Ja 304: Daddarajātakavaṇṇanā

Imāni man-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kodhanaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitam-eva. [Unfortunately, where the story is is not stated, and many stories might fit, so it is not easy to reconstruct it here.] Tadā hi dhammasabhāyaṁ tassa kodhanabhāvakathāya samuṭṭhitāya satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu kodhanosī” ti vatvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Na, bhikkhave {3.16}, idāneva, pubbepesa kodhano yeva, kodhanabhāvenevassa porāṇakapaṇḍitā parisuddhā nāgarājabhāve ṭhitā pi tīṇi vassāni gūthapūritāya ukkārabhūmiyaṁ vasiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese daddarapabbatapāde daddaranāgabhavanaṁ nāma atthi, tattha rajjaṁ kārentassa daddararañño putto mahādaddaro nāma ahosi, kaniṭṭhabhātā panassa cūḷadaddaro nāma. So kodhano pharuso nāgamāṇavake akkosanto paribhāsanto paharanto vicarati. Nāgarājā tassa pharusabhāvaṁ ñatvā nāgabhavanato taṁ nīharāpetuṁ āṇāpesi. Mahādaddaro pana pitaraṁ khamāpetvā nivāresi. Dutiyam-pi rājā tassa kujjhi, dutiyam-pi khamāpesi. Tatiyavāre pana: “Tvaṁ maṁ imaṁ anācāraṁ nīharāpentaṁ nivāresi, gacchatha dve pi janā imamhā nāgabhavanā nikkhamitvā bārāṇasiyaṁ ukkārabhūmiyaṁ tīṇi vassāni vasathā” ti nāgabhavanā nikkaḍḍhāpesi. Te tattha gantvā vasiṁsu. Atha ne ukkārabhūmiyaṁ udakapariyante gocaraṁ pariyesamāne gāmadārakā disvā paharantā leḍḍudaṇḍādayo khipantā: “Ke ime puthulasīsā sūcinaṅguṭṭhā udakadeḍḍubhā maṇḍūkabhakkhā” ti ādīni vatvā akkosanti paribhāsanti.

Cūḷadaddaro caṇḍapharusatāya tesaṁ taṁ avamānaṁ asahanto: “Bhātika, ime dārakā amhe paribhavanti, āsīvisabhāvaṁ no na jānanti, ahaṁ tesaṁ avamānaṁ sahituṁ na sakkomi, nāsāvātena te nāsessāmī” ti bhātarā saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Imāni maṁ daddara tāpayanti, vācāduruttāni manussaloke,
Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, āsīvisaṁ maṁ avisā sapantī ti.

Tattha {3.17} tāpayantī ti dukkhāpenti. Maṇḍūkabhakkhā udakantasevīti: “Maṇḍūkabhakkhā” ti ca: “Udakantasevī” ti ca vadantā ete avisā gāmadārakā maṁ āsīvisaṁ samānaṁ sapanti akkosantīti.

Tassa vacanaṁ sutvā mahādaddaro sesagāthā abhāsi:

2. Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṁ janapadaṁ gato,
Mahantaṁ koṭṭhaṁ kayirātha, duruttānaṁ nidhetave.

3. Yattha posaṁ na jānanti, jātiyā vinayena vā,
Na tattha mānaṁ kayirātha, vasamaññātake jane.

4. Videsavāsaṁ vasato, jātavedasamena pi,
Khamitabbaṁ sapaññena, api dāsassa tajjitan-ti.

Tattha duruttānaṁ nidhetave ti yathā dhaññanidhānatthāya mahantaṁ koṭṭhaṁ katvā pūretvā kicce uppanne dhaññaṁ vaḷañjenti, evamevaṁ videsaṁ gato antohadaye paṇḍito poso duruttānaṁ nidhānatthāya mahantaṁ koṭṭhaṁ kayirātha. Tattha tāni duruttāni nidahitvā puna attano pahonakakāle kātabbaṁ karissati. Jātiyā vinayena vāti: “Ayaṁ khattiyo brāhmaṇo” ti vā: “Sīlavā bahussuto guṇasampanno” ti vā evaṁ yattha jātiyā vinayena vā na jānantī ti attho. Mānan-ti evarūpaṁ maṁ lāmakavohārena voharanti, na sakkaronti na garuṁ karontīti mānaṁ na kareyya. Vasamaññātake jane ti attano jātigottādīni ajānantassa janassa santike vasanto. Vasato ti vasatā, ayam-eva vā pāṭho.

Evaṁ te tattha tīṇi vassāni vasiṁsu. Atha ne pitā pakkosāpesi. Te tato paṭṭhāya nihatamānā jātā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne kodhano bhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. “Tadā cūḷadaddaro kodhano bhikkhu ahosi, mahādaddaro pana aham-eva ahosin”-ti.

Daddarajātakavaṇṇanā catutthā