjanaṭṭhānaṁ udakaphāsukaṁ, gocaragāmo nātidūre nāccāsanne, sampiyāyamānā manussā bhikkhaṁ denti. Atheko bhikkhu cārikaṁ caramāno taṁ vihāraṁ pāpuṇi. Nevāsiko tassa āgantukavattaṁ katvā punadivase taṁ ādāya gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Manussā paṇītaṁ bhikkhaṁ datvā svātanāya nimantayiṁsu. Āgantuko katipāhaṁ bhuñjitvā cintesi: “ekenupāyena imaṁ bhikkhuṁ vañcetvā {2.445} nikkaḍḍhitvā imaṁ vihāraṁ gaṇhissāmī” ti. Atha naṁ therūpaṭṭhānaṁ āgataṁ pucchi: “kiṁ, āvuso, buddhūpaṭṭhānaṁ nākāsī” ti? “Bhante, imaṁ vihāraṁ paṭijagganto natthi, tenamhi na gatapubbo” ti. “Yāva tvaṁ buddhūpaṭṭhānaṁ gantvā āgacchasi, tāvāhaṁ paṭijaggissāmī” ti. “Sādhu, bhante” ti nevāsiko: “Yāva mamāgamanā there mā pamajjitthā” ti manussānaṁ vatvā pakkāmi.

Tato paṭṭhāya āgantuko: “Tassa nevāsikassa ayañca ayañca doso” ti te manusse paribhindi. Itaro pi satthāraṁ vanditvā punāgato, athassa so senāsanaṁ na adāsi. So ekasmiṁ ṭhāne vasitvā punadivase piṇḍāya gāmaṁ pāvisi, manussā sāmīcimattam-pi na kariṁsu. So vippaṭisārī hutvā puna jetavanaṁ gantvā taṁ kāraṇaṁ bhikkhūnaṁ ārocesi. Te bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko kira bhikkhu asukaṁ bhikkhuṁ vihārā nikkaḍḍhitvā sayaṁ tattha vasī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi so imaṁ vasanaṭṭhānā nikkaḍḍhiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto araññe rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tattha vassāne sattasattāhaṁ devo vassi. Atheko rattamukhakhuddakamakkaṭo ekissā anovassikāya pāsāṇadariyā vasamāno ekadivasaṁ daridvāre atemanaṭṭhāne sukhena nisīdi. Tattha eko kāḷamukhamahāmakkaṭo tinto sītena pīḷiyamāno vicaranto taṁ tathānisinnaṁ disvā: “Upāyena naṁ nīharitvā ettha vasissāmī” ti cintetvā kucchiṁ olambetvā suhitākāraṁ dassetvā tassa purato ṭhatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Udumbarā cime pakkā, nigrodhā ca kapitthanā,
Ehi nikkhama bhuñjassu, kiṁ jighacchāya miyyasī ti.

Tattha {2.446} kapitthanā ti pilakkhā. Ehi nikkhamā ti ete udumbarādayo phalabhāranamitā, aham-pi khāditvā suhito āgatosmi, tvam-pi gaccha bhuñjassūti.

So pi tassa vacanaṁ sutvā saddahitvā phalāni khāditukāmo nikkhamitvā tattha tattha vicaritvā kiñci alabhanto punāgantvā taṁ antopāsāṇadariyaṁ pavisitvā nisinnaṁ disvā: “Vañcessāmi nan”-ti tassa purato ṭhatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Evaṁ so suhito hoti, yo vuḍḍhamapacāyati,
Yathāhamajja suhito, dumapakkāni māsito ti.

Tattha dumapakkāni māsito ti udumbarādīni rukkhaphalāni khāditvā asito dhāto suhito.

Taṁ sutvā mahāmakkaṭo tatiyaṁ gāthamāha.

3. Yaṁ vanejo vanejassa, vañceyya kapino ka pi,
Daharo kapi saddheyya, na hi jiṇṇo jarākapī ti.

Tassattho: yaṁ vane jāto kapi vane jātassa kapino vañcanaṁ kareyya, taṁ tayā sadiso daharo vānaro saddaheyya, mādiso pana jiṇṇo jarākapi mahallakamakkaṭo na hi saddaheyya, satakkhattum-pi bhaṇantassa tumhādisassa na saddahati. Imasmiñhi himavantapadese sabbaṁ phalāphalaṁ vassena kilinnaṁ patitaṁ, puna tava idaṁ ṭhānaṁ natthi, gacchāti.

So tato va pakkāmi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā khuddakamakkaṭo nevāsiko ahosi, kāḷamahāmakkaṭo āgantuko, rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Udumbarajātakavaṇṇanā aṭṭhamā