Ja 299: Komāraputtajātakavaṇṇanā

Pure {2.447} tuvan-ti idaṁ satthā pubbārāme viharanto keḷisīle bhikkhū ārabbha kathesi. Te kira bhikkhū satthari uparipāsāde viharante heṭṭhāpāsāde diṭṭhasutādīni kathentā kalahañca paribhāsañca karontā nisīdiṁsu. Satthā mahāmoggallānaṁ āmantetvā: “Ete bhikkhū saṁvejehī” ti āha. Thero ākāse uppatitvā pādaṅguṭṭhakena pāsādathupikaṁ paharitvā yāva udakapariyantā pāsādaṁ kampesi. Te bhikkhū maraṇabhayabhītā nikkhamitvā bahi aṭṭhaṁsū. Tesaṁ so keḷisīlabhāvo bhikkhūsu pākaṭo jāto. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, ekacce bhikkhū evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā keḷisīlā hutvā vicaranti, ‘aniccaṁ dukkhaṁ anattā’ ti vipassanāya kammaṁ na karontī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepete keḷisīlakāyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ gāmake brāhmaṇakule nibbatti, “komāraputto” ti naṁ sañjāniṁsu. So aparabhāge nikkhamitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā himavantapadese vasi. Athaññe keḷisīlā tāpasā himavantapadese assamaṁ māpetvā vasiṁsu, kasiṇaparikammamattam-pi nesaṁ natthi, araññato phalāphalāni āharitvā khāditvā hasamānā nānappakārāya keḷiyā vītināmenti. Tesaṁ santike eko makkaṭo atthi, so pi keḷisīlako va mukhavikārādīni karonto tāpasānaṁ nānāvidhaṁ keḷiṁ dasseti. Tāpasā tattha ciraṁ vasitvā loṇambilasevanatthāya manussapathaṁ agamaṁsu. Tesaṁ gatakālato paṭṭhāya bodhisatto taṁ ṭhānaṁ gantvā vāsaṁ kappesi, makkaṭo tesaṁ viya tassa pi keḷiṁ dassesi.

Bodhisatto accharaṁ paharitvā: “Susikkhitapabbajitānaṁ santike vasantena nāma ācārasampannena {2.448} kāyādīhi susaññatena jhānesu yuttena bhavituṁ vaṭṭatī” ti tassa ovādaṁ adāsi. So tato paṭṭhāya sīlavā ācārasampanno ahosi, bodhisatto pi tato aññattha agamāsi. Atha te tāpasā loṇambilaṁ sevitvā taṁ ṭhānaṁ agamaṁsu. Makkaṭo pubbe viya tesaṁ keḷiṁ na dassesi. Atha naṁ tāpasā: “Pubbe, tvaṁ āvuso, amhākaṁ purato keḷiṁ akāsi, idāni na karosi, kiṁkāraṇā” ti pucchantā paṭhamaṁ gāthamāhaṁsu:

1. Pure tuvaṁ sīlavataṁ sakāse, okkantikaṁ kīḷasi assamamhi,
Karohare makkaṭiyāni makkaṭa, na taṁ mayaṁ sīlavataṁ ramāmā ti.

Tattha sīlavataṁ sakāse ti keḷisīlānaṁ amhākaṁ santike. Okkantikan-ti migo viya okkantitvā kīḷasi. Karohare ti ettha are ti ālapanaṁ. Makkaṭiyānī ti mukhamakkaṭikakīḷāsaṅkhātāni mukhavikārāni. Na taṁ mayaṁ sīlavataṁ ramāmā ti yaṁ pubbe tava keḷisīlaṁ keḷivataṁ, taṁ mayaṁ etarahi na ramāma, tvam-pi no na ramāpesi, kiṁ nu kho kāraṇanti.

Taṁ sutvā makkaṭo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Sutā hi mayhaṁ paramā visuddhi, komāraputtassa bahussutassa,
Mā dāni maṁ maññi tuvaṁ yathā pure, jhānānuyutto viharāmi āvuso ti.

Tattha mayhan-ti karaṇatthe sampadānaṁ. Visuddhī ti jhānaVsm. Bahussutassā ti bahūnaṁ kasiṇaparikammānaṁ aṭṭhannañca samāpattīnaṁ sutattā ceva paṭividdhattā ca bahussutassa. Tuvan-ti tesu ekaṁ tāpasaṁ ālapanto idāni mā maṁ tvaṁ pure viya sañjāni, nāhaṁ purimasadiso, ācariyo me laddhoti dīpeti.

Taṁ {2.449} sutvā tāpasā tatiyaṁ gāthamāhaṁsu:

3. Sace pi selasmi vapeyya bījaṁ, devo ca vasse na hi taṁ virūḷhe,
Sutā hi te sā paramā visuddhi, ārā tuvaṁ makkaṭa jhānabhūmiyā ti.

Tassattho: sace pi pāsāṇapiṭṭhe pañcavidhaṁ bījaṁ vapeyya, devo ca sammā vasseyya, akhettatāya taṁ na virūḷheyya, evam-eva tayā paramā jhānavisuddhi sutā, tvaṁ pana tiracchānayonikattā ārā jhānabhūmiyā dūre ṭhito, na sakkā tayā jhānaṁ nibbattetunti makkaṭaṁ garahiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā keḷisīlā tāpasā ime bhikkhū ahesuṁ, komāraputto pana aham-eva ahosin”-ti.

Komāraputtajātakavaṇṇanā navamā