Ja 316: Sasapaṇḍitajātakavaṇṇanā

Satta me rohitā macchā ti idaṁ satthā jetavane viharanto sabbaparikkhāradānaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kira eko kuṭumbiko buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sabbaparikkhāradānaṁ sajjetvā gharadvāre maṇḍapaṁ kāretvā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ nimantetvā susajjitamaṇḍape paññattavarāsane nisīdāpetvā nānaggarasaṁ paṇītadānaṁ datvā puna svātanāyāti sattāhaṁ nimantetvā sattame divase buddhappamukhānaṁ pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ sabbaparikkhāre adāsi. Satthā bhattakiccāvasāne anumodanaṁ karonto: “Upāsaka, tayā pītisomanassaṁ kātuṁ vaṭṭati, idañhi dānaṁ nāma porāṇakapaṇḍitānaṁ vaṁso, porāṇakapaṇḍitā hi sampattayācakānaṁ jīvitaṁ pariccajitvā attano maṁsam-pi adaṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sasayoniyaṁ nibbattitvā araññe vasi. Tassa pana araññassa ekato pabbatapādo ekato nadī ekato paccantagāmako ahosi. Aparepissa tayo sahāyā ahesuṁ makkaṭo ca siṅgālo ca uddo cāti. Te cattāro pi paṇḍitā ekato va vasantā attano attano {3.52} gocaraṭṭhāne gocaraṁ gahetvā sāyanhasamaye ekato sannipatanti. Sasapaṇḍito: “Dānaṁ dātabbaṁ, sīlaṁ rakkhitabbaṁ, uposathakammaṁ kātabban”-ti tiṇṇaṁ janānaṁ ovādavasena dhammaṁ deseti. Te tassa ovādaṁ sampaṭicchitvā attano attano nivāsagumbaṁ pavisitvā vasanti. Evaṁ kāle gacchante ekadivasaṁ bodhisatto ākāsaṁ oloketvā candaṁ disvā: “Sve uposathadivaso” ti ñatvā itare tayo āha: “Sve uposatho, tumhe pi tayo janā sīlaṁ samādiyitvā uposathikā hotha, sīle patiṭṭhāya dinnadānaṁ mahapphalaṁ hoti, tasmā yācake sampatte tumhehi khāditabbāhārato dānaṁ datvā khādeyyāthā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā attano attano vasanaṭṭhānesu vasiṁsu.

Punadivase tesu uddo pātova: “Gocaraṁ pariyesissāmī” ti nikkhamitvā gaṅgātīraṁ gato. Atheko bālisiko satta rohitamacche uddharitvā valliyā āvuṇitvā netvā gaṅgātīre vālukaṁ viyūhitvā vālikāya paṭicchādetvā puna macche gaṇhanto adhogaṅgaṁ gacchi. Uddo macchagandhaṁ ghāyitvā vālukaṁ viyūhitvā macche disvā nīharitvā: “Atthi nu kho etesaṁ sāmiko” ti tikkhattuṁ ghosetvā sāmikaṁ apassanto vallikoṭiṁ ḍaṁsitvā netvā attano vasanagumbe ṭhapetvā: “Velāyam-eva khādissāmī” ti attano sīlaṁ āvajjento nipajji. Siṅgālo pi vasanaṭṭhānato nikkhamitvā gocaraṁ pariyesanto ekassa khettagopakassa kuṭiyaṁ dve maṁsasūlāni ekaṁ godhaṁ ekañca dadhivārakaṁ disvā: “Atthi nu kho etesaṁ sāmiko” ti tikkhattuṁ ghosetvā sāmikaṁ adisvā dadhivārakassa uggahaṇarajjukaṁ gīvāya pavesetvā dve maṁsasūle ca godhañca mukhena ḍaṁsitvā netvā attano vasanagumbe ṭhapetvā: “Velāyam-eva khādissāmī” ti attano sīlaṁ {3.53} āvajjento nipajji. Makkaṭo pi vasanaṭṭhānato nikkhamitvā vanasaṇḍaṁ pavisitvā ambapiṇḍaṁ āharitvā attano vasanagumbe ṭhapetvā: “Velāyam-eva khādissāmī” ti attano sīlaṁ āvajjento nipajji.

