Ja 303: Ekarājajātakavaṇṇanā

Anuttare kāmaguṇe samiddhe ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ kosalarājasevakaṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā seyyajātake (Ja. 282) kathitam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kosalarañño amaccaṁ ārabbha kathesi. So kira rañño bahūpakāro sabbakiccanipphādako ahosi. Rājā: “Bahūpakāro me ayan”-ti tassa mahantaṁ yasaṁ adāsi. Taṁ asahamānā aññe rañño pesuññaṁ upasaṁharitvā taṁ paribhindiṁsu. Rājā tesaṁ vacanaṁ saddahitvā dosaṁ anupaparikkhitvāva taṁ sīlavantaṁ niddosaṁ saṅkhalikabandhanena bandhāpetvā bandhanāgāre pakkhipāpesi. So tattha ekako vasanto sīlasampattiṁ nissāya cittekaggataṁ labhitvā ekaggacitto saṅkhāre sammasitvā sotāpattiphalaṁ pāpuṇi. Athassa rājā aparabhāge niddosabhāvaṁ ñatvā saṅkhalikabandhanaṁ bhindāpetvā purimayasato mahantataraṁ yasaṁ adāsi. So: “Satthāraṁ vandissāmī” ti bahūni mālāgandhādīni ādāya vihāraṁ gantvā tathāgataṁ pūjetvā vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Satthā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto: “Anattho kira te uppannoti assumhā” ti āha. “Āma, bhante, uppanno, ahaṁ pana tena anatthena atthaṁ akāsiṁ, bandhanāgāre nisīditvā sotāpattiphalaṁ nibbattesin”-ti.

Idha pana satthā: “Na tvaññeva anatthena atthaṁ āhari, porāṇakapaṇḍitā pi attano anatthena atthaṁ āhariṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasirañño upaṭṭhāko amacco rājantepure dubbhi. Rājā paccakkhato va tassa dosaṁ disvā taṁ raṭṭhā pabbājesi. So dubbhisenaṁ nāma kosalarājānaṁ upaṭṭhahantoti sabbaṁ mahāsīlavajātake (Ja. 51) kathitam-eva.

Tasseko amacco antepure padubbhitvā aparabhāge pākaṭo jāto. Amaccā rañño ārocesuṁ. Rājā pariggaṇhanto attanā paccakkhato ñatvā taṁ amaccaṁ pakkosāpetvā: “Andhabāla ayuttaṁ te kataṁ, na tvaṁ mama vijite vasituṁ arahasi, attano dhanañca puttadāre ca gahetvā aññattha yāhī” ti raṭṭhā pabbājesi. So nikkhamitvā kāsiraṭṭhaṁ atikkamma kosalajanapadaṁ gantvā kosalarājānaṁ upaṭṭhahanto anukkamena rañño abbhantariko vissāsiko jāto.

So ekadivasaṁ kosalarājānaṁ āha: “deva bārāṇasirajjaṁ nāma nimmakkhikamadhupaṭalasadisaṁ, rājā atimuduko, appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṁ gaṇhitun”-ti. Rājā tassa vacanaṁ sutvā: “Bārāṇasirajjaṁ nāma mahā, ayañca ‘appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṁ gaṇhitu’nti āha, kiṁ nu kho pana payuttakacoro siyā” ti cintetvā: “Payuttakosi maññe” ti āha. “Nāhaṁ, deva, payuttako, saccam-eva vadāmi. Sace me na saddahatha, manusse pesetvā paccantagāmaṁ hanāpetha, te manusse gahetvā attano santikaṁ nīte dhanaṁ datvā vissajjessatī” ti. Rājā: “Ayaṁ ativiya sūro hutvā vadati, vīmaṁsissāmi tāvā” ti {1.263} attano purise pesetvā paccantagāmaṁ hanāpesi. Manussā te core gahetvā bārāṇasirañño dassesuṁ. Rājā te disvā: “Tātā, kasmā gāmaṁ hanathā” ti pucchi. “Jīvituṁ asakkontā, devā” ti vutte rājā: “Atha kasmā mama santikaṁ nāgamittha, itodāni paṭṭhāya evarūpaṁ kammaṁ mā karitthā” ti tesaṁ dhanaṁ datvā vissajjesi. Te gantvā kosalarañño taṁ pavattiṁ ārocesuṁ. So ettakenā pi gantuṁ avisahanto puna majjhejanapadaṁ hanāpesi. Te pi core rājā tatheva dhanaṁ datvā vissajjesi. So ettakenā pi agantvā puna pesetvā antaravīthiyaṁ vilumpāpesi, rājā tesam-pi corānaṁ dhanaṁ datvā vissajjesi yeva. Tadā kosalarājā: “Ativiya dhammiko rājā” ti ñatvā: “Bārāṇasirajjaṁ gahessāmī” ti balavāhanaṁ ādāya niyyāsi.

