Ja 306: Sujātājātakavaṇṇanā

Kimaṇḍakā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mallikaṁ deviṁ ārabbha kathesi. Ekadivasaṁ kira rañño tāya saddhiṁ sirivivādo ahosi, “sayanakalaho” ti pi vadanti yeva. Rājā kujjhitvā tassā atthibhāvam-pi na jānāti. Mallikā devīpi: “Satthā rañño mayi kuddhabhāvaṁ na jānāti maññe” ti cintesi. Satthā pi ñatvā: “Imesaṁ samaggabhāvaṁ karissāmī” ti pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcabhikkhusataparivāro sāvatthiṁ pavisitvā rājadvāraṁ agamāsi. Rājā tathāgatassa pattaṁ gahetvā nivesanaṁ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dakkhiṇodakaṁ datvā yāgukhajjakaṁ āhari. Satthā pattaṁ hatthena pidahitvā: “Mahārāja, kahaṁ devī” ti āha. “Kiṁ, bhante, tāya attano yasena mattāyā” ti? “Mahārāja, sayam-eva yasaṁ datvā mātugāmaṁ ukkhipitvā tāya katassa aparādhassa asahanaṁ nāma na yuttan”-ti. Rājā satthu vacanaṁ sutvā taṁ pakkosāpesi, sā satthāraṁ {3.21} parivisi. Satthā: “Aññamaññaṁ samaggehi bhavituṁ vaṭṭatī” ti sāmaggirasavaṇṇaṁ kathetvā pakkāmi. Tato paṭṭhāya ubho samaggavāsaṁ vasiṁsu. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, satthā ekavacaneneva ubho samagge akāsī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṁ ete ekavādeneva samagge akāsin”-ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Athekadivasaṁ rājā vātapānaṁ vivaritvā rājaṅgaṇaṁ olokayamāno aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇe ekā paṇṇikadhītā abhirūpā paṭhamavaye ṭhitā sujātā nāma badarapacchiṁ sīse katvā: “Badarāni gaṇhatha, badarāni gaṇhathā” ti vadamānā rājaṅgaṇena gacchati. Rājā tassā saddaṁ sutvā tāya paṭibaddhacitto hutvā asāmikabhāvaṁ ñatvā taṁ pakkosāpetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapetvā mahantaṁ yasaṁ adāsi. Sā rañño piyā ahosi manāpā. Athekadivasaṁ rājā suvaṇṇataṭṭake badarāni khādanto nisīdi. Tadā sujātā devī rājānaṁ badarāni khādantaṁ disvā: “Mahārāja, kiṁ nāma tumhe khādathā” ti pucchantī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kimaṇḍakā ime deva, nikkhittā kaṁsamallake,
Upalohitakā vaggū, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Tattha kimaṇḍakā ti kiṁphalāni nāmetāni, parimaṇḍalavasena pana aṇḍakāti āha. Kaṁsamallake ti suvaṇṇataṭṭake. Upalohitakā ti rattavaṇṇā. Vaggū ti cokkhā nimmalā.

Rājā kujjhitvā: “Badaravāṇijake paṇṇikagahapatikassa dhīte attano kulasantakāni badarāni pi na jānāsī” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

2. Yāni {3.22} pure tuvaṁ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī,
Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṁ phalaṁ.

3. Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṁ,
Tatthevimaṁ paṭinetha, yattha kolaṁ pacissatī ti.

Tattha bhaṇḍū ti muṇḍasīsā hutvā. Nantakavāsinī ti jiṇṇapilotikanivatthā. Ucchaṅgahatthā pacināsī ti aṭaviṁ pavisitvā aṅkusakena sākhaṁ onāmetvā ocitocitaṁ hatthena gahetvā ucchaṅge pakkhipanavasena ucchaṅgahatthā hutvā pacināsi ocināsi. Tassā te koliyaṁ phalan-ti tassā tava evaṁ pacinantiyā ocinantiyā yamahaṁ idāni khādāmi, idaṁ koliyaṁ kuladattiyaṁ phalanti attho.

Uḍḍayhate na ramatī ti ayaṁ jammī imasmiṁ rājakule vasamānā lohakumbhiyaṁ pakkhittā viya ḍayhati nābhiramati. Bhogā ti rājabhogā imaṁ alakkhikaṁ vippajahanti. Yattha kolaṁ pacissatī ti yattha gantvā puna badaram-eva pacinitvā vikkiṇantī jīvikaṁ kappessati, tattheva naṁ nethāti vadati.

Bodhisatto: “Ṭhapetvā maṁ añño ime samagge kātuṁ na sakkhissatī” ti rājānaṁ saññāpetvā: “Imissā anikkaḍḍhanaṁ karisssāmī” ti cintetvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Honti hete mahārāja, iddhippattāya nāriyā,
Khama deva sujātāya, māssā kujjha rathesabhā ti.

Tassattho: mahārāja, ete evarūpā pamādadosā yasaṁ pattāya nāriyā honti yeva, etaṁ evarūpe ucce ṭhāne ṭhapetvā idāni: “Ettakassa aparādhassa asahanaṁ nāma na yuttaṁ tumhākaṁ, tasmā khama, deva, sujātāya, etissā mā kujjha rathesabha rathajeṭṭhakāti.

Rājā tassa vacanena deviyā taṁ aparādhaṁ sahitvā yathāṭhāne yeva naṁ ṭhapesi. Tato paṭṭhāya ubho samaggavāsaṁ vasiṁsūti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā bārāṇasirājā kosalarājā ahosi, sujātā mallikā, amacco pana aham-eva ahosin”-ti.

Sujātājātakavaṇṇanā chaṭṭhā