Bodhisatto pana: “Velāyam-eva vasanaṭṭhānato nikkhamitvā dabbatiṇāni khādissāmī” ti attano vasanagumbe yeva nipanno cintesi: “Mama santikaṁ āgatānaṁ yācakānaṁ tiṇāni dātuṁ na sakkā, tilataṇḍulādayo pi mayhaṁ natthi, sace me santikaṁ yācako āgacchissati, attano sarīramaṁsaṁ dassāmī” ti. Tassa sīlatejena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So āvajjamāno idaṁ kāraṇaṁ disvā: “Sasarājānaṁ vīmaṁsissāmī” ti paṭhamaṁ uddassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā brāhmaṇavesena aṭṭhāsi. “Brāhmaṇa, kimatthaṁ ṭhitosī” ti vutte paṇḍita sace kiñci āhāraṁ labheyyaṁ, uposathiko hutvā vaseyyanti. So: “Sādhu dassāmi te āhāran”-ti tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Satta me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā,
Idaṁ brāhmaṇa me atthi, etaṁ bhutvā vane vasā ti.

Tattha thalamubbhatā ti udakato thale ṭhapitā, kevaṭṭena vā uddhaṭā. Etaṁ bhutvā ti etaṁ mama santakaṁ macchāhāraṁ pacitvā bhuñjitvā samaṇadhammaṁ karonto ramaṇīye rukkhamūle nisinno imasmiṁ vane vasāti.

Brāhmaṇo: “Pageva tāva hotu, pacchā jānissāmī” ti siṅgālassa santikaṁ gato. Tenāpi: “Kimatthaṁ ṭhitosī” ti vutto tathevāha. Siṅgālo: “Sādhu dassāmī” ti tena saddhiṁ sallapanto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Dussa {3.54} me khettapālassa, rattibhattaṁ apābhataṁ,
Maṁsasūlā ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṁ,
Idaṁ brāhmaṇa me atthi, etaṁ bhutvā vane vasā ti.

Tattha dussa me ti yo esa mama avidūre khettapālo vasati, dussa amussā ti attho. Apābhatan-ti ābhataṁ ānītaṁ. Maṁsasūlā ca dve godhā ti aṅgārapakkāni dve maṁsasūlāni ca ekā ca godhā. Dadhivārakan-ti dadhivārako. Idan-ti idaṁ ettakaṁ mama atthi, etaṁ sabbam-pi yathābhirucitena pākena pacitvā paribhuñjitvā uposathiko hutvā ramaṇīye rukkhamūle nisīditvā samaṇadhammaṁ karonto imasmiṁ vanasaṇḍe vasā ti attho.

Brāhmaṇo: “Pageva tāva hotu, pacchā jānissāmī” ti makkaṭassa santikaṁ gato. Tenāpi: “Kimatthaṁ ṭhitosī” ti vutto tathevāha. Makkaṭo: “Sādhu dassāmī” ti tena saddhiṁ sallapanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Ambapakkaṁ dakaṁ sītaṁ, sītacchāyā manoramā,
Idaṁ brāhmaṇa me atthi, etaṁ bhutvā vane vasā ti.

Tattha ambapakkan-ti madhuraambaphalaṁ. Dakaṁ sītan-ti gaṅgāya udakaṁ sītalaṁ. Etaṁ bhutvā vane vasā ti brāhmaṇa etaṁ ambapakkaṁ paribhuñjitvā sītalaṁ udakaṁ pivitvā yathābhirucite ramaṇīye rukkhamūle nisinno samaṇadhammaṁ karonto imasmiṁ vanasaṇḍe vasāti.