Tadā pana bārāṇasirañño mattavāraṇe pi abhimukhaṁ āgacchante anivattanadhammā asaniyā pi sīse patantiyā asantasanasabhāvā sīlavamahārājassa ruciyā sati sakalajambudīpe rajjaṁ gahetuṁ samatthā sahassamattā abhejjavarasūrā mahāyodhā honti. Te: “Kosalarājā āgacchatī” ti sutvā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, kosalarājā kira ‘bārāṇasirajjaṁ gaṇhissāmī’ ti āgacchati, gacchāma, naṁ amhākaṁ rajjasīmaṁ anokkantam-eva pothetvā gaṇhāmā” ti vadiṁsu. Rājā: “Tātā, maṁ nissāya aññesaṁ kilamanakiccaṁ natthi, rajjatthiko rajjaṁ gaṇhātu, māgamitthā” ti nivāresi. Kosalarājā rajjasīmaṁ atikkamitvā janapadamajjhaṁ pāvisi. Amaccā puna pi rājānaṁ upasaṅkamitvā tatheva vadiṁsu, rājā purimanayeneva nivāresi. Kosalarājā bahinagare ṭhatvā: “Rajjaṁ vā detu yuddhaṁ vā” ti sīlavamahārājassa sāsanaṁ pesesi. Rājā taṁ sutvā: “Natthi mayā saddhiṁ yuddhaṁ, rajjaṁ gaṇhātū” ti paṭisāsanaṁ pesesi. Puna pi amaccā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, na mayaṁ kosalarañño nagaraṁ pavisituṁ dema, bahinagare yeva naṁ pothetvā gaṇhāmā” ti āhaṁsu, rājā purimanayeneva nivāretvā nagaradvārāni vivarāpetvā saddhiṁ {1.264} amaccasahassena mahātale pallaṅkamajjhe nisīdi.

Idha pana dubbhiseno mahātale amaccamajjhe nisinnaṁ bārāṇasirājānaṁ gaṇhāpetvā sikkāya pakkhipāpetvā uttarummāre heṭṭhāsīsakaṁ olambāpesi. Rājā corarājānaṁ ārabbha mettaṁ bhāvetvā kasiṇaparikammaṁ katvā jhānaṁ nibbattesi, bandhanaṁ chijji, tato rājā ākāse pallaṅkena nisīdi. Corarājassa sarīre dāho uppajji, “ḍayhāmi ḍayhāmī” ti bhūmiyaṁ aparāparaṁ parivattati. “Kimetan”-ti vutte: “Mahārāja, tumhe evarūpaṁ dhammikarājānaṁ niraparādhaṁ dvārassa uttarummāre heṭṭhāsīsakaṁ olambāpethā” ti vadiṁsu. Tena hi vegena gantvā mocetha nanti. Purisā gantvā rājānaṁ ākāse pallaṅkena nisinnaṁ {3.14} disvā āgantvā dubbhisenassa ārocesuṁ. So vegena gantvā taṁ vanditvā khamāpetuṁ paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Anuttare kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasi ekarāja,
Sodāni dugge narakamhi khitto, nappajjahe vaṇṇabalaṁ purāṇan-ti.

