Ja 300: Vakajātakavaṇṇanā

Parapāṇarodhā jīvanto ti idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇasanthataṁ ārabbha kathesi. Vatthu vinaye (Pār. 565 ādayo) vitthārato āgatam-eva. Ayaṁ panettha saṅkhepo: āyasmā upaseno duvassiko ekavassikena saddhivihārikena saddhiṁ satthāraṁ upasaṅkamitvā satthārā garahito vanditvā pakkanto vipassanaṁ paṭṭhapetvā arahattappatto appicchatādiguṇayutto terasa dhutaṅgāni samādāya parisam-pi terasadhutaṅgadharaṁ katvā bhagavati temāsaṁ paṭisallīne sapariso satthāraṁ upasaṅkamitvā parisaṁ nissāya paṭhamaṁ garahaṁ labhitvā adhammikāya katikāya ananuvattane dutiyaṁ sādhukāraṁ labhitvā: “Ito paṭṭhāya dhutaṅgadharā bhikkhū yathāsukhaṁ upasaṅkamitvā maṁ passantū” ti satthārā katānuggaho nikkhamitvā bhikkhūnaṁ tamatthaṁ ārocesi. Tato pabhuti bhikkhū dhutaṅgadharā hutvā satthāraṁ dassanāya upasaṅkamitvā satthari paṭisallānā vuṭṭhite tattha tattha paṁsukūlāni chaḍḍetvā attano pattacīvarāneva gaṇhiṁsu. Satthā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ senāsanacārikaṁ caranto {2.450} tattha tattha patitāni paṁsukūlāni disvā pucchitvā tamatthaṁ sutvā: “Bhikkhave, imesaṁ nāma bhikkhūnaṁ dhutaṅgasamādānaṁ na ciraṭṭhitikaṁ vakassa uposathakammasadisaṁ ahosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sakko devarājā ahosi. Atheko vako gaṅgātīre pāsāṇapiṭṭhe vasati, atha gaṅgāya mahodakaṁ āgantvā taṁ pāsāṇaṁ parikkhi pi. Vako abhiruhitvā pāsāṇapiṭṭhe nipajji, nevassa gocaro atthi, na gocarāya gamanamaggo, udakam-pi vaḍḍhateva. So cintesi: “mayhaṁ neva gocaro atthi, na gocarāya gamanamaggo, nikkammassa pana nipajjanato uposathakammaṁ varan”-ti manasāva uposathaṁ adhiṭṭhāya sīlāni samādiyitvā nipajji. Tadā sakko devarājā āvajjamāno tassa taṁ dubbalasamādānaṁ ñatvā: “Etaṁ vakaṁ viheṭhessāmī” ti eḷakarūpena āgantvā tassa avidūre ṭhatvā attānaṁ dassesi. Vako taṁ disvā: “Aññasmiṁ divase uposathakammaṁ jānissāmī” ti uṭṭhāya taṁ gaṇhituṁ pakkhandi. Eḷako pi ito cito ca pakkhanditvā attānaṁ gahetuṁ nādāsi. Vako taṁ gahetuṁ asakkonto nivattitvā āgamma: “Uposathakammaṁ tāva me na bhijjatī” ti tattheva puna nipajji. Sakko sakkattabhāveneva ākāse ṭhatvā: “Tādisassa dubbalajjhāsayassa kiṁ uposathakammena, tvaṁ mama sakkabhāvaṁ ajānanto eḷakamaṁsaṁ khāditukāmo ahosī” ti taṁ viheṭhetvā garahitvā devalokam-eva gato.

1. Parapāṇarodhā jīvanto, maṁsalohitabhojano,
Vako vataṁ samādāya, upapajji uposathaṁ.

2. Tassa sakko vataññāya, ajarūpenupāgami,
Vītatapo ajjhappatto, bhañji lohitapo tapaṁ.

3. Evam-eva {2.451} idhekacce, samādānamhi dubbalā,
Lahuṁ karonti attānaṁ, vako va ajakāraṇā ti.

Tisso pi abhisambuddhagāthāva.

Tattha upapajji uposathan-ti uposathavāsaṁ upagato. Vataññāyā ti tassa dubbalavataṁ aññāya. Vītatapo ajjhappatto ti vigatatapo hutvā upagato, taṁ khādituṁ pakkhandī ti attho. Lohitapo ti lohitapāyī. Tapan-ti taṁ attano samādānatapaṁ bhindi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sakko aham-eva ahosin”-ti.

Vakajātakavaṇṇanā dasamā

Kumbhavaggo pañcamo

Tassuddānaṁ:

Varakumbha supatta sirivhayano, sucisammata bindusaro cusabho,
Saritaṁpati caṇḍi jarākapinā, atha makkaṭiyā vakakena dasāti.

Atha vagguddānaṁ:

Saṅkappo padumo ceva, udapānena tatiyaṁ,
Abbhantaraṁ ghaṭabhedaṁ, tikanipātamhilaṅkatanti.

Tikanipātavaṇṇanā niṭṭhitā

Dutiyo bhāgo niṭṭhito