Brāhmaṇo: “Pageva tāva hotu, pacchā jānissāmī” ti sasapaṇḍitassa santikaṁ gato. Tenāpi: “Kimatthaṁ ṭhitosī” ti vutto tathevāha. Taṁ sutvā bodhisatto somanassappatto: “Brāhmaṇa, suṭṭhu te kataṁ āhāratthāya mama santikaṁ āgacchantena, ajjāhaṁ adinnapubbaṁ dānaṁ dassāmi. Tvaṁ pana sīlavā pāṇātipātaṁ na karissasi, gaccha, brāhmaṇa, nānādārūni saṅkaḍḍhitvā aṅgāre katvā mayhaṁ ārocehi, ahaṁ attānaṁ {3.55} pariccajitvā aṅgāramajjhe patissāmi. Mama sarīre pakke tvaṁ maṁsaṁ khāditvā samaṇadhammaṁ kareyyāsī” ti tena saddhiṁ sallapanto catutthaṁ gāthamāha.

4. Na sasassa tilā atthi, na muggā na pi taṇḍulā,
Iminā agginā pakkaṁ, mamaṁ bhutvā vane vasā ti.

Tattha mamaṁ bhutvā ti yaṁ taṁ ahaṁ aggiṁ karohīti vadāmi, iminā agginā pakkaṁ maṁ bhuñjitvā imasmiṁ vane vasa, ekassa sasassa sarīraṁ nāma ekassa purisassa yāpanamattaṁ hotīti.

Sakko tassa vacanaṁ sutvā attano ānubhāvena ekaṁ aṅgārarāsiṁ māpetvā bodhisattassa ārocesi. So dabbatiṇasayanato uṭṭhāya tattha gantvā: “Sace me lomantaresu pāṇakā atthi, te mā mariṁsū” ti tikkhattuṁ sarīraṁ vidhunitvā sakalasarīraṁ dānamukhe ṭhapetvā laṅghitvā padumasare rājahaṁso viya pamuditacitto aṅgārarāsimhi pati. So pana aggi bodhisattassa sarīre lomakūpamattam-pi uṇhaṁ kātuṁ nāsakkhi, himagabbhaṁ paviṭṭho viya ahosi. Atha sakkaṁ āmantetvā: “Brāhmaṇa, tayā kato aggi atisītalo, mama sarīre lomakūpamattam-pi uṇhaṁ kātuṁ na sakkoti, kiṁ nāmetan”-ti āha. “Sasapaṇḍita, nāhaṁ brāhmaṇo, sakkohamasmi, tava vīmaṁsanatthāya āgatomhī” ti. “Sakka, tvaṁ tāva tiṭṭha, sakalo pi ce lokasannivāso maṁ dānena vīmaṁseyya, neva me adātukāmataṁ passeyyā” ti bodhisatto sīhanādaṁ nadi. Atha naṁ sakko: “Sasapaṇḍita, tava guṇo sakalakappaṁ pākaṭo hotū” ti pabbataṁ pīḷetvā pabbatarasaṁ ādāya candamaṇḍale sasalakkhaṇaṁ likhitvā bodhisattaṁ ānetvā tasmiṁ vanasaṇḍe tasmiṁ yeva vanagumbe taruṇadabbatiṇapiṭṭhe nipajjāpetvā attano vasanaṭṭhānam-eva {3.56} gato. Te pi cattāro paṇḍitā samaggā sammodamānā sīlaṁ pūretvā dānaṁ datvā uposathakammaṁ katvā yathākammaṁ gatā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne sabbaparikkhāradānadāyako gahapati sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā uddo ānando ahosi, siṅgālo moggallāno, makkaṭo sāriputto, sakko anuruddho, sasapaṇḍito pana aham-eva ahosinti.

Sasapaṇḍitajātakavaṇṇanā chaṭṭhā