Tattha vasī ti vuttho. Ekarājā ti bodhisattaṁ nāmenālapati. Sodānī ti so tvaṁ idāni. Dugge ti visame. Narakamhī ti āvāṭe. Olambitaṭṭhānaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Nappajjahe vaṇṇabalaṁ purāṇan-ti evarūpe visamaṭṭhāne khitto pi porāṇakavaṇṇañca balañca nappajahasīti pucchati.

Taṁ sutvā bodhisatto sesagāthā avoca:

2. Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṁ, sampatthitā dubbhisena ahosi,
Taṁdāni laddhāna kathaṁ nu rāja, jahe ahaṁ vaṇṇabalaṁ purāṇaṁ.

3. Sabbā kirevaṁ pariniṭṭhitāni, yasassinaṁ paññavantaṁ visayha,
Yaso ca laddhā purimaṁ uḷāraṁ, nappajjahe vaṇṇabalaṁ purāṇaṁ.

4. Panujja dukkhena sukhaṁ janinda, sukhena vā dukkhamasayhasāhi,
Ubhayattha santo abhinibbutattā, sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyā ti.

Tattha khantī ti adhivāsanakhanti. Tapo ti tapacaraṇaṁ. Sampatthitā ti icchitā abhikaṅkhitā. Dubbhisenā ti taṁ nāmenālapati. Taṁdāni laddhānā ti taṁ patthanaṁ idānāhaṁ labhitvā. Jahe ti kena kāraṇena ahaṁ jaheyyaṁ. Yassa hi dukkhaṁ vā domanassaṁ vā hoti, so taṁ jaheyyāti dīpeti.

“Sabbā kirevaṁ pariniṭṭhitānī” ti anussavavasena attano sampattiṁ dassento āha {3.15}. Idaṁ vuttaṁ hoti: sabbāneva mama kattabbakiccāni dānasīlabhāvanāuposathakammāni pubbeva niṭṭhitānīti. Yasassinaṁ paññavantaṁ visayhā ti parivārasampattiyā yasassi, paññāsampadāya paññavanta, asayhasāhitāya visayha. Evaṁ tīṇipetāni ālapanāneva. Nan-ti panettha nipāto. Byañjanasiliṭṭhatāvasenantakārassa sānunāsikatā katāti paccetabbā. Yaso cā ti yasañca, ayam-eva vā pāṭho. Laddhā puriman-ti labhitvā purimaṁ pubbe aladdhapubbaṁ. Uḷāran-ti mahantaṁ. Kilesavikkhambhanamettābhāvanājhānuppattiyo sandhā yevamāha. Nappajjahe ti evarūpaṁ yasaṁ laddhā kiṁkāraṇā purāṇavaṇṇabalaṁ jahissāmī ti attho.

Dukkhenā ti tayā uppāditena narakamhi khipanadukkhena mama rajjasukhaṁ panuditvā. Sukhena vā dukkhan-ti jhānasukhena vā taṁ dukkhaṁ panuditvā. Ubhayattha santo ti ye santo honti mādisā, te dvīsu pi etesu koṭṭhāsesu abhinibbutasabhāvā majjhattā sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyā, ekasadisā nibbikārāva hontīti.

Idaṁ sutvā dubbhiseno bodhisattaṁ khamāpetvā: “Tumhākaṁ rajjaṁ tumheva kāretha, ahaṁ vo core paṭibāhissāmī” ti vatvā tassa duṭṭhāmaccassa rājāṇaṁ kāretvā pakkāmi. Bodhisatto pi rajjaṁ amaccānaṁ niyyādetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā dubbhiseno ānando ahosi, bārāṇasirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Ekarājajātakavaṇṇanā tatiyā