Ja 309: Chavajātakavaṇṇanā

Sabbamidaṁ carimaṁ katan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto chabbaggiye bhikkhū ārabbha kathesi. Vatthu vinaye (Pāc. 646) vitthārato āgatam-eva. Ayaṁ panettha saṅkhepo: satthā chabbaggiye pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desethā” ti pucchitvā: “Evaṁ, bhante” ti vutte te bhikkhū garahitvā: “Ayuttaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ mama dhamme agāravakaraṇaṁ, porāṇakapaṇḍitā hi nīce āsane nisīditvā bāhirakamante pi vācente garahiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto caṇḍālakule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṁ saṇṭhapesi. Tassa bhariyā ambadohaḷinī hutvā taṁ āha: “Sāmi, icchāmahaṁ ambaṁ khāditun”-ti. “Bhadde, imasmiṁ kāle ambaṁ natthi, aññaṁ kiñci ambilaphalaṁ āharissāmī” ti. “Sāmi, ambaphalaṁ labhamānāva jīvissāmi, alabhamānāya me jīvitaṁ natthī” ti. So tassā paṭibaddhacitto {3.28} “kahaṁ nu kho ambaphalaṁ labhissāmī” ti cintesi. Tena kho pana samayena bārāṇasirañño uyyāne ambo dhuvaphalo hoti. So: “Tato ambapakkaṁ āharitvā imissā dohaḷaṁ paṭippassambhessāmī” ti rattibhāge uyyānaṁ gantvā ambaṁ abhiruhitvā nilīno sākhāya sākhaṁ ambaṁ olokento vicari. Tassa tathā karontasseva ratti vibhāyi. So cintesi: “Sace idāni otaritvā gamissāmi, disvā maṁ ‘coro’ ti gaṇhissanti, rattibhāge gamissāmī” ti. Athekaṁ viṭapaṁ abhiruhitvā nilīno acchi.

Tadā bārāṇasirājā: “Purohitassa santike mante uggaṇhissāmī” ti uyyānaṁ pavisitvā ambarukkhamūle ucce āsane nisīditvā ācariyaṁ nīce āsane nisīdāpetvā mante uggaṇhi. Bodhisatto upari nilīno cintesi: “yāva adhammiko ayaṁ rājā, yo uccāsane nisīditvā mante uggaṇhāti. Ayaṁ brāhmaṇo pi adhammiko, yo nīcāsane nisīditvā mante vāceti. Aham-pi adhammiko, yo mātugāmassa vasaṁ gantvā mama jīvitaṁ agaṇetvā ambaṁ āharāmī” ti. So rukkhato otaranto ekaṁ olambanasākhaṁ gahetvā tesaṁ ubhinnam-pi antare patiṭṭhāya: “Mahārāja, ahaṁ naṭṭho, tvaṁ mūḷho, purohito mato” ti āha. So raññā: “Kiṁkāraṇā” ti puṭṭho paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sabbamidaṁ carimaṁ kataṁ, ubho dhammaṁ na passare,
Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṁ mantejjhāpeti,
Yo ca mantaṁ adhīyatī ti.

Tattha sabbamidaṁ carimaṁ katan-ti yaṁ amhehi tīhi janehi kataṁ, sabbaṁ idaṁ kiccaṁ lāmakaṁ nimmariyādaṁ adhammikaṁ. Evaṁ attano corabhāvaṁ tesañca mantesu agāravaṁ garahitvā puna itare dve yeva garahanto: “Ubho {3.29} dhammaṁ na passare” ti ādimāha. Tattha ubho ti ime dve pi janā garukārārahaṁ porāṇakadhammaṁ na passanti, tato dhammapakatito cutā. Dhammo hi paṭhamuppattivasena pakati nāma.

Vuttam-pi cetaṁ:

Dhammo have pāturahosi pubbe,
Pacchā adhammo udapādi loke ti. (Ja. 457.3).

Yo cāyan-ti yo ca ayaṁ nīcāsane nisīditvā mante ajjhāpeti, yo ca ucce āsane nisīditvā adhīyatīti.

Taṁ sutvā brāhmaṇo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Sālīnaṁ odanaṁ bhuñje, suciṁ maṁsūpasecanaṁ,
Tasmā etaṁ na sevāmi, dhammaṁ isīhi sevitan-ti.

Tassattho: ahañhi bho imassa rañño santakaṁ sālīnaṁ odanaṁ suciṁ paṇḍaraṁ nānappakārāya maṁsavikatiyā sittaṁ maṁsūpasecanaṁ bhuñjāmi, tasmā udare baddho hutvā etaṁ esitaguṇehi isīhi sevitaṁ dhammaṁ na sevāmīti.

Taṁ sutvā itaro dve gāthā abhāsi:

3. Paribbaja mahā loko, pacantaññe pi pāṇino,
Mā taṁ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā.

4. Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa,
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā ti.

Tattha paribbajā ti ito aññattha gaccha. Mahā ti ayaṁ loko nāma mahā. Pacantaññe pi pāṇino ti imasmiṁ jambudīpe aññe pi pāṇino pacanti, nāyameveko rājā. Asmā kumbhamivābhidā ti pāsāṇo ghaṭaṁ viya. Idaṁ vuttaṁ hoti: yaṁ tvaṁ aññattha agantvā idha vasanto adhammaṁ ācarasi, so adhammo evaṁ ācarito pāsāṇo ghaṭaṁ viya mā taṁ bhindi.

“Dhiratthū” ti gāthāya ayaṁ saṅkhepattho: brāhmaṇa yo esa evaṁ tava yasalābho ca dhanalābho ca dhiratthu, taṁ garahāma mayaṁ. Kasmā? Yasmā ayaṁ tayā {3.30} laddhalābho āyatiṁ apāyesu vinipātanahetunā sampati ca adhammacaraṇena jīvitavutti nāma hoti, yā cesā vutti iminā āyatiṁ vinipātena idha adhammacaraṇena vā nippajjati, kiṁ tāya, tena taṁ evaṁ vadāmīti.

Athassa dhammakathāya rājā pasīditvā: “Bho, purisa, kiṁjātikosī” ti pucchi. “Caṇḍālo ahaṁ, devā” ti. Bho: “Sace tvaṁ jātisampanno abhavisssa, rajjaṁ te ahaṁ adassaṁ, ito paṭṭhāya pana ahaṁ divā rājā bhavissāmi, tvaṁ rattiṁ rājā hohī” ti attano kaṇṭhe piḷandhanaṁ pupphadāmaṁ tassa gīvāyaṁ piḷandhāpetvā taṁ nagaraguttikaṁ akāsi. Ayaṁ nagaraguttikānaṁ kaṇṭhe rattapupphadāmapiḷandhanavaṁso. Tato paṭṭhāya pana rājā tassovāde ṭhatvā ācariye gāravaṁ karitvā nīce āsane nisinno mante uggaṇhīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā rājā ānando ahosi, caṇḍālaputto pana aham-eva ahosin”-ti.

Chavajātakavaṇṇanā navamā